Apskatīt Antante izejas kodu

{{Citas nozīmes|1907. gada savienību|Antante (nozīmju atdalīšana)|Antante}}
[[Attēls:Triple Entente.jpg|thumb|1914. gada Krievijas plakāts par Antanti]]
'''Antante''' (no {{val|fr|entente}} — 'saprašanās') bija [[1907]]. gadā izveidota valstu savienība starp [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]], [[Francijas Trešā republika|Francijas Trešo republiku]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impēriju]]. Apvienība radās no vairākiem līgumiem, kuru mērķis bija novērst [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienības]] draudus, ko veidoja [[Vācija]], [[Austroungārija]] un [[Itālija]]. Antantes pamatus ielika [[1894. gads|1894]]. gada [[Francijas Trešā republika|Francijas]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas]] alianse, kam sekoja ''Entente Cordials'' starp [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] [[1904. gads|1904]]. gadā, un visbeidzot to nostiprināja [[1907. gads|1907]]. gada Angļu-Krievu Antantes savienība.

== Ārpolitiskās un starptautiskās intereses ==

Antante, kas sākotnēji veidojās kā militāra alianse starp [[Francija|Franciju]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] un [[Krievija|Krieviju]], galvenokārt bija vērsta uz [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] ekspansijas ierobežošanu [[Eiropas Savienība|Eiropā]] un savu koloniālo interešu aizsardzību.

[[Francija]] bija īpaši ieinteresēta atgūt [[Elzasa|Elzasu]] un [[Lotringa|Lotringu]], ko bija zaudējusi [[Vācija]]i [[1871. gads|1871. gadā]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Feuchtwanger|first=Edgar|date=2002-01-04|title=Imperial Germany 1850-1918|url=http://dx.doi.org/10.4324/9780203021439|doi=10.4324/9780203021439}}</ref> [[Francija]]s ārpolitika bija vērsta uz drošības un revanša nodrošināšanu pret [[Vācija|Vāciju]].

[[Apvienotā Karaliste]] vēlējās saglabāt savu pasaules lielvaras statusu un aizsargāt savas impērijas intereses. Tā bija ieinteresēta uzturēt līdzsvaru [[Eiropa|Eiropā]] un aizsargāt savas jūras tirdzniecības ceļus.

[[Krievija]] meklēja iespējas paplašināt savu ietekmi [[Balkānu pussala|Balkānos]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionā, kā arī piekļuvi siltajiem ostu ūdeņiem.

== Antantes pamatprincipi ==
Tautu pašnoteikšanās tiesības: Antante atbalstīja tautu tiesības izlemt savu politisko statusu un valsts robežas, ņemot vērā etniskās pazīmes. Tas bija izdevīgi Vācijas bloka valstīm, kuras bija zaudējušas karu.<ref name="antante">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vle.lt/straipsnis/antante/|title=Antantė|website=www.vle.lt|access-date=2024-04-25|language=lt}}</ref>

Vācijas teritorijas samazināšana: Pēc Pirmā pasaules kara Vācija zaudēja 13% no savas bijušās teritorijas, un tika sadalīta divās daļās. Tika izveidots arī Poļu koridors, kas atdalīja Austrumprūsiju no pārējās Vācijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/|title=Vai 21. gadsimtā tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos? {{!}} Laikmeta zīmes|access-date=2024-04-25|language=lv|archive-date=2024-04-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20240425174521/https://www.laikmetazimes.lv/2017/10/09/vai-21gadsimta-tautam-ir-tiesibas-uz-pasnoteiksanos/}}</ref>

Koloniju atņemšana: Antantes līgums paredzēja atņemt Vācijai visas kolonijas. Vācijas atbruņošana: Vācija tika atbruņota, lai novērstu tās militāro spēku. Reparācijas: Vācija tika pasludināta par vainīgu kara izraisīšanā un no tās pieprasīja materiālās kompensācijas (reparācijas) uzvarētājvalstīm.

Antantes miera līgums nebija tik saudzīgs, kā vācieši cerēja, un tas radīja daudz pretrunu. ASV prezidents Vudro Vilsons centās izveidot Tautu Savienību, bet līgums galu galā bija kompromisa rakstura. Francija vēlējās stiprināt savu drošību uz Vācijas rēķina, bet ASV un Lielbritānija to nepieļāva.<ref name="antante" />

== Vēsture ==
[[1894]]. gadā tika noslēgta savienība starp Franciju un Krievijas Impēriju, bet [[1904]]. gadā starp Apvienoto Karalisti un Franciju. 1907. gadā tika noslēgts [[Angļu-krievu līgums (1907)|angļu-krievu līgums]].

[[Britu impērija]]s kolonijas sniedza ievērojamu devumu karadarbībā, kaut arī to karaspēki atradās britu Kara ministrijas pārvaldē. Austrāliešu, indiešu un kanādiešu karavīri tika formēti atsevišķās divīzijās un tās komandēja austrāliešu, indiešu un kanādiešu komandieri, kas pakļāvās britu un/vai franču ģenerāļiem.

[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Vudro Vilsons]] un viņa vadītā administrācija nevēlējās kļūt par sabiedroto šī vārda tiešajā nozīmē. ASV pieteica karu Vācijai, balstoties uz to, ka vācu spēki pārkāpa amerikāņu neitralitāti, uzbrūkot starptautiskajos ūdeņos esošajiem kuģiem. ASV iesaistījās karā kā formāli Francijas un [[Britu impērija]]s sabiedrotie, taču kara laikā ieturēja diplomātisku distanci ar šīm valstīm.

Antantes Augstākā padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latvijas Republiku par ''de iure'' patstāvīgu valsti ([[Briāna nota]]).

=== Antantes darbība ===

Antantes rašanās vēl nenozīmēja pastāvīgu sadalījumu divos pretējos spēku blokos. Situācija palika elastīga. Krievijas Impērijas saskaņošana ar Eiropas diviem lielākajiem spēku centriem bija pretrunīga abās pusēs. Daudzi Krievijas konservatori neuzticējās sekulārajiem frančiem un atcerējās britu pagātnes diplomātiskos manevrus, lai bloķētu Krievijas ietekmi Tuvajos Austrumos. Savukārt izteikti franču un britu žurnālisti, akadēmiķi un parlamentārieši uzskatīja reakcionāro cara režīmu par nepatīkamu. Neuzticība saglabājās pat kara laikā, kad britu un franču politiķi pauda atvieglojumu, kad cars Nikolajs II atkāpās un viņu aizstāja Krievijas Pagaidu valdība pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā. Pat piedāvājums par politisko patvērumu Romanoviem tika britu karalistes atsaukts, baidoties no tautas reakcijas. Arī Francija nekad neizvirzīja patvēruma jautājumu gāztajam caram.

== Sabiedrotās valstis ==

* {{Karogs|Beļģija}} (ieskaitot Beļģijas koloniālos spēkus)
* Britu impērija
** {{Karogs|Austrālija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Britu kroņa kolonijas
** {{Karogs|Kanāda}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Britu Indija}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Jaunzēlande}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** Ņūfaundlenda
** {{Karogs|Dienvidāfrika}} — Britu impērijas sastāvdaļa
** {{Karogs|Apvienotā Karaliste}}
* {{Karogs|Japāna}} — Japānas Impērija
* {{Karogs|Francija}} — Trešā republika
* {{Karogs|Grieķija}} — no 1915. gada oktobra
* {{Karogs|Itālija}} — no 1915. gada aprīļa
* Melnkalnes Karaliste
* {{Karogs|Serbija}} — Serbijas karaliste
* {{Karogs|Portugāle}} — ieskaitot Portugāles koloniālos spēkus. No 1916. gada marta.
* {{Karogs|Rumānija}} — 1916. gada augusts — 1918. gada maijs
* {{Karogs|Krievija}} — Krievijas Impērija, līdz 1917 gada novembrim
* {{Karogs|ASV}} — no 1917. gada aprīļa

Pārējie sabiedrotie:
* {{Karogs|Albānija}}
* {{Karogs|Andora}}
* {{Karogs|Armēnija}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Bolīvija}} — no 1917. gada aprīļa
* {{Karogs|Brazīlija}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Ķīna}} — no 1917. gada augusta
* {{Karogs|Kostarika}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Kuba}} — no 1917. gada aprīļa
* Čehoslovākijas republika — no 1918. gada oktobra
* {{Karogs|Ekvadora}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Gvatemala}} — no 1918. gada aprīļa
* {{Karogs|Libērija}} — no —1917. gada augusta
* {{Karogs|Haiti}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Hondurasa}} — no 1918. gada jūlija
* {{Karogs|Nikaragva}} — no 1918. gada maija
* {{Karogs|Panama}} — no 1917. gada decembra
* {{Karogs|Peru}} — no 1917. gada oktobra
* {{Karogs|Sanmarīno}} — no 1915. gada jūnija
* Siāma (tagadējā {{Karogs|Taizeme}}) — no 1917. gada jūlija
* {{Karogs|Urugvaja}} — no 1917. gada oktobra

== Līderi ==
[[Džordžs V Vindzors|Džordžs V]] — [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes karalis]], Indijas imperators<br />
[[Herberts Henrijs Askvits]] — [[Lielbritānijas premjerministrs]]<br />
[[Deivids Loids Džordžs]] — Lielbritānijas premjerministrs<br />
[[Duglass Heigs]] — [[Britu ekspedīcijas spēki (Pirmais pasaules karš)|Britu ekspedīcijas spēku]] komandieris<br />
[[Džons Dželiko]] — britu jūras spēku komandieris<br />
[[Horācijs Herberts Kičners]] — Liebritānijas kara ministrs

[[Raimons Puankarē]] — Francijas prezidents<br />
[[Žoržs Klemanso]] — Francijas premjerministrs<br />
[[Žozefs Žofrs]] — Francijas armijas komandieris<br />
[[Ferdinands Fošs]] — Francijas armijas komandieris, galvenais sabiedrotu spēku komandieris<br />
[[Robērs Nivels]] — Francijas armijas komandieris<br />
[[Filips Petēns]] — Francijas armijas komandieris

[[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]] — [[Krievijas imperators]]<br />
Lielhercogs [[Nikolajs Romanovs]] — Kaukāza spēku komandieris<br />
[[Aleksandrs Samsonovs]] — Otrās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris<br />
[[Pauls fon Rennenkampfs]] — Pirmās Austrumprūsijas iebrukuma armijas komandieris<br />
[[Nikolajs Ivanovs]] — Krievijas Impērijas armijas komandieris dienvidrietumu frontē<br />
[[Aleksejs Brusilovs]] — Dienvidrietumu frontes komandieris

[[Petars I]] — Serbijas karalis<br />
[[Radomirs Putņiks]] — Serbijas armijas ģenerālkomandieris<br />
[[Petars Bojovičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris, vēlāk armijas ģenerālkomandieris<br />
[[Stepa Stepanovičs]] — 2. Serbijas armijas komandieris<br />
[[Živojins Mišičs]] — 1. Serbijas armijas komandieris

[[Alberts I (Beļģija)|Alberts I]] — Beļģijas karalis<br />
[[Viktors Emanuels III]] — Itālijas karalis<br />
[[Luidži Kadorna]] — Itālijas armijas ģenerālkomandieris<br />
[[Armando Diazs]] — Itālijas armijas komandieris<br />
[[Luidži Amadeo]] — Itālijas Adrijas flotes komandieris<br />
[[Konstantīns Prežans]] — Rumānijas armijas komandiers<br />
[[Aleksandrs Averasku]] — Rumānijas 2., 3. un Dienvidu grupas armijas komandieris

[[Vudro Vilsons]] — ASV prezidents, ASV armijas ģenerālkomandieris<br />
[[Ņūtons Beikers]] — ASV kara ministrs<br />
[[Džons Peršings]] — ASV ekspedīcijas spēku komandieris<br />
[[Imperators Taiso]] — Japānas imperators<br />
[[Okuma Šingenobu]] — Japānas premjerministrs

== Anglo-Krievijas konvencija ==
[[Krievija]] nesen bija zaudējusi arī pazemojošo rusojapāņu karu, [[1905. gada revolūcija|1905. gada krievu revolūcijas]] iemeslu un acīmredzamo pārtapšanu konstitucionālā monarhijā. Lai gan kara laikā ar [[Japāna|Japānu]] tā tika uztverta kā nelietderīga, [[Eiropa]]s teātrī alianse bija vērtīga, lai neitralizētu [[Trejsavienība (1882)|trejsavienības]] draudus. Tomasževskis antantes attiecību evolūciju no [[Krievijas Impērija|Krievijas]] viedokļa laika posmā no 1908. līdz 1914. gadam raksturo kā virzību no trīcoša saprašanās kopuma, kas izturēja dažādas krīzes un izveidojās kā pilntiesīga alianse pēc Pirmā pasaules kara uzliesmojuma<ref>{{Grāmatas atsauce|title=A great Russia: Russia and the Triple Entente, 1905-1914|url=https://archive.org/details/greatrussiarussi0000toma|publisher=Praeger|date=2002|location=Westport, Conn|isbn=978-0-275-97366-7|first=Fiona K.|last=Tomaszewski}}</ref>

[[1907. gads|1907. gadā]] tika panākta vienošanās par anglokrievu antanti, kas mēģināja atrisināt virkni ilgstošu strīdu par [[Persija|Persiju]], [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Tibeta|Tibetu]] un izbeigt sāncensību Centrālāzijā, iesauktu par [[Lielā spēle|Lielo spēli]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ingram|first=Edward|date=1980-04|title=Great Britain's Great Game: An Introduction|url=http://dx.doi.org/10.1080/07075332.1980.9640210|journal=The International History Review|volume=2|issue=2|pages=160–171|doi=10.1080/07075332.1980.9640210|issn=0707-5332}}</ref> Un palīdzēja kliedēt britu bailes par Bagdādes dzelzceļu, kas palīdzētu [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas]] paplašināšanai [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]].

== Antante pēc WWI==
Pēc Pirmā pasaules kara beigām Antante kā alianse vairs nebija tik aktīva. Lai gan tās dalībvalstis turpināja sadarboties dažādos veidos, piemēram, izveidojot Jauno Eiropu un parakstot Versaļas līgumu, Antantes formālā struktūra vairs nebija nepieciešama. Tā vietā tika izveidotas jaunas alianses un līgumi, kas atspoguļoja mainīgo politisko ainavu Eiropā un pasaulē.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Berridge|first=G. R.|date=1989-07|title=Ententes and alliances|url=https://www.cambridge.org/core/journals/review-of-international-studies/article/abs/ententes-and-alliances/A4A1504631DA2ACFB9001F84885B4678|journal=Review of International Studies|language=en|volume=15|issue=3|pages=251–260|doi=10.1017/S0260210500112860|issn=1469-9044}}</ref>

Līdz ar to Antantes liktenis bija tāds, ka tā izbeidza savu pastāvēšanu kā formāla alianse, bet tās dalībvalstu sadarbība turpinājās dažādās formās, kas veidoja pamatu turpmākajai starptautiskajai politikai un diplomātijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.encyclopedia.com/history/modern-europe/treaties-and-alliances/triple-alliance-and-triple-entente|title=Triple Alliance And Triple Entente {{!}} Encyclopedia.com|website=www.encyclopedia.com|access-date=2024-04-25}}</ref>

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vēsture-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārās savienības]]
[[Kategorija:Anglijas vēsture]]
[[Kategorija:Francijas vēsture]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Pirmais pasaules karš]]