Pāriet uz saturu

Cvikava

Vikipēdijas lapa
Cvikava
pilsēta
Zwickau
Rātsnams (pa labi) un teātris (pa kreisi) pilsētas centrālajā laukumā
Rātsnams (pa labi) un teātris (pa kreisi) pilsētas centrālajā laukumā
Ģerbonis: Cvikava
Ģerbonis
Cvikava (Vācija)
Cvikava
Cvikava
Cvikava (Saksija)
Cvikava
Cvikava
Koordinātas: 50°43′06″N 12°29′38″E / 50.71833°N 12.49389°E / 50.71833; 12.49389Koordinātas: 50°43′06″N 12°29′38″E / 50.71833°N 12.49389°E / 50.71833; 12.49389
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija
Apriņķis Cvikavas apriņķis
Pilsētas tiesības 1212
Platība
 • Kopējā 102,54 km2
Augstums 267 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • kopā 87 172
 • blīvums 899,4/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa http://www.zwickau.de/
Cvikava Vikikrātuvē

Cvikava (vācu: Zwickau) ir pilsēta Vācijā, Saksijas zemē, Cvikavas apriņķa centrs pie Cvikavas Muldes upes. Pazīstama kā tradicionāls autobūves centrs un Roberta Šūmaņa dzimtene.

Rakstos pirmoreiz minēta 1118. gadā. 15. un 16. gadsimtā attīstījās kā sudraba ieguves centrs. Reformācijas laikā Cvikava bija otrā pilsēta aiz Vitenbergas, kas pieņēma luterismu. 1525. gadā līdz ar t.s. Cvikavas praviešiem pilsētā tika likti pamati anabaptisma kustībai. 19. gadsimtā Cvikava kļuva par ievērojamu ogļu ieguves centru (pēdējā ogļu atradne tika aizvērta 1978. gadā). 1904. gadā Cvikava kļuva par autobūves uzņēmuma Horch mājvietu. 1909. gadā Augusts Horhs šeit nodibināja kompāniju Audi. 1932. gadā Cvikava kļuva par apvienotā uzņēmuma Auto Union galvenās mītnes vietu. Otrā pasaules kara beigās pilsētu ieņēma ASV karaspēks, tomēr pēc Sabiedroto vienošanās pilsēta iekļāvās PSRS zonā un VDR. VDR laikā Cvikavā tika ražotas automašīnas Trabant, bet pilsētas pievārtē ieguva urānu.

Turpinot autobūves tradīcijas, pie pilsētā atrodas kompānijas Volkswagen rūpnīca.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas Rietumsaksijas Augstskola (Westsächsische Hochschule Zwickau). 2004. gadā Cvikavā tika atklāts Augusta Horha automuzejs (August-Horch-Museum). Darbojas Roberta Šūmaņa konservatorija (Robert-Schumann-Konservatorium Zwickau).

Cvikava ir vieglatlēta Luca Dombrovska (Lutz Dombrowski, 1959), aktiera Gerta Frēbes (Gert Fröbe, 1913-1988), futbolista Jirgena Kroja (Jürgen Croy, 1946), mākslinieka Makša Pehšteina (Max Pechstein, 1881-1955), vieglatlēta Larsa Rīdela (Lars Riedel, 1967), Rīgas Domskolas rektora Johana Rīvija (Johannes Rivius, 1528-1596), komponista Roberta Šūmaņa (Robert Schumann, 1810-1856) dzimtā pilsēta.

No 1518. līdz 1522. gadam par vietējās skolas rektoru strādāja mineraloģijas "tēvs" Georgijs Agrikola (Georgius Agricola, 1494-1555). No 1520. līdz 1521. gadam, kad tika padzīts no pilsētas, šeit par mācītāju kalpoja Tomass Mincers (Thomas Müntzer, 1489-1525). No 1865. līdz 1869. gadam vietējā pilī ieslodzījumu izcieta nākamais rakstnieks Kārlis Majs (Karl May, 1842-1912). No 1904. līdz 1920. gadam Cvikavā darbojās autobūves pionieris Augusts Horhs (August Horch, 1868-1951).

  1. 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]