Taromāts

Taromāts ir ierīce, kas paredzēta dzērienu iepakojumu (piemēram, pudeles un metāla skārdenes) pieņemšanai un pārstrādei.

Taromāts Rumānijā

Latvijā taromāti kļūst arvien populārāki, it īpaši pēc depozīta sistēmas ieviešanas 2022. gadā. Šī sistēma paredz, ka patērētāji maksā nelielu depozīta maksu (0,10 €) iegādājoties dzērienu iepakojumus, ko viņi var atgūt, atgriežot tukšos iepakojumus taromātos. Visā Latvijā ir uzstādīti simtiem taromātu, lai atvieglotu iepakojumu atgriešanu.

Taromātu darbības princips

1. Iepakojumu ievietošana: Lietotājs ievieto tukšu pudeli vai skārdeni taromātā.
2. Identifikācija: Taromāts skenē iepakojumu, izmantojot svītrkodus vai formas atpazīšanas tehnoloģiju, lai noteiktu, vai iepakojums ir pieņemams.
3. Uzglabāšana: Apstiprinātais iepakojums tiek sasmalcināts un uzglabāts taromātā līdz tā iztukšošanai.
4. Atlīdzība: Taromāts izsniedz lietotājam atlīdzību, kas var būt nauda, kuponi vai atlaides (Latvijā par 1 pudeli vai skārdeni lietotājs saņem kuponu 10 centu apmērā).

Vēsture

Taromātu vēsture aizsākas 20. gadsimta vidū. Pirmā taromātu koncepcija radās 1950. gados pēc Otrā pasaules kara, kad pieauga rūpes par resursu taupīšanu un pārstrādi. Zviedrijas uzņēmums Wicanders izstrādāja vienu no pirmajiem taromātiem, kas spēja pieņemt stikla pudeles un izsniegt monētas kā atlīdzību. 1960. gados šī tehnoloģija turpināja attīstīties, un Zviedrija kļuva par pirmo valsti, kurā taromāti tika plaši izmantoti.

1980. gados taromātu tehnoloģija sāka izplatīties arī citās Eiropas valstīs un ASV. Šajā periodā tika izstrādāti uzlaboti modeļi, kas spēja atpazīt un pieņemt dažādus iepakojuma veidus, piemēram, plastmasas pudeles un metāla skārdenes.

1990. gados uzņēmumi kā TOMRA no Norvēģijas kļuva par līderiem taromātu tirgū, ieviešot modernākas tehnoloģijas un paplašinot savu darbību starptautiskā mērogā.

2000. gados arvien vairāk valstu ieviesa depozīta sistēmas, lai veicinātu iepakojuma pārstrādi, kas palielināja taromātu pieprasījumu un uzstādīšanu. Šajā laikā uzlabojās arī taromātu tehnoloģijas, padarot tos efektīvākus un lietotājam draudzīgākus. 2010. gados notika ievērojama tehnoloģiskā attīstība, piemēram, augstas izšķirtspējas kameru un programmatūras atpazīšanas sistēmu izmantošana, kas ļāva taromātiem precīzāk identificēt un šķirot dažādus iepakojumus. Mūsdienās taromāti tiek izmantoti daudzās valstīs visā pasaulē, palīdzot veicināt atkritumu pārstrādi un samazināt piesārņojumu.

Alternatīvas

Latvijā pirms taromātu ieviešanas un depozīta sistēmas darbības sākuma 2022. gadā bija vairāki alternatīvi veidi, kā iedzīvotāji varēja atgriezt tukšās pudeles un iegūt par to atlīdzību. Viens no biežākajiem veidiem bija stikla pudeļu nodošana veikalos par naudu vai atlīdzību veidā. Šī prakse bija īpaši izplatīta lauku reģionos un mazākos veikalos, kur veikalu īpašnieki vai darbinieki pieņēma tukšās pudeles manuāli.

Dažos gadījumos veikalos bija īpašas vietas, kur pudeles varēja nodot, un tās tika uzskaitītas ar rokām. Cilvēki varēja atnest savas tukšās pudeles, un veikalu darbinieki tās pārbaudīja un izsniedza atbilstošu naudas summu. Šī sistēma nebija tik ērta un efektīva kā modernie taromāti, taču tā veicināja pārstrādi.

Joprojām pastāv vietas, kur depozīta iepakojumu pieņem manuāli, līdz ar to depozīta maksu var iegūt skaidrā naudā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Taromāts.