Pāriet uz saturu

Plēsīgais putns

Vikipēdijas lapa
Baltgalvas grifs (Gyps fulvus), viena no plēsīgo putnu sugām
Plēsīgajam putnam ir spēcīgs, ass knābis, ar kuru tas saplosa upuri, attēlā baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus)

Plēsīgais putns ir putns, kas medī un barojas ar citiem dzīvniekiem. To raksturo ļoti laba redze, spējot saskatīt upuri lidojumā no liela augstuma. Tam ir spēcīgas kājas, asi, līki nagi un līks knābis, ar kuru tas var saplēst savu medījumu.[1] Lielākajai daļai sugu mātītes ir lielākas nekā tēviņi.

Ne visus putnus, kas pēc sava dzīves veida ir plēsīgi un kuri pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības, piemēram, zīlītes, kas barojas ar kukaiņiem, vai stārķi, kas medī vardes, sauc par plēsīgajiem putniem.[2] Šis termins attiecas tikai uz tām putnu dzimtām, kurām piemīt iepriekš nosauktās pazīmes (dzimtu nosaukumus skatīt sistemātikas sadaļā). Ornitoloģijā terminam - plēsīgais putns - ir daudz šaurāka nozīme. Plēsīgie putni galvenokārt pārtiek no mugurkaulniekiem, kas, salīdzinot ar pašu mednieku, ir samērā lieli upuri.[2] Lielākā daļa no tiem barojas arī ar maitu, vismaz situācijās, kad trūkst medījuma, bet maitas putni, kas arī pieder pie plēsīgajiem putniem, pamatā pārtiek no maitas.[1] Termins "plēsīgais putns" nenozīmē, ka minētās putnu dzimtas ir sasvstarpēji radniecīgas. Faktu, ka neradniecīgu grupu putniem ir līdzīga morfoloģija un dzīves veids, skaidro ar konverģento evolūciju.

Sistemātika

Atsauces

  1. 1,0 1,1 Perrins, Christopher, M; Middleton, Alex, L. A., eds. (1984). The Encyclopaedia of Birds. Guild Publishing. p. 102.
  2. 2,0 2,1 Burton, Philip (1989). Birds of Prey. illustrated by Boyer, Trevor; Ellis, Malcolm; Thelwell, David. Gallery Books. p. 8. ISBN 0-8317-6381-7.

Ārējās saites