Pāriet uz saturu

Četri gadalaiki

Vikipēdijas lapa

"Četri gadalaiki" (itāļu: Le quattro stagioni) ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Antonio Vivaldi skaņdarbiem (1723). Tas ir četru vijoļkoncertu cikls: "Pavasaris", "Vasara", "Rudens" un "Ziema". Katrā no šiem koncertiem ir trīs daļas: ātra, lēna un dzīva, kustīga noslēgumdaļa (fināls).

Daļu izkārtojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1. koncerts Mi mažorā / E dur, op. 8 nr.1, RV 269, "La primavera" (Pavasaris)
    1. Allegro
    2. Largo
    3. Allegro Pastorale
  • 2. koncerts sol minorā / g moll, op. 8 nr. 2, RV 315, "L'estate" (Vasara)
    1. Allegro non molto
    2. Adagio e piano - Presto e forte
    3. Presto
  • 3. koncerts Fa mažorā / F dur, op. 8 nr.3, RV 293, "L'autunno" (Rudens)
    1. Allegro
    2. Adagio molto
    3. Allegro
  • 4. koncerts fa minorā / f moll, op. 8 nr.4, RV 297, "L'inverno" (Ziema)
    1. Allegro non molto
    2. Largo
    3. Allegro

Katrai koncertu cikla daļai, iespējams, pats Antonio Vivaldi veltījis nelielus sonetus.

"PAVASARIS"

Allegro

Pavasaris ir klāt,

ar svinīgu dziesmu to putni sveic,

un mutuļojošus strautus

tikmēr noglāsta maigas vēsmas.

Pavasara vēstneši – pērkona negaisi, izpletuši melno apmetni pār debesīm, dārd un zibeņo.

Tad tie noklust,

un putniņi atsāk savas valdzinošās dziesmas.

Largo

Uz ziediem klātas pļavas,

lapām un zālei maigi sanot,

guļ kazu gans,

un tā uzticamais suns tam blakus.

Allegro

Svinīgi skanot zemnieku dūdām,

zem mirdzošā pavasara debesu baldahīna

dejo nimfas un gani.

"VASARA"

Allegro non molto

Zem dedzinošās Saules

nežēlīgā karstuma

cilvēks un ganāmpulks pagurst,

pīnijas izkalst.

Atskan dzeguzes balss,

un sadzirdamas maigās ūbeles un žubītes dziesmas.

Siltas vēsmas gaisā virmo,

bet draudīgi ziemeļu vēji spēji nopūš tās malā:

gans nobijies raud,

nojauzdams spēcīgu vētru un postījumus, kurus tā nesīs.

Adagio e piano. Presto e forte.

Viņa nogurušās rokas un kājas atmostas no snauda,

zibšņu un dārdoņas izbiedētas.

Mušas un odi

apdulluši dūc.

Presto

Ak, vai,

viņa sliktākās nojausmas

izrādījušās pareizas:

debesis zibeņo un dārd, milzīga krusa lejup krīt,

kapājot lepni augošo labību.

"RUDENS"

Allegro

Ar dziesmām un dejām

zemnieki cildina

bagātīgi ievākto ražu,

dzēriens no Bakha kausa līst aumaļām,

un daudzi svinības noslēdz, iemiegot.

Adagio molto

Pamazām dziesmas un dejas izsīkst,

spirdzinošās vēsmas patīkami ieaijā saldā miegā visus pēc kārtas.

Allegro

Rītausmā parādās mednieki,

ragu skaņas, saucieni un suņi par gatavību medībām liecina.

Upuris, iztramdīts, mūk,

viņi tam seko.

Lielā saucienu un suņu trokšņa pārbiedēts, jau ievainots,

dzīvnieks cīnās pretī,

bet nomocīts mirst.

"ZIEMA"

Allegro non molto

Nosalis un trīcošs stindzinoši auksto vēju dzenātā sniegā,

skraida turp un atpakaļ,

piesitot ledainās kājas

un klabinot zobus no sīvā sala.

Largo

Atpūsties mierīgiem un apmierinātiem

pie kamīna,

kamēr lērumu ārā palikušos samērcē lietus.

Allegro

No bailēm paslīdēt un nokrist,

soļot pa ledu lēni un piesardzīgi.

Straujš pagrieziens: kāja slīd,

kritiens zemē!

No jauna piecelties un steigties,

kamēr ielūzt ledus.

Jūt izskrejam ziemeļu vējus

pat caur māju cieši aizvērtām durvīm -

tā ir ziema, kas prieku mums nes!


Latviskojums: K. un D.Īvāni