dBase

dBase ir viena no pirmajām datu bāzu vadības sistēmām (DBVS) mikrodatoriem. dBase sistēma ietvēra datubāzes dzinējs, vaicājumu sistēmu, formu sistēmu un programmēšanas valodu, kas savienoja visus šos komponentus.

Sākotnēji sistēma tika izlaista 1978. gadā ar nosaukumu Vulcan PTDOS operētājsistēmai, bet 1980. gadā CP/M versija piesaistīja uzņēmuma Ashton-Tate uzmanību. Tas to licencēja, izdodot ar nosaukumu dBase II, un vēlāk pārnesot uz IBM PC datoriem ar DOS operētājsistēmu. Tieši PC platformā dBase kļuva par vienu no vislabāk pārdoto programmatūru vairāku gadu garumā. Kad tika izdots būtisks atjauninājums dBase III, to pārnesa uz plašāku platformu klāstu, tostarp UNIX un VMS. Līdz 1980. gadu vidum Ashton-Tate kopā ar Lotus Development un WordPerfect bija viens no "trīs lielajiem" programmatūras izdevējiem agrīnajā biznesa programmatūras tirgū.

Ilgu laiku dBase netika pārnesta uz Microsoft Windows, tādējādi šīs programmatūras nišā tai radās spēcīgi konkurenti: Paradox, Clipper, FoxPro un Microsoft Access. dBase programmēšanas valoda un datņu formāti kļuva par rūpnieciskiem standartiem.

1991. g. firmu Ashton-Tate Corporation nopirka firma Borland International Inc., kas izveidojusi šīs sistēmas nākamo pakāpi operētājsistēmas Microsoft Windows videi (dBase for Windows). 1999. gadā visas tiesības uz dBase pārgāja jaunizveidotajai dBase Inc, kas 2004. gadā mainīja savu nosaukumu uz dataBased Intelligence Inc.

Tā kā dBase datu formāts nebija slēgts 80. gadu vidū, daudzi uzņēmumi sāka ražot savu dialektu un savas sistēmas versijas. Tā rezultātā radās daudzas programmas, kuras bija līdzīgas dBase, piemēram, dBase - FoxPro (mūsdienīgais Visual FoxPro), Arago, Force, dbFast, Clipper, Xbase + +, Flagship, Recital, codebase, MultiBase, Harbour / xHarbour. Kopīgi tās visas tiek sauktas par xBase.

Izveidošanas vēsture

NASA inženieris Vaijens Reitlifs (Wayne Ratliff), kurš tajā laikā strādāja JPL, uzrakstīja datu bāzu pārvaldības sistēmu saskaņā ar savu redzējumu par šo toreiz jauno tehnoloģiju. Autors piešķīra programmai vērienīgu nosaukumu "Vulkāns", un centās (bet bez lieliem panākumiem) to pārdot. Reiz "vulkāns" nokļuva Džordža Teita (George Tate) (gudrs biznesa vīrs, kurš nodarbojās ar programmatūras biznesu) redzeslokā.

Džordža liktenis būtībā atgādina reklāmas pastkarti par amerikāņu dzīvesveidu - tas ir tipisks stāsts par "self-made-Man". Izraidīts no skolas, neiegūstot kvalifikāciju un īpašiem nākotnes plāniem, jaunietis kļuva par vieglu mērķi militārajiem vervētājiem. Džordžs Teits dienēja ASV Gaisa spēkos un vēlāk strādāja par radioiekārtu meistaru. 1974. gadā kopā ar citiem entuziastiem, viņš nopirka komplektu datora salikšanai "Altair". Pabeidzot montāžu, Džordžs Teits pēkšņi atklāja, ka visas viņa zināšanas par mašīnu aprobežojas ar to, ka viņš zin, kā tā ieslēdzas. Entuziasms apgūt šo jomu bija tik spēcīgs, ka iesācējs laika gaitā, ne tikai apguva sākotnējās datora lietošanas "gudrības", bet kļuva par lielu ekspertu šajā jomā. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tajā laikā, lai apgūtu datoru bija jābūt labām zināšanām radioelektronikā, bet arvien pieaugošais parasto lietotāju skaits bija, maigi sakot, tālu prom "no visas šīs gudrības" tāpēc cilvēkam, kurš nodarbojās ar radioelektronikas labošanu bija visas iespējas izvirzīties šajā jomā. Džordžs Teits sāka piestrādāt remontējot datorus, un pēc tam uzsāka darbu uzņēmumā, kas ražoja datoru termināļus, par pārdošanas vadītāju. 1980. gadā viņš un viņa draugs Hels Lešlijs (Hal Lashley) sāka nodarboties ar programmatūras pārdošanu. Padzirdējis par, tolaik maz pazīstamo, sistēmu "Vulkāns" Teits un Lešlijs parakstīja līgumu ar Ratlifu, kas nodrošināja to ekskluzīvās tiesības izplatīt šo programmu. Tā kā tolaik uz nosaukumu "Vulkāns" jau cita kompānija bija paziņojusi savas tiesības, partneri izlēma šo produktu nosaukt citā vārdā.

dBase II

Nosaukumu "dBase II" piedāvāja reklāmas aģents. Pēc viņa teiktā, tas izklausījās ļoti cienījami, no tehniskā viedokļa un turklāt ir smalks mājiens, ka šis ir jaunāka un šķietami uzlabota tās priekšteces – dBase sistēmas versija.

Protams nekādas priekšteces šai sistēmai nebija, tomēr dBase II sistēmai tiešām bija priekšrocības salīdzinājumā ar citām programmām, kas bija vērstas uz šīs tipa problēmu risinājumu.

1981. gada janvārī visā valstī sākās šīs sistēmas reklamēšana, un drīz vien tā kļuva par jauno "bestselleru." Un, gandrīz tikpat ātri Ratlifs, Lašlijs un Teits pievienojās arvien pieaugošajām miljonāru rindām, kas savu bagātību bija ieguvuši uz programmatūras rēķina.

dBase III

dBase III un tās uzlabotā versija dBase III+ parādījās 1986. gadā. Tā bija aprīkota ar oriģinālu izstrādes vidi un dažiem datu manipulācijas līdzekļiem. Tā kļuva par populārāko DBVS IBM PC sistēmām. Pateicoties dBase III+ panākumiem, tirgū uzradās daudzi klonējumi un programmēšanas valodas, kuru apkopojumu raksturoja ar jēdzienu xBase.

Uzņēmums Fox Software Inc, kas izlaida savu dBase versiju ar nosaukumu FoxBase, sasniedza ievērojamus panākumus. Tās sastāvā bija pseido kompilators, kas ievērojami paātrināja gala lietojuma darbību, un bija pietiekami ērta izstrādes vide. FoxBase priekšrocības ātri vien izvirzīja to komerciālo datu bāzu vadības sistēmu priekšplānā, taču 1987. gadā iznāca kompilators Clipper Summer'87, kas kļuva par galveno izstrādātāju līdzekli.