Zemūdene

Zemūdene ir kuģa veids, kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).^[1] Mūsdienu zemūdenēm mēdz būt cilindrveidīgs plūdlīniju korpuss, kas ar hermētiski noslēdzamām starpsienām sadalīts nodalījumos, bet gali ir puslodes formā. Tām ir arī vertikālas struktūras, piemēram, sakaru ierīces un periskops. Vertikālā struktūra kopumā tiek saukta par “spuru” vai “buru”. Zemūdenes aizmugurē parasti ir dzenskrūve un dažādas hidrodinamiskās vadības ierīces. Dziļums, kurā zemūdene nolaižas, tiek regulēts ar ūdens un gaisa daudzumu balasta tvertnēs. Parasti zemūdenes nolaižas līdz 500 metru dziļumam. Ja nepieciešams nolaisties vēl dziļāk, tiek izmantoti batiskafi.

Pirmās zemūdenes tika projektētas 19. gadsimtā un ieviestas vairāku valstu kara flotes sastāvā, lai gan jau pirms tam bija izveidotas eksperimentālas zemūdenes. Pirmo reizi plašs zemūdeņu pielietojums bija Pirmā pasaules kara laikā (1914–1918). Mūsdienās tās izmanto militāriem un zinātniskiem mērķiem, kā arī meklēšanas un glābšanas operācijās un tūristu ekskursijās.

Izmantošana

Zemūdenes ietilpst daudzu valstu bruņoto spēku sastāvā. Tās izmanto, lai pielavītos un uzbruktu pretinieka karakuģiem, tirdzniecības kuģiem un zemūdenēm, kā arī lai veidotu jūrā blokādi. Atomzemūdenes ir apbruņotas ar ballistiskajām raķetēm. Zemūdenes tiek izmantotas arī jūras dzīļu zinātniskos pētījumos. Tās tiek pārveidotas, lai veiktu meklēšanas, glabšanas misijas, kā arī zemūdens kabeļu remontu un tūristu zemūdens ekskursijas.

Militārās zemūdenes

Zemūdenes galvenokārt tiek izmantotas militāriem nolūkiem, jo tām ir liela taktiska nozīme nepamanāmības dēļ. Tās ietilpst jūras spēku sastāvā kā zemūdens flote. Tās var izmantot kaujas operācijām kā atsevišķi, tā grupās; patstāvīgi un kopā ar citiem bruņoto spēku veidiem.

Zemūdeņu militārās izmantošanas veidi (atkarībā no klases un aprīkojuma):

uzbrukumam ostām, karabāzēm, rūpniecības centriem un citiem sauszemes objektiem;
kuģu, tai skaitā pretinieka zemūdeņu, iznīcināšanai;
slēptai mīnu izvietošanai kuģu ceļos;
dažādām izlūkošanas vajadzībām;
sakaru nodrošināšanai, galvenokārt retranslācijai;
diversijas grupu izsēdināšanai krastā.

Civilās zemūdenes

Civilās zemūdenes izmanto tūrismā, zemūdens pētniecībā, naftas platformu apkopē, zemūdens kabeļu remontu veikšanā. Mūsdienās zemūdenes izmanto arī noziedzīgiem mērķiem, piemēram, narkotiku pārvadāšanai.

Latvijas zemūdenes

Latvijas Bruņoto spēku sastāvā mūsdienās zemūdeņu nav, bet no 1927. līdz 1940. gadam Latvijas kara flotē bija divas zemūdenes — “Spīdola” un “Ronis”.

Atsauces

↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 2001. 738. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zemūdene.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
Kur ir nogrimušas Latvijas zemūdenes?

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar transportu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Norden AB. 2001. 738. lpp.

[1]