Dalībnieks:Roberts7/BP

Baltu pirmvaloda vai pirmbaltu valoda – hipotētiska valoda, no kuras ir cēlusies baltu valoda. 

Baltu pirmvaloda bija lokāma valoda. Ierastā vārdu kārtība teikumā – SOV.

Baltu pirmvalodu pamatā raksturo šādas galvenās iezīmes: 1. brīvais uzsvars; 2. īso indoeiropiešu pirmvalodas (ide.) patskaņu *o un *a saplūšana vienā patskanī *a; 3. ide. patskaņu mijas saglabāšana un attīstīšana; 4. nāseņa *m saglabāšana pirms zobeņiem; 5. ē celma produktivitāte; 6. īpatnējas pamazināmo formu izskaņas; 7. kopīgas personu galotnes visiem darbības vārdu laikiem un izteiksmēm; 8. darbības vārda trešajai personai vienāda galotne neatkarīgi no laika; 9. pilnīgs ide. perfekta un aorista zudums; 10. pagātnes formas - darinātas ar tematiskajiem patskaņiem *-ā-, *-ē- un *-ī-; 11. kopīga leksika, ieskaitot onomastikas elementus.

Baltu un slāvu lingvistiskā vienotība

Shēma, kas atspoguļo dažādos viedokļus par baltu un slāvu valodu vienotības periodu

Ilgu laiku zinātnieki ir šaubījušies vai vispār ir pastāvējis tāds kopīgs baltu un slāvu valodu starpposms, proti, vai ir bijusi vienota baltu–slāvu pirmvaloda. Turklāt gan XX gs., gan joprojām mūsdienās ik pa laikam izskan viedoklis, ka arī tāda baltu pirmvaloda nekad nav pastāvējusi, tā vietā kopīgā baltu–slāvu pirmvaloda ir sadalījusies trīs atzaros: austrumbaltu, rietumbaltu (prūšu, kuršu) un pirmslāvu valodā. Taču jāņem vērā ir aspekts, ka baltu skaņu sistēma un morfoloģija ir daudz senāka par pirmslāvu, pat mūsdienu baltu valodu un relatīvi nesen izzudušās prūšu valodas formu senums ir salīdzināms pat ar pirms trim un vairāk tūkstošiem gadu citu indoeiropiešu valodu rakstītos avotos fiksēto.

Baltu un slāvu valodu saimēm ir ļoti daudz līdzību praktiski visos valodas aspektos, kādēļ A. Šleihers secinājis, ka ir bijusi vienota baltu-slāvu pirmvaloda, kas vēlāk sadalījusies atsevišķās baltu un slāvu pirmvalodās. Savukārt A. Meijē radies pilnīgi pretējs viedoklis, proti, viņš izteicis minējumu, ka baltu un slāvu valodu līdzīgums ir izveidojies šo valodu paralēlā attīstībā, un vienotas baltu un slāvu pirmvalodas nemaz nav bijis. Poļu valodnieks J.M Rozvadovskis piedāvāja sekojošu valodu attīstības shēmu, - proti, ka pēc baltu–slāvu valodu vienotības (III tūkstošgadē p. m. ē.) sākās neatkarīgs abu valodu grupu attīstības periods (II–I tūkstošgadē p. m. ē.), ko, savukārt, nomainīja jauns šo valodu satuvināšanās laiks (no mūsu ēras sākuma līdz šai dienai). Latviešu valodnieks Jānis Endzelīns uzskatīja, ka baltu un slāvu valodas pēc indoeiropiešu pirmvalodas sašķelšanās ir attīstījušās neatkarīgi, bet vēlāk ir piedzīvojušas satuvināšanās laika posmu. V. Zeps, V. Pizāni, V. Toporovs, V. Ivanovs, V. Mažulis, S. Karaļūns un citi valodnieki ir izteikuši pieņēmumu, ka slāvu pirmvaloda ir cēlusies no Dņepras baseinā dzīvojušo irāņu un blakus dzīvojušo baltu perifērā dialekta, ko varētu uzskatīt par uzlabotu baltu pirmvalodas modeli, kurā lielākā daļa baltu un austrumslāvu valodu leksikas kopīgo iezīmju, baltkrievu a izruna krievu o vietā, austrumslāvu pilnskanība (pleofonija), visilgāk saglabātie īsie patskaņi i, u un tikai šajā slāvu valodu grupā bieži lietotās izskaņas -ail-, -ul-, -uk- uzskatāmas par baltu mantojumu. Baltu kontaktu ar irāņiem pēdas īpaši plaši ir novērojamas hidronīmos uz dienvidiem no Pripetes, sākot pat ar Seimas upes izteku. Analizējot slāvu pirmvalodas faktus, V. Martīnovs secinājis, ka dialekts, no kura ir cēlusies slāvu pirmvaloda, ir bijis līdzīgs senprūšu pirmbaltu dialektam, kas pirms mijiedarbības ar irāņiem, ir ietekmējies no itāļu un tiem tuvām senķeltu valodām.

Saskarsme ar ģermāņu valodām

Ievērojams kopīgās leksikas slānis baltu valodas saista ne tikai ar slāviem, bet arī ar ģermāņiem − fiksēti vairāk nekā 60 baltiem un ģermāņiem kopīgu vārdu (neskaitot aizguvumus). Vēl vairāk kopīgās leksikas iezīmju apvieno visas trīs valodu saimes − baltus, slāvus un ģermāņus. Kopīgā leksika aptver darba norises, darbarīkus un lauksaimniecības terminoloģiju. To, ka kontakti sniedzas ļoti senos laikos, rāda atsevišķas kopīgas morfoloģijas raksturiezīmes − tikai baltu, slāvu un ģermāņu valodām ir datīva un instrumentāļa locījumi ar līdzskani -m-: baltu pirmvalodā *u̯ulka-m-ąs, gotugotu: wulfa-m, gotu: vlьko-m-ь 'vilkiem'. Visām citām indoeiropiešu valodām šajos locījumos ir līdzskanis -bh- / -b-, piem., sanskritāVeidne:Chu 'vilkiem', sanskritā: nocti-b-us 'naktīm'. Ģermāņiem ir arī līdzīga skaitļavārdu darināšanas sistēma, turklāt visām trim valodu saimēm ir kopīgi tūkstoša, zelta un sudraba nosaukumi. Baltu un ģermāņu valodās daļēji sakrīt arī darbības vārdu pagātnes laika veidošana (saknes patskaņu mija), abas valodu saimes vieno arī aorista zudums, savukārt tā saglabājums vieno slāvus ar irāņiem. Ņemot vērā visu augstākminēto, var izvirzīt versiju, ka kādreiz varētu būt bijusi baltu, slāvu un ģermāņu lingvistikā savienība, bet ne kopīga pirmvaloda.

Hronoloģija

Pēc R. Šmalstīga aplēsēm, kā kultūras un etniskā kopiena balti ir atdalījušies II tūkstošgadē p.m.ē. A. Girdenis un V. Mažulis, izmantojot glotohronoloģijas metodi, secināja, ka baltu un slāvu pirmvalodas bija nošķīrušās līdz IX gs. p. m. ē., bet ap V gs. p. m. ē. baltu pirmvaloda jau bija sadalījusies rietum- un austrumbaltu atzaros. Ņemot talkā S. Starastina "atgriezeniskās pareizības pārbaudes" (rekalibrējamo) glotohronoloģiju, čehu zinātnieki V. Blažeks un P. Novotna izskaitļoja, ka baltu un slāvu vienotība varētu būt izirusi XV–XIV gs. p.m.ē., bet senprūšu valoda, varētu būt sākusi atdalīties no pirmbaltu valodas ap X–VIII gs. p.m.ē. Pēc V. Toporova un V. Ivanova domām no II tūkstošgades p.m.ē. līdz I tūkstošgadei p.m.ē. vidusslāvu pirmvaloda bija baltu pirmvalodas izlokšņu turpinājums. Par iznīkušo Dņepras (vai Dņepras – Okas) baltu valodu, kuras pēdas ir saglabājušās hidronīmos (skat. Austrumu galindų valoda), trūkst datu, lai noteiktu, kad tā varētu būt atdalījusies no parējiem baltu atzariem.

Baltijas hidronīmu diapazons

  Apgabals, kurā sastopams ļoti daudz baltu cilmes hidronīmu

  Apgabals, kurā baltu cilmes hidronīmu ir visai maz vai to cilme ir neskaidra

Pirmdzimtene

Baltu cilmes hidronīmu teritorija plešas no Vislas rietumos līdz pat Maskavai austrumos un no Baltijas jūras ziemeļos līdz pat Kijevai dienvidos. Pastāv uzskats, ka baltu teritoriju starp Vislu un Daugavu sensenos laikos ir apdzīvojušas Baltijas somugru ciltis, kuras balti laika gaitā ir asimilējuši. Uz rietumiem no baltu pirmvalodas lietotājiem dzīvoja ģermāņu tautas, uz dienvidiem – slāvu, uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem - somugru ciltis. Pēc V. Toporova domām, 1000–800. gados p.m.ē. senģermāņi izstūma baltus no zemēm, kas pletās uz rietumiem no Pasarges upes. Pēdējos gadsimtos p.m.ē. baltu teritorija sāka samazināties gotu migrācijas dēļ. VI-VII gs. m.ē., Lielās tautu staigāšanas laikos, slāvi sāka apdzīvot līdz tam baltu apdzīvotos ziemeļu un austrumu apgabalus (pēc V. Smočinska domām līdz pat slāvu ekspansijai baltu un slāvu apdzīvoto teritoriju robeža varētu būt gājusi pa Pripetes upi). XI−XII gs. krievu rakstu avotos minētas kaujas ar netālu no Maskavas palikušajiem baltiem - austrumu galindiem. Sākot ar 1225. g. pastiprinājās Teitoņu ordeņa uzbrukumi un teritoriju iekarojumi Baltijā, un līdz XVIII gs. sākumam prūši jau bija asimilēti.

Tšineco arheoloģisko kultūru

M. Gimbūtiene uzskatīja, ka baltu senči piederēja kaujas cirvju kultūras kopienai, bet vēlākie baltu pirmvalodas lietotāji pārstāvēja Tšineco arheoloģisko kultūru (XIX gs. p. m. ē. – XIII gs. p. m. ē.). Piekrītot M. Gimbūtienei, ka kaujas cirvju kultūras pārstāvji bija senbalti (tā pat kā senslāvi, senģermāņi un senķelti), J. P. Melorijs uzskatīja, ka Tšineco kultūra tomēr ir bijusi vairāk senslāviska. Tomēr gandrīz visa Tšineco kultūras teritorija ietilpst baltu hidronīmu izplatības zemēs (skat. kartes), un slāvi šeit sāka apmesties jau 1900 - 2000 gadus pēc Tšineco kultūras rašanās (no VI–VII gs. m. ē).

No tā saucamā vidusareāla ir cēlušies austrum-, bet no perifērā – rietumbalti.

Baltu pirmdzimtenes noteikšanai palīdz arī tas, ka baltu pirmvalodā ir iespējams restaurēt ozola, ābeles, bērza, liepas, oša, kļavas un gobas nosaukumus, taču pirmbaltiem nebija savu vārdu dižskābardim, īvei un efejai. Baltu pirmvalodā bija savi vārdi vāverei, caunai, sumbram un lācim.

Valodas raksturojums

Skaņu sistēma

Patskaņi un divskaņi

Īsie patskaņi Priekšējās rindas Aizmugurējās rindas Augšējā pacēluma i u Vidējā pacēluma e Apakšējā pacēluma a

Garie patskaņi Priekšējās rindas Aizmugurējās rindas Augšējā pacēluma ï u Vidējā pacēluma ē ō Apakšējā pacēluma ā

Īsie divskaņi Priekšējās rindas Aizmugurējās rindas Augšējā pacēluma Vidējā pacēluma ei, eu Apakšējā pacēluma ai, au

Garie divskaņi Priekšējās rindas Aizmugurējās rindas Augšējā pacēluma Vidējā pacēluma ēi, ēu ōi, ōu Apakšējā pacēluma āi, āu

Jauktie divskaņi

-l	-r	-m	-n
a- (ā-)	al (āl)	ar (ār)	am (ām)	an, ān
e- (ē-)	el (ēl)	er (ēr)	em (ēm)	en, ēn
i- (ī-)	il (īl)	un (īr)	im (īm)	in, īn
u- (ū-)	ul (ūl)	ur (ūr)	um (ūm)	un, ūn
(ō-)	(ōl)	(ōr)	(ōm)	(ōn)

Patskaņu mija

Patskaņu mijas rindas un pakāpes

Pamata pakāpe	Pagarinātā pakāpe	Nulles (izzūdošā) pakāpe	Vājā pakāpe
e rinda	e : a	ē : ō	ø	–
e rinda ar pusskaņiem	eR1 : aR	ēR : ōR	–	iR / uR
i rinda	ei : ai	ēi : ōi	–	i (i̯)
u rinda	eu : au	ēu : ōu	–	u (ṷ)

Līdzskaņi

Līdzskaņi

Abilūpiniai	Dantiniai	Alveoliniai	Palataliniai	Gomuriniai
Nosiniai		m	n
Sprādzienbīstamas	Z. Zinkevičius. Lietuvių kalbos istorija. I. Vilnius : „Mokslas“, 1984. 31; 191. lpp. ISBN 5420001020.	p	t	k
	skardieji	b	d	g
Vējš	duslieji	s	ʃ
	skardieji	(z)1	ʒ
Virpamieji		r
Sānu		l
Pusbalsiai		ṷ	es

Morfoloģija

Lietvārds

1 lentelė. Balsinių kamienų linksniavimas

*-o-1				*-ā-2			*-ē-
Vīr.dz. 'dievas'	Nek.dz. 'ezers'	Baltu pirmv. gal.	Ide. galotne	Mot. g. 'ranka'	Baltų prok. galūnė	Ide. galūnė	Mot. g. 'žemė'	Baltų prok. galūnė
Vsk.	V.	*deiṷas	*azaran	*-as; bev. g. *-ãn,*-a3	*-os; bev. g. *-om,*-o?	*rankā	*-ā́	*-ā	*žemē	*-ē͂
	K.	*deiṷas(e) / *deiṷā	*azaras(e)	*-as(e),*-ā͂4	*-os(i̯)o,*-ōd?	*rankās	*-ā͂s	*-ās	*žemēs	*-ē͂s
	N.	*deiṷōi	*azarōi	*-ō͂i	*-ōi	*rankāi	*-ā͂i	*-āi	*žemēi	*-ē͂i
	G.	*deiṷan	*azaran	*-ãn; bev. g. *-ãn,*-a	*-om; bev. g. *-om,*-o?	*rankān	*-ā͂n	*-ām	*žemēn	*-ē͂n
	Įn.	*deiṷō	*azarō	*-ṓ	*-ō	*rankān	*-ā́n5	*-ā	*žemēn	*-ḗn5
	Vt.	*deiṷei	*azarei	*-eí	*-ei	*rankāi	*-ā́i	*-āi	*žemēi	*ḗi
	Š.	*deiṷe!	*azaran!	*-e; bev. g. *-ãn, *-a	*-e; bev. g. *-om,*-o?	*ranka!	*-a	*-a	*žeme!	*-e
2sk.	V. – G. – Š.	*deiṷō	*azarai	*-ṓ; bev. g. *-aí	*-ō; bev. g. *-oi	*rankāi	*-ā́i6	*-āi	*žemēi	*-ḗi6
	N. – Įn.	*deiṷamā	*azaramā	*-amā́	*-omō	*rankāmā	*-āmā́	*-āmō	*žemēmā	*-ēmā́
	K. – Vt.	*deiṷōus	*azarōus	*-ōus7	*-ōus	*rankāus	*-āus	*-āus	*žemēus	*-ēus
Dsk.	V. – Š.	*deiṷai	*azarā	*-aí;8 bev. g.*-ā́	*-oi; bev. g. *-ā < *-ah₂	*rankās	*-ā͂s	*-ās	*žemēs	*-ē͂s
	K.	*deiṷōn	*azarūn	*-ūn	*-ōm	*rankōn	*-ō͂n	*-ōm	*žemi̯ōn	*-i̯ō͂n
	N.	*deiṷamas	*azaramas	*-amas	*-omos	*rankāmas	*-āmas	*-āmos	*žemēmas	*-ēmas
	G.	*deiṷōns	*azarā	*-ṓns; bev. g. *-ā́	*-ōns; bev. g. *-ā < *-ah₂	*rankāns	*-ā́ns	*-āns	*žemēns	*-ḗns
	Įn.	*deiṷais	*azarais	*-ãis	*-ōis?	*rankāmīs	*-āmī́s9	*-āmis	*žemēmīs	*-ēmī́s9
	Vt.	*deiṷeisu	*azaraisu	*-eisu	*-oisu	*rankāsu	*-āsu	*-āsu	*žemēsu	*-ēsu

1 lentelė (tęsinys). Balsinių kamienų linksniavimas

*-i-								*-u-
Vīr.dz. 'naktis'				Siev.dz. 'avis'	Nek.dz. 'jūŗa, marios'	Baltu pirmv. galotne	Ide. galūnė	Vyr. g. 'sūnus'	Mot. g. 'girna'	Bev. g. 'medus'	Baltų prok. galūnė	Ide. galūnė
Vsk.	V.	*naktis				*au̯is	*mari1	*-is; bev. g. *-i	*-is; bev. g. *-i	*sūnus	*girnus2	*medu	*-us; bev. g.*-u	*-us; bev. g.*-u
	K.	*naktii̯as				*au̯i̯as	*mari̯as	*-e͂is	*-eis	*sūnaus	*girnaus	*medaus	*-ãus	*-ous
	N.	*naktii̯ai				*au̯i̯ai	*mari̯ai	*-e͂i	*-ei̯ei?	*sūnōi / *sūnau̯ei	*girnōi / *girnau̯ei	*medōi / medau̯ei	*-ō͂i, *-au̯ei3	*-ōi, *-ou̯ei
	G.	*naktin				*au̯in	*mari	*-i͂n; bev. g.*-i	*-im; bev. g *-i	*sūnun	*girnun	*medu	*-u͂n; bev. g. *-u	*-um; bev. g. *-u
	Įn.	*naktimis				*au̯imis	*marimis	*-imis	*-imi	*sūnumi	*girnumi	*medumi	*-umi	*-umi
	Vt.	*naktii̯ā				*au̯ēi	*marēi	*-ḗi	*-ēi	*sūnōu	*girnōu	*medōu	*-ṓu	*-ōu
	Š.	*naktei!				*au̯ei!	*mari!	*-e͂i; bev. g. *-i	*ei; bev. g. *-i	*sūnau!	*girnau!	*medu!	*-ãu; bev. g. *-u	*-ou; bev. g. *-u
2sk.	V. – G. – Š.	*naktī				*au̯ī	*marī4	*-ī́	*-ī < *-ih₁	*sūnū	*girnū	*medū4	*-ū́	*-ū < *-uh₁
	N. – Įn.	*naktimā				*au̯imā	*marimā	*-imā́	*-imō	*sūnumā	*girnumā	*medumā	*-umā́	*-umō
	K. – Vt.	*naktii̯aus				*au̯ii̯aus	*marii̯aus	*-ii̯aus	*-ei̯ous	*sūnau̯aus	*girnau̯aus	*medau̯aus	*-au̯aus	*-ou̯ous
Dsk.	V. – Š.	*nakteis / *naktii̯es				*au̯eis / *au̯ii̯es	*marī	*-e͂is, *-ii̯es5; bev. g. *-ī́	*-ei̯es; bev. g. *-ī < *-ih₂	*sūnaus / *sūnaṷes	*girnaus / *girnaṷes	*medū	*-ãus, *-aṷes6; bev g. *-ū́	*-oṷes; bev. g. *-ū < *-uh₂
	K.	*naktii̯ūn				*au̯i̯ūn	*mari̯ūn	*-i̯ō͂n	*-i̯ōm	*sūnṷōn	*girnṷōn	*medṷōn	*-ṷō͂n	*-ṷōm
	N.	*naktimas				*au̯imas	*marimas	*-imas	*-imos	*sūnumas	*girnumas	*medumas	*-umas	*-umos
	G.	*naktins				*au̯ins	*marī	*-ins; bev. g. *-ī́	*-ins; bev. g. *-ī <*-ih₂	*sūnuns	*girnuns	*medū	*-uńs; bev. g. *-ū́	*-uns; bev, g. *-ū <*-uh₂
	Įn.	*naktimīs				*au̯imīs	*marimīs	*-imī́s	*-imis	*sūnumīs	*girnumīs	*medumīs	*-umī́s	*-umis
	Vt.	*naktisu				*au̯isu	*marisu	*-isu	*-isu	*sūnusu	*girnusu	*medusu	*-usu	*-usu

2 lentelė. Priebalsinių (priesaginių, šakninių) kamienų linksniavimas

*-r-				*-n-				*-C-ø
Vyr. g. 'brolis'	Mot. g. 'duktė'	Baltų prok. galūnė	Ide. galūnė	Vyr. g. 'akmuo'	Bev. g. 'sėkla'	Baltų prok. galūnė	Ide. galūnė	Mot. g. 'žąsis'	Baltų prok. galūnė	Ide. galūnė
Vienaskaita	V.	*brātē	*duktē	*-tē͂-ø1	*-tēr-ø	*akmō	*sēmen	*-mō͂-ø;2 bev, g. *-me͂n-ø	*-mōn-ø; bev, g. *-mn̥-ø	*žans	*-ø	*-ø
	K.	*brāteres	*dukteres	*-ter-es	*-tr-es?3	*akmenes	*sēmenes	*-men-es	*-m̥n-es?	*žanses	*-es	*-es
	N.	*brāterei	*dukterei	*-ter-e͂i	*-ter-ei?	*akmenei	*sēmenei	*-men-e͂i	*-men-ei?	*žansei	*-e͂i	*-ei
	G.	*brāterin	*dukterin	*-ter-i͂n	*-ter-ṃ	*akmenin	*sēmen	*-men-i͂n; bev. g. *-me͂n-ø	*-men-m̥; bev. g. *-mn̥-ø	*žansin	*-i͂n	*-ṃ
	Įn.	*brātermi	*duktermi	*-ter-mi	*-ter-mi	*akmenmi	*sēmenmi	*-men-mi	*-men-mi	*žansmi	*-mi	*-mi
	Vt.	*brāteri	*dukteri	*-ter-i	*-ter-i	*akmeni	*sēmeni	*-men-i	*-men-i	*žansi	*-i	*-i
	Š.	*brāter!	*dukter!	*-ter-ø	*-ter-ø	*akmen!	*sēmen!	*-men-ø	*-men-ø	*žans!	*-ø	*-ø
Dviskaita	V. – G. – Š.	*brātere	*duktere	*-ter-e	*-ter-e	*akmene	*sēmenī	*-men-e; bev. g. *-men-ī́	*-men-e; bev. g. *-men-ī < *-ih₁	*žanse	*-e	*-e
	N. – Įn.	*brātermā	*duktermā	*-ter-mā́	*-ter-mō	*akmenmā	*sēmenmā	*-men-mā́	*-men-mō	*žansmā	*-mā́	*-mō
	K. – Vt.	*brāteraus	*dukteraus	*-ter-aus	*-ter-ous	*akmenaus	*sēmenaus	*-men-aus	*-men-ous	*žansaus	*-aus	*-ous
Daugiskaita	V – Š.	*brāteres	*dukteres	*-ter-es	*-ter-es	*akmenes	*sēmenā?	*-men-es; bev. g.*-men-ā́?4	*-men-es; bev. g.*-ā iš *-o- kam. bev. g. dgs. V. – G.	*žanses	*-es	*-es
	K.	*brāterōn	*dukterōn	*-ter-ō͂n	*-tr-ōm	*akmenōn	*sēmenōn	*-men-ō͂n	*-mn̥-ōm	*žansōn	*-ō͂n	*-ōm
	N.	*brātermas	*duktermas	*-ter-mas	*-ter-mos	*akmenmas	*sēmenmas	*-men-mas	*men-mos	*žansmas	*-mas	*-mos
	G.	*brāterins	*dukterins	*-ter-ińs	*-tr-n̥s	*akmenins	*sēmenā?	*-men-ińs; bev. g. *-men-ā́?	*-men-n̥s; bev. g.*-ā iš *-o- kam. bev. g. dgs. V.–G.	*žansins	*-ińs	*-n̥s
	Įn.	*brātermīs	*duktermīs	*-ter-mī́s	*-ter-mis	*akmenmīs	*sēmenmīs	*-men-mī́s	*-men-mis	*žamsmīs	*-mī́s	*-mis
	Vt.	*brātersu	*duktersu	*-ter-su	*-tr̥-su	*akmensu	*sēmensu	*-men-su	*-mn̥-su	*žan(s)su	*-su	*-su

2 lentelė (tęsinys). Priebalsinių (priesaginių, šakninių) kamienų linksniavimas

*-l-			*-s-			*-C-s
Siev.dz. 'ābele'	Baltų prok. galūnė	Ide. galūnė	Bev. g. 'debesis'	Baltų prok. galūnė	Ide. galūnė	Vyr. g. 'šeimininkas'	Baltų prok. galūnė	Ide. galūnė
Vienaskaita	V.	*ābō(l)	*-ō͂-ø	*-ōl-ø	*nebas	*-as-ø	*-os-ø	*ṷaišpats	*-s	*-s
	K.	*ābeles	*-el-es	*-l-es	*nebeses	*-es-es	*-es-es	*ṷaišpates	*-es	*-es
	N.	*ābelei	*-el-e͂i	*-el-ei	*nebesei	*-es-e͂i	*-es-ei	*ṷaišpatei	*-e͂i	*-ei
	G.	*ābelin	*-el-i͂n	*-el-ṃ	*nebas	*-as-ø	*-os-ø	*ṷaišpatin	*-i͂n	*-ṃ
	Įn.	*ābelmi	*-el-mi	*-el-mi	*nebesmi	*-es-mi	*-es-mi	*ṷaišpatmi	*-mi	*-mi
	Vt.	*ābeli	*-el-i	*-el-i	*nebesi	*-es-i	*-es-i	*ṷaišpati	*-i	*-i
	Š.	*ābel!	*-el-ø	*-el-ø	*nebas!	*-as-ø	*-os-ø	*ṷaišpat!	*-ø	*-ø
Dviskaita	V. – G. – Š.	*ābele	*-el-e	*-el-e	*nebesī	*-es-ī́	*-es-ī < *-ih₁	*ṷaišpate	*-e	*-e
	N. – Įn.	*ābelmā	*-el-mā́	*-el-mō	*nebesmā	*-es-mā́	*-es-mō	*ṷaišpatmā	*-mā́	*-mō?
	K. – Vt.	*ābelaus	*-el-aus	*-el-ous	*nebesaus	*-es-aus	*-es-ous	*ṷaišpataus	*-aus	*-ous
Daugiskaita	V. – Š.	*ābeles	*-el-es	*-el-es	*nebesā?	*-es-ā́? 1	bev. g.*-ā iš *-o- kam. bev. g. dgs. V. – G.	*ṷaišpates	*-es	*-es
	K.	*ābelōn	*-el-ō͂n	*-(e)l-ōm	*nebesōn	*-es-ō͂n	*-es-ōm	*ṷaišpatōn	*-ō͂n	*-ōm
	N.	*ābelmas	*-el-mas	*-el-mos	*nebesmas	*-es-mas	*-es-mos	*ṷaišpatmas	*-mas	*-mos
	G.	*ābelins	*-el-ińs	*-el-n̥s	*nebesā?	*-es-ā́	bev. g.*-ā iš *-o- kam. bev. g. dgs. V. – G.	*ṷaišpatins	*-ińs	*-n̥s
	Įn.	*ābelmīs	*-el-mī́s	*-el-mis	*nebesmīs	*-es-mī́s	*-es-mis	*ṷaišpatmīs	*-mī́s	*-mis
	Vt.	*ābelsu	*-el-su	*-ḷ-su	*nebe(s)su	*-es-su	*-es-su	*ṷaišpatsu	*-su	*-su

Īpašības vārds

Būdvardžių *labas 'geras', *platus 'platus', *aru̯is 'tinkamas; ne bet koks' linksniavimas

*-o-, *-ā-			*-u-, *-i̯ā-1			*-i-, *-ē-1
Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.
Vienaskaita	V.−Š.	*labas	*laban / *laba	*labā	*platus	*platu	*platī	*aru̯is	*aru̯i	*aru̯ē
	K.	*labas(a) / *labā		*labās	*plataus		*plati̯ās	*aru̯eis		*aru̯ēs
	N.	*labōi		*labāi	*platōi / *platau̯ei		*plati̯āi	*aru̯ei		*aru̯ēi
	G.	*laban	*laban / *laba	*labān	*platun	*platu	*plati̯ān	*aru̯in	*aru̯i	*aru̯ēn
	Įn.	*labō		*labān	*platumi		*plati̯ān	*aru̯imi		*aru̯ēn
	Vt.	*labei		*labāi	*platōu		*plati̯āi	*aru̯ēi		*aru̯ēi
Dviskaita	V. – G. – Š.	*labō	*labai	*labāi	*platū2		*plati̯āi	*aru̯ī2		*aru̯ēi
	N. – Įn.	*labamā		*labāmā	*platumā		*plati̯āmā	*aru̯imā		*aru̯ēmā
	K. – Vt.	*labōus		*labāus	*platau̯aus		*plati̯āus	*aru̯ii̯aus		*aru̯ēus
Daugiskaita	V. – Š.	*labai	*labā	*labās	*plataus / *platau̯es	*platū	*plati̯ās	*aru̯eis / *aru̯ii̯es	*aru̯ī	*aru̯ēs
	K.	*labōn			*platu̯ōn		*plati̯ōn	*aru̯i̯ōn
	N.	*labamas		*labāmas	*platumas		*plati̯āmas	*aru̯imas		*aru̯ēmas
	G.	*labōns	*labā	*labāns	*platuns	*platū	*plati̯āns	*aru̯ins	*aru̯ī	*aru̯ēns
	Įn.	*labais		*labāmīs	*platumīs		*plati̯āmīs	*aru̯imīs		*aru̯ēmīs
	Vt.	*labeisu		*labāsu	*platusu		*plati̯āsu	*aru̯isu		*aru̯ēsu

Skaitlis

Divi			Trīs	Četri
Vīrieši. g.	Bev. g.	Tehniskā apskate. g.
V.	*d(u)u̯ō	*d(u)u̯ai		*trii̯es	*ketures
K.	*d(u)u̯a(i)i̯aus1			*trii̯ūn	*keturōn
N.	*d(u)u̯eimā			*trimas	*keturmas
G.	*d(u)uō	*d(u)u̯ai		*trins	*keturins
Įn.	*d(u)u̯eimā			*trimīs	*keturmīs
Vt.	*d(u)u̯a(i)i̯aus1			*trisu	*ketursu

Vietniekvārds

1. pers.	2. pers.	3. pers.			Atgr.vietn.
Vīr.dz.	Nek.dz.	Siev.dz.
Vsk.	N.	*az (*as)	*tu / *tū	*tas1	*ta	*tā	—
	Ģ.	*mane, *mei 2	*taṷe, *tei	*tasi̯a		*tasi̯ās	*sau̯e, *sti
	D.	*manei3, *mei2	*tebei, *tei	*tasmu4		*tasi̯ai	*sabei, *sti
	A.	*manin, *me2	*tavin, *te	*tan	*ta	*tān	*sēn, *se
	I.5	*manimi	*taṷimi	*tō		*tān	*sebimi
	L.6	*manī	*taṷī	*tasmi4		*tāi	*sebi

1.pers.	2.pers.	3.pers.
Senākā → jaunākā	Senākā → jaunākā	Vīr.dz.	Nek.dz.	Siev.dz
Dsk.	N.	*mẽs	*i̯ū̃s	*tai/*tei	*tā	*tās
	Ģ.	*nūsūn → *mūsūn	*i̯ūsūn	*teisūn		*tāsūn
	D.	*nūmąs → *mumus	*i̯ūmąs → *i̯umus	*teimąs		*tāmąs
	A.	*māns → *muns → *mūs	*ṷāns → i̯uns → *i̯ūs	*tāns	*tā	*tāns
	I.	*nūmis → *mumis	*i̯ūmis → i̯umis	*tais / *teimis		*tāmis
	L.	*nūsu → *mūsu	*i̯ūsu	*teisu		*tāsu

1. persona	2. persona	3. persona
Vecajā formā → atjaunota	Vecajā formā → atjaunota	Vīrieši. g.	Bev. g	Tehniskā apskate. g.
Dual	V.	*ṷe	*i̯ū	*tō	*tai / *tei
	K.−Vt.	*nōi̯aus → *nūi̯aus	*ṷōi̯aus → *i̯ūi̯aus	*ta(i)i̯aus
	N.−Įn.	*nōmā → *nūmā	*ṷōmā → *i̯ūmā	*teimā1
	G.	*nō → *na2	*ṷō → *ṷa2	*tō	*tai / *tei

Veksmažodžių tagadnes formu, ir

Atematiniai vārdi			*-o-	*-i-	*-x-
*eitei 'go"	Balts proc. beigas	Ide. beigas	*rinktei 'savākt'	*turētei"'	*laikītei 'saglabāt'	Balts proc. beigas	Ide. beigas
Vienskaitļa	1.	*eimi	*-mi	*-mi	*renkō	*turiō	*laikāu	*-ṓ; *-iṓ; *-āu	*-ō < *-oh₂
	2.	*eisei	*-seí	*-si	*renkei	*turei	*laikāi	*-eí; *-āi	*-eki; -Psi (*-ei?)
	3.	*iet	*-ti	*-ti	*apkopo	*ir	*laikā	*-ø	*-et; *-Vt
Dual	1.	*eiuā	*-uā	*-norādīts kā / -a-m	*renkauā	*turiuā	*laikāuā	*-auā; *-iuā; *-āuā	*-ouos / *-oues; *-Vuos / *-Vues
	2.	*eitā	*-tā	*-tHos / *-salonikos	*renkatā	*turitā	*laikātā	*-atā; *-itā; *-ātā	*-etHos / *-etHes; *-VtHos/ *-VtHes
	3.	*iet	*-ti	*-tes	*apkopo	*ir	*laikā	*-ø	*-etes; *-Vtes
Daudzskaitlī	1.	*eimē	*-mḗ	*mēs *-mos	*renkamē	*turimē	*laikāmē	*-amḗ; *-imḗ; *-āmḗ	*-omes / *-decembris; *-Jje / *-Vmos
	2.	*eitē	*-tḗ	*-te	*renkatē	*turitē	*laikātē	*atḗ; *-itḗ; *-ātḗ	*-ete; *-Vte
	3.	*iet	*-ti	*-nja'	*apkopo	*ir	*laikā	*-ø	*-usi; *Datoru

Vārdi būtasis laiks

*-x-			*- -
*eitei 'iet'	*rinktei 'savākt'	*turētei"'	*laikītei 'saglabāt'
Vienskaitļa	1.	*eiāu	*rinkāu	*turēiāu	*laikēu
	2.	*eiāi	*rinkāi	*turēiāi	*laikēi
	3.	*eiā	*rinkā	*turēiā	*laikē
Dual	1.	*eiāuā	*rinkāuā	*turēiāuā	*laikēuā
	2.	*eiātā	*rinkātā	*turēiātā	*laikētā
	3.	*eiā	*rinkā	*turēiā	*laikē
Daudzskaitlī	1.	*eiāmē	*rinkāmē	*turēiāmē	*laikēmē
	2.	*eiātē	*rinkātē	*turēiātē	*laikētē
	3.	*eiā	*rinkā	*turēiā	*laikē

Vārdi nākotnē ir saspringta

*-i- (visi darbības vārdi)
*eitei 'go"	*rinktei 'savākt'	*turētei"'	*laikītei 'saglabāt'
Vienskaitļa	1.	*eisiō	*rinksiō	*turēsiō	*laikīsiō
	2.	*eisei	*rinksei	*turēsei	*laikīsei
	3.	*iet	*savākt	*turēs	*laikīs
Dual	1.	*eisiuā	*rinksiuā	*turēsiuā	*laikīsiuā
	2.	*eisitā	*rinksitā	*turēsitā	*laikīsitā
	3.	*iet	*savākt	*turēs	*laikīs
Daudzskaitlī	1.	*eisimē	*rinksimē	*turēsimē	*laikīsimē
	2.	*eisitē	*rinksitē	*turēsitē	*laikīsitē
	3.	*iet	*savākt	*turēs	*laikīs

Veikiamosios rūšies esamojo laiko dalyvių *ēdants 'ēdis', *turints 'turįs', *laikānts 'laikąs' linksniavimas

*-o-			*-i-			*-ā-
Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.
Vienaskaita	V.−Š.	*ēdants	*ēdant	*ēdantī	*turints	*turint	*turintī	*laikānts	*laikānt	*laikāntī
	K.	*renkantes		*renkanti̯ās	*turintes		*turinti̯ās	*laikāntes		*laikānti̯ās
	N.	*renkantei		*renkanti̯āi	*turintei		*turinti̯āi	*laikāntei		*laikānti̯āi
	G.	*renkantin	*renkant	*renkanti̯ān	*turintin	*turint	*turinti̯ān	*laikāntin	*laikānt	*laikānti̯ān
	Įn.	*renkantmi		*renkanti̯ān	*turintmi		*turinti̯ān	*laikāntmi		*laikānti̯ān
	Vt.	*renkanti		*renkanti̯āi	*turinti		*turinti̯āi	*laikānti		*laikānti̯āi
Dviskaita	V. – G. – Š.	*renkante	*renkantī	*renkanti̯āi	*turinte	*turintī	*turinti̯āi	*laikānte	*laikāntī	*laikānti̯āi
	N. – Įn.	*renkantmā		*renkanti̯āmā	*turintmā		*turinti̯āmā	*laikāntmā		*laikānti̯āmā
	K. – Vt.	*renkantaus		*renkanti̯āus	*turintaus		*turinti̯āus	*laikāntaus		*laikānti̯āus
Daugiskaita	V. – Š.	*renkantes	*renkantā	*renkanti̯ās	*turintes	*turintā	*turinti̯ās	*laikāntes	*laikāntā	*laikānti̯ās
	K.	*renkantōn		*renkanti̯ōn	*turintōn		*turinti̯ōn	*laikāntōn		*laikānti̯ōn
	N.	*renkantmas		*renkanti̯āmas	*turintmas		*turinti̯āmas	*laikāntmas		*laikānti̯āmas
	G.	*renkantins	*renkantā	*renkanti̯āns	*turintins	*turintā	*turinti̯āns	*laikāntins	*laikāntā	*laikānti̯āns
	Įn.	*renkantmīs		*renkanti̯āmīs	*turintmīs		*turinti̯āmīs	*laikāntmīs		*laikānti̯āmīs
	Vt.	*renkantsu		*renkanti̯āsu	*turintsu		*turinti̯āsu	*laikāntsu		*laikānti̯āsu

Neveikiamosios rūšies esamojo laiko dalyvių *renkamas 'renkamas', *turimas 'turimas', *laikāmas 'laikomas' linksniavimas

*-o-			*-i-			*-ā-
Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.
Vienaskaita	V.−Š.	*renkamas	*renkaman / *renkama	*renkamā	*turimas	*turiman / *turima	*turimā	*laikāmas	*laikāman / *laikāma	*laikāmā
	K.	*renkamas(a) / *renkamā		*renkamās	*turimas(a) / *turimā		*turimās	*laikāmas(a) / *laikāmā		*laikāmās
	N.	*renkamōi		renkamāi	*turimōi		*turimāi	*laikāmōi		*laikāmāi
	G.	*renkaman	*renkaman / *renkama	*renkamān	*turiman	*turiman /*turima	*turimān	*laikāman	*laikāman / *laikāma	*laikāmān
	Įn.	*renkamō		*renkamān	*turimō		*turimān	*laikāmō		*laikāmān
	Vt.	*renkamei		*renkamāi	*turimei		*turimāi	*laikāmei		*laikāmāi
Dviskaita	V. – G. – Š.	*renkamō	*renkamai	*renkamāi	*turimō	*turimai	*turimāi	*laikāmō	*laikāmai	*laikāmāi
	N. – Įn.	*renkamamā		*renkamāmā	*turimamā		*turimāmā	*laikāmamā		*laikāmāmā
	K. – Vt.	*renkamōus		*renkamāus	*turimōus		*turimāus	*laikāmōus		*laikāmāus
Daugiskaita	V. – Š.	*renkamai	*renkamā	*renkamās	*turimai	*turimā	*turimās	*laikāmai	*laikāmā	*laikāmās
	K.	*renkamōn			*turimōn			*laikāmōn
	N.	*renkamamas		*renkamāmas	*turimamas		*turimāmas	*laikāmamas		*laikāmāmas
	G.	*renkamōns	*renkamā	*renkamāns	*turimōns	*turimā	*turimāns	*laikāmōns	*laikāmā	*laikāmāns
	Įn.	*renkamais		*renkamāmīs	*turimais		*turimāmīs	*laikāmais		*laikāmāmīs
	Vt.	*renkameisu		*renkamāsu	*turimeisu		*turimāsu	*laikāmeisu		*laikāmāsu

Veikiamosios rūšies būtojo laiko dalyvių *turēi̯ents 'turėjęs', *laikents 'laikęs' linksniavimas

*-ā-			*-ē-
Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.
Vienaskaita	V.−Š.	*turēi̯ents	*turēi̯ent	*turēi̯usī	*laikents	*laikent	*laiki̯usī
	K.	*turēi̯uses		*turēi̯usi̯ās	*laiki̯uses		*laiki̯usi̯ās
	N.	*turēi̯usei		*turēi̯usi̯āi	*laiki̯usei		*laiki̯usi̯āi
	G.	*turēi̯usin	*turēi̯ent	*turēi̯usi̯ān	*laiki̯usin	*laikent	*laiki̯usi̯ān
	Įn.	*turēi̯usmi		*turēi̯usi̯ān	*laiki̯usmi		*laiki̯usi̯ān
	Vt.	*turēi̯usi		*turēi̯usi̯āi	*laiki̯usi		*laiki̯usi̯āi
Dviskaita	V. – G. – Š.	*turēi̯use	*turēi̯usī	*turēi̯usi̯āi	*laiki̯use	*laiki̯usī	*laiki̯usi̯āi
	N. – Įn.	*turēi̯usmā		*turēi̯usi̯āmā	*laiki̯usmā		*laiki̯usi̯āmā
	K. – Vt.	*turēi̯usaus		*turēi̯usi̯āus	*laiki̯usaus		*laiki̯usi̯āus
Daugiskaita	V. – Š.	*turēi̯entes	*turēi̯entā	*turēi̯usi̯ās	*laikentes	*laikentā	*laiki̯usi̯ās
	K.	*turēi̯usōn		*turēi̯usi̯ōn	*laiki̯usōn		*laiki̯usi̯ōn
	N.	*turēi̯usmas		*turēi̯usi̯āmas	*laiki̯usmas		*laiki̯usi̯āmas
	G.	*turēi̯usins	*turēi̯entā	*turēi̯usi̯āns	*laiki̯usins	*laikentā	*laiki̯usi̯āns
	Įn.	*turēi̯usmīs		*turēi̯usi̯āmīs	*laiki̯usmīs		*laiki̯usi̯āmīs
	Vt.	*turēi̯u(s)su		*turēi̯usi̯āsu	*laiki̯u(s)su		*laiki̯usi̯āsu

Neveikiamosios rūšies būtojo laiko dalyvių *eitas 'eitas', *turētas 'turėtas' linksniavimas

Bendraties kamienai
Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.
Vienaskaita	V.−Š.	*eitas	*eitan / *eita	*eitā	*turētas	*turētan/ *turēta	*turētā
	K.	*eitas(a) / *eitā		*eitās	*turētas(a) / *turētā		*turētās
	N.	*eitōi		*eitāi	*turētōi		*turētāi
	G.	*eitan	*eitan / *eita	*eitān	*turētan	*turētan / *turēta	*turētān
	Įn.	*eitō		*eitān	*turētō		*turētān
	Vt.	*eitei		*eitāi	*turētei		*turētāi
Dviskaita	V. – G. – Š.	*eitō	*eitai	*eitāi	*turētō	*turētai	*turētāi
	N. – Įn.	*eitamā		*eitāmā	*turētamā		*turētāmā
	K. – Vt.	*eitōus		*eitāus	*turētōus		*turētāus
Daugiskaita	V. – Š.	*eitai	*eitā	*eitās	*turētai	*turētā	*turētās
	K.	*eitōn			*turētōn
	N.	*eitamas		*eitāmas	*turētamas		*turētāmas
	G.	*eitōns	*eitā	*eitāns	*turētōns	*turētā	*turētāns
	Įn.	*eitais		*eitāmīs	*turētais		*turētāmīs
	Vt.	*eiteisu		*eitāsu	*turēteisu		*turētāsu

Veikiamosios rūšies būsimojo laiko dalyvių *eisi̯ants 'eisiąs', *turēsi̯ants 'turėsiąs' linksniavimas

Veiksmažodžio būsimojo laiko (< bendraties) kamienai
Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.
Vienaskaita	V.−Š.	*eisi̯ants	*eisi̯ant	*eisi̯antī	*turēsi̯ants	*turēsi̯ant	*turēsi̯antī
	K.	*eisi̯antes		*eisi̯anti̯ās	*turēsi̯antes		*turēsi̯anti̯ās
	N.	*eisi̯antei		*eisi̯anti̯āi	*turēsi̯antei		*turēsi̯anti̯āi
	G.	*eisi̯antin	*eisi̯ant	*eisi̯anti̯ān	*turēsi̯antin	*turēsi̯ant	*turēsi̯anti̯ān
	Įn.	*eisi̯antmi		*eisi̯anti̯ān	*turēsi̯antmi		*turēsi̯anti̯ān
	Vt.	*eisi̯anti		*eisi̯anti̯āi	*turēsi̯anti		*turēsi̯anti̯āi
Dviskaita	V. – G. – Š.	*eisi̯ante	*eisi̯antī	*eisi̯anti̯āi	*turēsi̯ante	*turēsi̯antī	*turēsi̯anti̯āi
	N. – Įn.	*eisi̯antmā		*eisi̯anti̯āmā	*turēsi̯antmā		*turēsi̯anti̯āmā
	K. – Vt.	*eisi̯antaus		*eisi̯anti̯āus	*turēsi̯antaus		*turēsi̯anti̯āus
Daugiskaita	V. – Š.	*eisi̯antes	*eisi̯antā	*eisi̯anti̯ās	*turēsi̯antes	*turēsi̯antā	*turēsi̯anti̯ās
	K.	*eisi̯antōn		*eisi̯anti̯ōn	*turēsi̯antōn		*turēsi̯anti̯ōn
	N.	*eisi̯antmas		*eisi̯anti̯āmas	*turēsi̯antmas		*turēsi̯anti̯āmas
	G.	*eisi̯antins	*eisi̯antā	*eisi̯anti̯āns	*turēsi̯antins	*turēsi̯antā	*turēsi̯anti̯āns
	Įn.	*eisi̯antmīs		*eisi̯anti̯āmīs	*turēsi̯antmīs		*turēsi̯anti̯āmīs
	Vt.	*eisi̯antsu		*eisi̯anti̯āsu	*turēsi̯antsu		*turēsi̯anti̯āsu

Neveikiamosios rūšies būsimojo laiko dalyvių *eisi̯amas 'eisimas', *turēsi̯amas 'turėsimas' linksniavimas

Veiksmažodžio būsimojo laiko (< bendraties) kamienai
Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g	Mot. g.
Vienaskaita	V.−Š.	*eisi̯amas	*eisi̯aman / *eisi̯ama	*eisi̯amā	*turēsi̯amas	*turēsi̯aman / *turēsi̯ama	*turēsi̯amā
	K.	*eisi̯amas(a) / *eisi̯amā		*eisi̯amās	*turēsi̯amas(a) / *turēsi̯amā		*turēsi̯amās
	N.	*eisi̯amōi		*eisi̯amāi	*turēsi̯amōi		*turēsi̯amāi
	G.	*eisi̯aman	*eisi̯aman / *eisi̯ama	*eisi̯amān	*turēsi̯aman	*turēsi̯aman / *turēsi̯ama	*turēsi̯amān
	Įn.	*eisi̯amō		*eisi̯amān	*turēsi̯amō		*turēsi̯amān
	Vt.	*eisi̯amei		*eisi̯amāi	*turēsi̯amei		*turēsi̯amāi
Dviskaita	V. – G. – Š.	*eisi̯amō	*eisi̯amai	*eisi̯amāi	*turēsi̯amō	*turēsi̯amai	*turēsi̯amāi
	N. – Įn.	*eisi̯amamā		*eisi̯amāmā	*turēsi̯amamā		*turēsi̯amāmā
	K. – Vt.	*eisi̯amōus		*eisi̯amāus	*turēsi̯amōus		*turēsi̯amāus
Daugiskaita	V. – Š.	*eisi̯amai	*eisi̯amā	*eisi̯amās	*turēsi̯amai	*turēsi̯amā	*turēsi̯amās
	K.	*eisi̯amōn			*turēsi̯amōn
	N.	*eisi̯amamas		*eisi̯amāmas	*turēsi̯amamas		*turēsi̯amāmas
	G.	*eisi̯amōns	*eisi̯amā	*eisi̯amāns	*turēsi̯amōns	*turēsi̯amā	*turēsi̯amāns
	Įn.	*eisi̯amais		*eisi̯amāmīs	*turēsi̯amais		*turēsi̯amāmīs
	Vt.	*eisi̯ameisu		*eisi̯amāsu	*turēsi̯ameisu		*turēsi̯amāsu

Nosacītā obligāti

*-i- (visi darbības vārdi)
*eitei 'go"	*rinktei 'savākt'	*turētei"'	*laikītei 'saglabāt'
Vienskaitļa	1.	*eitųbi̯au	*rinktunbi̯au	*turētunbi̯au	*laikītiā
	2.	*eitųbei	*rinktunbei	*turētunbei	*laikītunbei
	3.	*eitų(be)	*rinktun(be)	*turētun(be)	*laikītun(bi)
Dual	1.	*eitųbivā	*rinktunbivā	*turētunbiuā	*laikītunbiuā
	2.	*eitųbitā	*rinktunbitā	*turētunbitā	*laikītunbitā
	3.	*eitun(be)	*rinktun(be)	*turētun(bi)	*laikītun(bi)
Daudzskaitlī	1.	*eitunbimē	*rinktunbimē	*turētunbimē	*laikītunbimē
	2.	*eitunbitē	*rinktunbitē	*turētunbitē	*laikītunbitē
	3.	*eitun(be)	*rinktun(be)	*turētun(be)	*laikītun(bi)

Obligātie

Atematiniai vārdi			*-o-	*-i-	*-x-
*būtei "ir"	Balts proc. beigas	Ide. beigas	*rinktei 'savākt'	*turētei"'	*laikītei 'saglabāt'	Balts proc. beigas	Ide. beigas
Vienskaitļa	2.	*esis	*-	*-iē-s	*renkais	*turīs	*laikāis	*-aí-s *-ī-s; *-āi-s	*-oi-s; -Vi-s
	3.	*esi	*-i-ø	*-iē-t	*renkai	*turī	*laikāi	*-aí-ø; *-ī-ø; *-āi-ø	*-oi-t; *-Vi-t
Dual	1.	*esiuā	*-i-uā	?	*renkaiuā	*turīuā	*laikāiuā	*s-uā; *-ī-uā; *-āi-uā	?
	2.	*esitā	*-i-tā	?	*renkaitā	*turītā	*laikāitā	*s-tā; *-ī-tā; *-āi-tā	?
	3.	*esi	*-i-ø	?	*renkai	*turī	*laikāi	*-aí-ø; *-ī-ø; *-āi-ø	?
Daudzskaitlī	1.	*esimē / *būsimē	*-i-mḗ	*-ī-man	*renkaimē	*turīmē	*laikāimē	*s-mḗ; *-ī-mḗ; *-āi-mḗ	*-ak,-man; *-Vi-man
	2.	*esitē	*-i-tḗ	*-ī-te	*renkaitē	*turītē	*laikāitē	*s-tḗ; *-ī-tḗ; *-āi-tḗ	*ak-te; *-Vi-te
	3.	*esi	*-i-ø	*-i-enta	*renkai	*turī	*laikāi	*-aí-ø; *-ī-ø; *-āi-ø	*-oh-ṇt; *-Vi-ṇt

Neveikiamoji rūšis

Esamasis laikas			Būtasis laikas			Būsimasis laikas
Vyr. g.	Bev. g.	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g.	Mot. g.	Vyr. g.	Bev. g.	Mot. g.
Vienaskaita	1.	*esmi mīlimas	*esmi mīlima(n)	*esmi mīlimā	*bii̯āu mīlimas	*bii̯āu mīlima(n)	*bii̯āu mīlimā	*būsi̯ō mīlimas	*būsi̯ō mīlima(n)	*būsi̯ō mīlimā
	2.	*esei mīlimas	*esei mīlima(n)	*esei mīlimā	*bii̯āi mīlimas	*bii̯āi mīlima(n)	*bii̯āi mīlimā	*būsei mīlimas	*būsei mīlima(n)	*būsei mīlimā
	3.	*esti mīlimas	*esti mīlima(n)	*esti mīlimā	*bii̯ā mīlimas	*bii̯ā mīlima(n)	*bii̯ā mīlimā	*būs mīlimas	*būs mīlima(n)	*būs mīlimā
Dviskaita	1.	*esu̯ā mīlimō	*esu̯ā mīlimai	*esu̯ā mīlimāi	*bii̯āu̯ā mīlimō	*bii̯āu̯ā mīlimai	*bii̯āu̯ā mīlimāi	*būsiu̯ā mīlimō	*būsiu̯ā mīlimai	*būsiu̯ā mīlimāi
	2.	*estā mīlimō	*estā mīlimai	*estā mīlimāi	*bii̯ātā mīlimō	*bii̯ātā mīlimai	*bii̯ātā mīlimāi	*būsitā mīlimō	*būsitā mīlimai	*būsitā mīlimāi
	3.	*esti mīlimō	*esti mīlimai	*esti mīlimāi	*bii̯ā mīlimō	*bii̯ā mīlimai	*bii̯ā mīlimāi	*būs mīlimō	*būs mīlimai	*būs mīlimāi
Daugiskaita	1.	*esmē mīlimai	*esmē mīlimā	*esmē mīlimās	*bii̯āmē mīlimai	*bii̯āmē mīlimā	*bii̯āmē mīlimās	*būsimē mīlimai	*būsimē mīlimā	*būsimē mīlimās
	2.	*estē mīlimai	*estē mīlimā	*estē mīlimās	*bii̯ātē mīlimai	*bii̯ātē mīlimā	*bii̯ātē mīlimās	*būsitē mīlimai	*būsitē mīlimā	*būsitē mīlimās
	3.	*esti mīlimai	*esti mīlimā	*esti mīlimās	*bii̯ā mīlimai	*bii̯ā mīlimā	*bii̯ā mīlimās	*būs mīlimai	*būs mīlimā	*būs mīlimās

Apstākļa vārdi

Apstākļa vārdu pirmbaltiem bija krietni vairāk, nekā to bija indoeiropiešu pirmvalodā. No īpašības vārdiem darināti apstākļa vārdi ar galotni *-ai vai *-āi, piemēram, *labai / *labāi 'labi'. Tas beidzot izriet no vienskaitļa naudininko vai vietininko.

Pārējās baltijas mātes valodā ir apstākļa vārds:

• *kadān 'kad', *tadān 'tad' (*-ān – ā celma vienskaitļa instrumentāļa galotne)
• *kai 'kad', *tai 'tad'
• *ten "tur"
• *i̯au 'jau'

Austrumbaltu areālā sastopami apstākļa vārdi *nū, *nūnai, 'nu, nupat, patlaban', *kur 'kur', rietumu − *t(v)endau 'no turienes', *k(v)endau 'no šejienes'.

Piedēkļi

Papildus daudzi no indoeiropiešu mātes valoda iedzimta apzīmējumus, daži no baltu valodām, lai gan ļoti produktīvs, un tā var tikt nosūtīti uz baltijas mātes valodā reizes:

• *-si̯anā, *-senā, *-s(e)nā / *-senis − darbības vārdiem (sal. Z. Zinkevičius. Lietuvių kalbos istorija. I. Vilnius : „Mokslas“, 1984. 225. lpp. ISBN 4601000000., latviešulatviešu: iešana < *eisi̯anā; P.U. Dini. Baltų kalbos. Lyginamoji istorija. Vilnius : Mokslo ir enciklopedijų leidybos institutas, 2000. 119. lpp. ISBN 5-420-01444-0. 'lūgšanu' < *maldīsnā, būsennien 'būšanu' < *būsenis);
• *-ūn- − vardažodžių sufikss (sal. lietuviešu: perkūnas 'pērkons', latviešu: perkūns, Veidne:Prg 't.p');
• *-el-, *-ul-, *-ut-, *-ait-, *- - − deminutyvams (sk. lietuviešu: tėvelis, tėvulis, latviešu: alutisņš, lietuviešuVeidne:Prg, lietuviešu: dzeguze, latviešu: merguẞ < *merguzē 'meitene');
• *-ing- − vārdu , sufikss (sk. lietuviešu: laimingas, latviešu: spēcīgs, Veidne:Prg "labs").

Prievārdus, kas resursā un polinksniai

Prievārdus, kas resursā nāk no seniem seniem laikiem kaitytų vārdus. Balts prokalbėje prievārdus, kas resursā jau ir izolēti no apstākļa vārdi , un ir ticis izmantots un kā prefiksu. Balts prokalbei daži:

• *api 'par'
• *be(z) 'bez'
• *en, *in 'iekš'
• *iz(a) "iz, no"
• *nō 'no'
• *pā 'pēc'
• *per / *par(i) 'caur, par, pāri'
• *prā 'pirms'
• *prei 'priekšā, pie'
• *san 'ar'
  

Austrumu baltu areālā, ko apliecina tā esamību, prievārdus, kas resursā *anta(i) 'uz', *ata(i) 'at-', *nā (*nō variants) 'uz; pret', *pas 'pie', *aza(i) 'aiz' , *u(n)za(i) 'uz'. Rietumu balti izmantot prielinksnis *au 'iz, no'.

Izpētes vēsture

• 
  Augustus Šleicheris (1821 − 1868)
• 
  Augustus Leskynas (1840 − 1916)
• 
  Ferdinands de Sosiūras (1857 − 1913)

Literatūra

• Pjetro Umberto Dini. Baltijas valodās. – Vilnius, 2000. – ISBN 5-420-01444-0
• Zigmas Zinkevičius. Angļu valodas vēsturiskā gramatika. T. I. Viļņā, 1980.
• Zigmas Zinkevičius. Angļu valodas vēsturiskā gramatika. T. II. Viļņā, no 1981.
• Zigmas Zinkevičius. Angļu valodas vēsture. T. I. – Viļņa, 1984.
• Zigmas Zinkevičius. Angļu valodas vēsture. T. II. – New york, 1987.

Atsauces

• Angļu valodas etimologinio vārdnīcu datubāze
• Prūsijas valodas mantojuma datu bāze

Avoti

[[Kategorija:Vērtīgi raksti]]