Vladlens Dozorcevs
| |||||||||||||
|
Vladlens Dozorcevs (krievu: Владлен Леонидович Дозорцев; dzimis 1939. gada 3. jūlijā Roslavļā)[1] ir Latvijas krievu rakstnieks, scenārists, dramaturgs un politiķis.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1939. gadā Smoļenskas apgabalā. Pēc Otrā pasaules kara pārcēlās uz dzīvi Latvijā, 1963. gadā absolvēja studijas LVU Fililoģijas fakultātē. Nodarbojās ar rakstniecību, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs no 1974. gada, vairāku Rīgas Kinostudijas filmu scenārija autors. 1986. gadā kļuva plaši pazīstams pēc psiholoģiskās drāmas "Pēdējais apmeklētājs" uzvedumiem daudzos PSRS teātros. 1988. gadā viņš kļuva par literatūras žurnāla "Daugava" galveno redaktoru.
Atmodas kustības laikā aktīvi iesaistījās Tautas frontes darbībā, bija tās Valdes loceklis. Bija viens no Augstākās Padomes deputātiem, kas balsoja par 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarāciju, ievēlēts arī 6. Saeimā no Tautas saskaņas partijas.
Filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gaidiet "Džonu Graftonu"
- Vakara variants
- Māja bez izejas
- Apbraucamais ceļš
- Spēle notiks tik un tā (filmas redaktors)
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vladlens Dozorcevs ir Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (2000).[2]
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Autobiogrāfija». Latvijas Vēstnesis. 1995-03-10. Skatīts: 2014-03-19.
- ↑ «Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu». Latvijas Vēstnesis. 2000-05-06. Skatīts: 2017-03-27.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
- 1939. gadā dzimušie
- Nepabeigti raksti par rakstniekiem
- Smoļenskas apgabalā dzimušie
- Latvijas krievi
- Tautas saskaņas partijas politiķi
- LR Augstākās Padomes deputāti
- 6. Saeimas deputāti
- Krievu rakstnieki
- Latvijas rakstnieki
- Krievu valodā rakstošie
- 20. gadsimta rakstnieki
- 21. gadsimta rakstnieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri