Zviedri
Zviedriji pasaulē | |
Zviedru sportistes — Šarlote Kalla un Anna Hāga | |
Visi iedzīvotāji | |
---|---|
ap 13 miljoniem | |
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
Zviedrija Somija Spānija ASV u.c. | |
Valodas | |
zviedru valoda | |
Reliģijas | |
luterānisms | |
Radnieciskas etniskas grupas | |
norvēģi | |
Zviedri (zviedru: svenskar) ir viena no Eiropas nācijām, kas cēlusies no ģermāņiem un runā zviedru valodā, Zviedrijas pamatiedzīvotāji (82%).[1]
Izveidojusies, Skandināvijas pussalā ienākot ziemeļģermāņu ciltīm. Ienākot šajās teritorijās, zviedru senči daļēji sajaucās ar somiem un sāmiem.[2] Šobrīd (2011) zviedru skaits tiek lēsts ap 8 miljoniem cilvēku, no kuriem lielākā daļa mīt Zviedrijā. Zviedri dzīvo arī Somijā, kur to skaits sastāda ap 250 tūkstošiem. Relatīvi lielas zviedru diasporas mīt arī Spānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Norvēģijā, kā arī citās valstīs. Pēc reliģiskās pārliecības lielākoties luterāņi.[3]
Zviedru skaita izmaiņas Latvijā pēc tautas skaitīšanu datiem (1897-2011)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
zviedri | 201 | 313 | 451 | 324 | 292 | nez. | 12 | 7 | 23 | 127 | 217 |
Zviedri latvju dainās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Krišjāņa Barona "Latvju dainās" apkopoti 27 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "zviedri", pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Vidzemes. Ne viemēr leksēma zviedri nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē Zviedru Vidzemes latviešus.[4]
Maz ticams, ka latviešu tautasdziesmās par zviedriem saglabātas atmiņas par aizjūras sirojumiem, drīzāk jau par vēlākajiem, 17. un 18. gadsimta kontaktiem ar zviedru tautu:
Es apkalu kumeliņ(u) |
Jūdziet man sirmus zirgus, |
Celies agri, zviedru meita, |
Sargaities, jaunas meitas, |
Sargies, lauka cielaviņa, |
Balta balta gaigaliņa |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Statistikas dati Arhivēts 2011. gada 1. maijā, Wayback Machine vietnē. (zviedriski)
- ↑ Pasaules zemes un tautas. Ģeogrāfijas vārdnīca. Rīga: 1978, Zvaigzne, 790—791 lpp.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 101. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 688. lpp.
- ↑ Jānis Rozenbergs. Tautas un zemes latviešu tautasdziesmās. Rīga: Zinātne, 2005. - 75 lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zviedri.
Šis ar Zviedriju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |