Burtnieku pagasts
| Burtnieku pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Valmieras novads |
| Centrs: | Burtnieki |
| Kopējā platība:[1] | 179,4 km2 |
| • Sauszeme: | 150,5 km2 |
| • Ūdens: | 28,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 167 |
| Blīvums (2024): | 7,8 iedz./km2 |
| Mājaslapa: | www |
 Burtnieku pagasts Vikikrātuvē
| |
Burtnieku pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Burtnieka ezera krastā. Robežojas ar sava novada Vecates, Matīšu, Valmieras, Rencēnu, Rūjienas, Jeru un Bērzaines pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Reljefa formas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdensteces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aunupīte, Brenguļupīte, Briede, Buļļupe, Drona, Dūre, Eiķinupe, Lielais grāvis, Maurupīte, Negurskas upīte, Pinte, Rūņu grāvis, Rūtes upīte, Santupīte, Seda, Smiltsvēveru upīte, Stinku strauts.
Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aptiekas dīķis, Burtnieks, Dūres dzirnavu ezers, Liņģis.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabas aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Burtnieku pagasts ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Teritorijā atrodas dabas liegums Burtnieku ezera pļavas un neievērojama daļa no dabas lieguma Vidusburtnieks. Šeit atrodas dabas pieminekļi Bēršu drumlini un Burtnieka smilšakmens atsegumi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1920. gada agrārās reformas laikā Burtnieku pilsmuiža (Schloß-Burtneck) tika sadalīta 33 vienībās 1474 ha kopplatībā, tās centru iznomāja Latvijas agronomu biedrībai priekšzīmīgas saimniecības ierīkošanai. Burtnieku mācītājmuiža (Pastorat Burtneck) tika sadalīta 19 vienībās (571 ha), Rūtes muiža (Ruthenhof) 22 vienībās (486 ha), Seķu muiža (Seckenhof) 17 vienībās (465 ha), Dūres muiža (Duhrenhof) 17 vienībās (432 ha), Briedes muiža (Wredenhof) 15 vienībās (317 ha), Ēķina muiža (Heidekenhof) 15 vienībās (249 ha), Luteru muiža (Luthershof) 11 vienībās (152 ha).[4][5]
1935. gadā Burtnieku pagasta platība bija 155 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Burtnieku un Rūtes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Burtnieku ciemam pievienoja Rūtes ciemu, 1958. gadā - Ausekļa ciema padomju saimniecības «Burtnieki» teritoriju.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[7] 2009. gadā Burtnieku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Burtnieku novadā. 2021. gadā Burtnieku novadu iekļāva Valmieras novadā.
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Adzelvietu senkapi
- Bībes senkapi
- Burtnieku baznīca
- Burtnieku mācītājmuižas apbūve
- Burtnieku muižas apbūve
- Burtnieku pilsdrupas
- Burtnieku Veco kapu vārti un kapliča[8]
- Burtnieku viduslaiku pils
- Lantu viduslaiku kapsēta
- Mežmaļu senkapi
- Peivu senkapi
- Rugāju pilskalniņš
- Saiešanas nams "Miernams"
- Zemnieku sēta "Zaķīši"
- Zvārtu akmens ar uzrakstiem un zīmēm
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[9]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Burtnieki (pagasta un novada centrs), Penči, Dūre, Pidriķis, Taubes, Briedupe, Briedes, Kapteines.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Horns (ap 1550—1601), Zviedrijas armijas feldmaršals un Zviedru Igaunijas gubernators. Kritis kaujā pie Burtnieku pils 1601. gada 16. maijā.
- Miervaldis Lūkins (1894—1941) bija Latvijas Bruņoto spēku virsnieks. Latvijas Valsts prezidenta adjutants (1936—1940).
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. II. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 3328-3329. sleja.
- ↑ Hans Feldmann, Heinz von Zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland)
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 6. martā. Skatīts: 2017. gada 16. janvārī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
