Interseksuālisms

Interseksuālisms jeb interseksualitāte (angļu: intersex) ir variācija dzimuma īpašībās, tai skaitā hromosomās, dzimumdziedzeros, dzimumorgānos vai ārējā ķermeņa izskata pazīmēs, kas neatbilst tipiskiem priekšstatiem par vīriešu vai sieviešu ķermeni. Tātad, interseksualitāte nozīmē, ka organismam ir izveidojusies bioloģiska variācija, kuras dēļ cilvēks nevar tikt bioloģiski strikti klasificēts kā tipisks vīriešu vai sieviešu dzimuma pārstāvis un ir identificēts kā interseksuāls jeb intersekss. Šādas variācijas var būt dzimuma nenoteiktība vai hromosomu genotipa un dzimuma fenotipa kombinācijas, kas nav XY (vīrietis) vai XX (sieviete). Eksperti lēš, ka līdz 1,7% no cilvēku populācijas ir dzimuši ar interseksu īpašībām. 1 no 2000 mazuļiem (0,05% cilvēku) piedzimst ar dzimumorgānu atšķirībām, kuras ārsts var ieteikt mainīt ar nevajadzīgu operāciju.

3. Starptautiskā interseksuāļu foruma dalībnieki, Malta, 2013.gada decembrī

Tas var arī izpausties kā dzimuma fenotipa nesakritība ar fiziskām ķermeņa īpašībām (piemēram, cilvēka ķermenis vizuāli izskatās un funkcionē kā bioloģiskas sievietes ķermenis, taču fenotips uzrādās kā XY, vai otrādi).

Interseksuāli zīdaiņi un bērni, piemēram, ar nenoteiktiem dzimumorgāniem var tikt ķirurģiski un/vai hormonāli mainīti, lai viņi iederētos sociāli vēlamajā dzimumu kategorijā. Tomēr tas ir strīdīgs jautājums. Šādas procedūras var izraisīt neauglību. Arī pieaugušiem cilvēkiem, tai skaitā augstas klases sportistēm, tiek veiktas šādas procedūras. Tās arvien biežāk tiek uzskatītas par cilvēktiesību pārkāpumu, par ko ziņo ANO Cilvēktiesību komiteja, dažādu valstu cilvēktiesību aizsardzības un citas organizācijas. Arī interseksuāļu organizācijas pēdējo gadu laikā ir izdevušas kopējus paziņojumus kā daļu no Starptautiskā interseksuāļu foruma. 2015. gada aprīlī Malta kļuva par pirmo valsti, kas ar likumu aizliedza nebrīvprātīgu medicīnisku iejaukšanos, lai mainītu dzimumu, tai skaitā interseksuāliem cilvēkiem.

Pētījumi 20. gadsimta beigās pierāda pieaugošu medicīnisku vienprātību, ka dažādas interseksuālas ķermeņa uzbūves ir, lai gan reta, tomēr normāla bioloģiska parādība. Miltons Daimonds, kas ir viens no atklātākajiem speciālistiem interseksualitātes jomā, uzsver to, cik svarīga ir valodas izvēle runājot par šādiem cilvēkiem un ieteic "lietot terminus “tipisks”, “parasts” vai “visbiežāk”, kur biežāk tiek lietots termins “parasts”. Ja iespējams, izvairieties no tādiem izteicieniem kā slikti attīstīts vai neattīstīts, attīstības kļūdas, bojāti dzimumorgāni, anomālijas vai dabas kļūdas".

Interseksuāliem cilvēkiem, tāpat kā pārējiem, ir dažādas dzimuma identitātes. Lielākā daļa identificējas kā vīrietis vai kā sieviete, bet daži neizjūt piederību konkrētam dzimumam. Daži interseksuāli cilvēki var tikt audzināti kā vīrietis vai sieviete, bet vēlāk dzīvē identificēties kā otrs dzimums.

Definīcijas

Modele Hane Gabi Odīle, 2017. gada Eda Kaviša fotogrāfija priekš Fashionwirepress. Odīle atklāja ka viņai ir interseksu īpašības - androgēnu nejutības sindroms.

Cilvēkiem piedzimstot, bioloģisko dzimumu nosaka pieci faktori:

1. dzimuma hromosomu skaits un tips;
2. dzimumdziedzeru veids – olnīcas vai sēklinieki;
3. dzimuma hormoni;
4. iekšējā reproduktīvā sistēma (piemēram, dzemde sievietēm);
5. ārējie dzimumorgāni.

Attiecīgi starpposma, interseksuālu un hermafrodītiskas variācijas var rasties jebkurā no šiem gadījumiem. Tādējādi variantus hromosomu līmenī attēlo hromosomu variācijas, piemēram, Klainfeltera sindroms, kad cilvēkam parastā 46,XX vai 46,XY komplekta vietā veidojas šādas kopas: 47,XXY, 48,XXXY, 48,XXYY, 49,XXXXY, 49,XXXYY un Tērnera sindroms, kad XX komplekta vietā veidojas šādas kopas: 45,X , 45,X/46,XX un citas. Tiek atzīmēts arī mozaīcisma fenomens: dažādu dzimuma hromosomu kopu rašanās viena un tā paša organisma dažādās šūnās (piemēram, X0/XY, XX/XY). Dzimumdziedzera dzimuma līmenī tiek atzīmēts īstā hermafrodītisma fenomens, kad vienā organismā atrodas gan vīriešu, gan sieviešu dzimumdziedzeru audi (retāk šie dziedzeri paši). Atlikušās morfoloģijas variantus raksturo viltus hermafrodītisma jēdzieni.

Cilvēki, kuriem šie pieci faktori neatbilst sieviešu vai vīriešu dzimumam, ir interseksuāli.

Klainfeltera sindroma kariotips ar papildu dzimuma X hromosomu, 47,XXY

Interseksualitātes īpašības ne vienmēr parādās piedzimstot. Dažiem zīdaiņiem var būt nenoteikti dzimumorgāni, bet citiem nenoteikti iekšējie orgāni (sēklinieki un olnīcas). Daži cilvēki neuzzina, ka viņi ir interseksuāli, ja netiek veiktas ģenētiskas pārbaudes (kariotipa noteikšana), jo tas neparādās viņu fenotipā.

Definīcijas, ko izmanto starptautiskas iestādes

Paskaidrojošā memoranda rezolūcijai Nr.1952 (2013) par Bērnu tiesībām uz fizisku integritāti, Eiropas Padome definē interseksualitāti kā:

"Termins interseksuāls attiecas uz netipiskām, iekšējām un/vai ārējām anatomiskām īpašībām, kad pazīmes, kas parasti attiecas uz vīrieti vai sievieti, zināmā mērā var sajaukties. Tā ir dabiski sastopama cilvēka variācija, nevis medicīniska problēma". Tā atšķiras no transeksuālisma, kas ir fenomens, kad kāds ar noteiktu dzimumu jūtas piederīgs citam dzimumam, un tāpēc vēlas veikt medicīnisku iejaukšanos, lai mainītu savu bioloģisko dzimumu.

Eiropas Savienības Ārlietu padome vadlīnijās cilvēktiesību sekmēšanai un aizsardzībai (2013) definē interseksualitāti kā terminu, kas "iekļauj ķermeņa variācijas, kas attiecas uz kulturāli noteiktajiem vīrišķīgajiem un sievišķīgajiem standartiem, tai skaitā variācijas hromosomās, dzimumdziedzeros un dzimumorgānos".

Apvienoto Nāciju Augstā cilvēktiesību komisāra birojs, saskaņā ar 2013. gada kampaņu „Brīvi un vienlīdzīgi”, definē interseksuālu cilvēku kā tādu, kas "ir piedzimis ar dzimuma anatomiju, reproduktīvajiem orgāniem un/vai hromosomu struktūrām, kas neatbilst tipiskajam binārajam vīrieša vai sievietes raksturojumam. To var atklāt piedzimstot vai vēlāk dzīvē. Interseksuāls cilvēks var identificēties kā vīrietis, sieviete vai neviena no dzimtēm. Interseksualitāte nav seksuālā orientācija vai dzimšu identitāte – interseksuāliem cilvēkiem var būt tās pašas seksuālās orientācijas un dzimšu identitātes kā ne interseksuāliem cilvēkiem".

Pasaules Veselības organizācijas genomikas izpētes centrs interseksuālismu definē kā iedzimtu reproduktīvās un dzimumorgānu sistēmas anomāliju.

Pasaules Veselības organizācijas “Starptautiskajā slimības klasifikātorā” (SSK), 11. redakcijā, kas stājas spēkā 2022.gada 1.janvārī, interseksualitāti joprojām definē kā “slimība” (hromosomu variāciju gadījumā) vai kā “dzimuma attīstības traucējumi” (ārējo/iekšējo ķermeņa anatomisko īpašību gadījumā) , lai gan nav pierādījumu, ka ārstēšana ilgtermiņā dotu panākumus.

Cilvēktiesības

Interseksuāļu cilvēktiesības

Līdz 2009. gadam interseksuāļu cilvēktiesības starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos netika aplūkotas. Pirmie dokumenti , kas veltīti risināt vienīgi interseksuāļu problēmas, tika pieņemti tikai 2015.gadā:

• Eiropas Savienība, Pamattiesību aģentūra, “Interseksuāļu pamattiesību stāvoklis”, FRA Focus, 2015. gada aprīlis;
• Eiropas Padome, Cilvēktiesību komisāra birojs, “Cilvēktiesības un Interseksuāļi”, tematiskais dokuments, 2015. gada 12.maijs;
• Apvienoto Nāciju Organizācija, Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos, “Interseksuāļi”, faktu lapa, 2015.gada 25.septembris;
• Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, “Interseksuāļu cilvēktiesību veicināšana un viņu diskriminācijas izskaušana”, rezolūcija Nr.2191, 2017.gada 17.oktobris;
• Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments,”Interseksuāļu tiesības“, rezolūcija, 2019.gada 14.februāris.

Starptautiskais interseksuāļu forums

Ikgadējais Starptaustiskais interseksuāļu forums notiek kopš 2011. gada, iesaistot interseksuāļu aktīvistus un organizācijas no visas pasaules, tai skaitā pārstāvjus no Apzinātas izvēles aizstāvji, Globālā akcija trans vienlīdzībai, ASV Starptautiskā interseksuāļu organizācija, Austrālijas Starptautiskā interseksuāļu organizācija (OII), Eiropas starptautiskā interseksuāļu organizācija (OII Europe), Interseksuālā Austrija, Interseksuālā Apvienotā Karaliste, Nīderlandes Interseksa tīkls (DSD), Nīderlandes dzimumu daudzveidības organizācija (NIID) , Starptautiskā interseksuālo cilvēku asociācija (IVIM) / Vācijas starptautiskā interseksuāļu organizācija (OII Deutschland), Ķīnas Starptautiskā interseksuāļu organizācija un citām organizācijām.

Katru gadu forums nāk klajā ar oficiālu paziņojumu par cilvēktiesībām un interseksuālu cilvēku ķermeņa autonomiju. Trešais paziņojums pieprasīja „normalizēšanas” procedūru, pirmsdzemdību skrīningošanu, selektīvo abortu, bērnu slepkavību un nebrīvprātīgu sterilizāciju pārtraukšanu. Forums arī izdeva ziņojumu par interseksuālu bērnu un pieaugušo bioloģisko dzimumu un dzimti.

Pētījums par cilvēktiesībām starp dzimumiem

Heinriha Bela fonds 2013. gada oktobrī publicēja interseksuālu cilvēku cilvēktiesību analīzi 12 valstīs, ko sarakstījis doktors Dens Kristians Gatass no Eiropas Starptautiskās interseksuāļu organizācijas. Pētījums tika veikts Austrālijā, Beļģijā, Francijā, Vācijā, Jaunzēlandē, Serbijā, Dienvidāfrikā, Taivanā, Turcijā, Ugandā, Ukrainā un Ungārijā. Pētījumā konstatēts, ka interseksuālus cilvēkus diskriminē visur pasaulē — šādi cilvēki tiek uzskatīti par cilvēkiem ar „traucējumiem” tajos apgabalos, kur valda Rietumu medicīna. Pret viņiem vairāk vai mazāk izturas kā pret slimiem vai „nenormāliem”, atkarībā no attiecīgās sabiedrības. Plaši izplatītas ir dzimumorgānu „normalizācijas” operācijas. „Gandrīz visur pasaulē, interseksuāli cilvēki tiek izolēti no sabiedriskās iekārtas. Tādēļ dzimumorgānu operāciju veic gan zīdaiņiem, gan pusaudžiem, gan pieaugušajiem visās pētītajās valstīs.” Vairumā valstu dzimumdziedzeru audus likvidē no zīdaiņu vecuma līdz pusaudžu gadiem, tiek veiktas hormonu procedūras. Pēc procedūrām tiek veikta minimāla slimnieku apkopšana. Vairumā valstu, 4 nedēļu laikā pēc dzimšanas, nepieciešams reģistrēt jaundzimušo, norādot dzimumu. Visās pētījuma valstīs interseksualitāte ir tabu tēma. Interseksuāli cilvēki, bieži dēļ dzimumam neatbilstošas uzvedības un izskata, izjūt pret sevi vērstus aizspriedumus. Kustība par interseksuālu cilvēku tiesībām ir sākusies salīdzinoši nesen un to veido nelielas un brīvprātīgas nevalstiskās organizācijas.

Interseksuālu cilvēku pamattiesības Eiropas Savienībā

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) ziņojumā (2015) par Interseksuāļu pamattiesību stāvokli ES dalībvalstīs, definē interseksualitāti kā “kolektīvu terminu daudziem dabiskiem dzimuma īpašību variācijām. Tas nav medicīniskais stāvoklis”.

2015. gada 12. maijā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra un Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra birojs Starptautiskajā konferencē Melnkalnē uzsāka debates par interseksuāļu pamattiesībām. Sanaksmes laikā tika prezentēti materiāli par interseksuāļu cilvēktiesībām un pamattiesību problēmām, ar kurām interseksuāļi saskaras ES dalībvalstīs.

2019.gada 14.februārī Eiropas Parlaments pieņema rezoluciju par Interseksuāļu tiesībām.

2023.gada 26.janvārī Strasbūrā tika uzsākts darbs saistībā ar jauniem Eiropas Padomes ieteikumiem interseksuāļu cilvēktiesību jomā. Interseksuāļu cilvēktiesību veicināšana bija konferences galvenā tēma, tas ietvēra tiesības uz fizisko integritāti un ķermeņa autonomiju, visaptverošu medicīnisko un sociālo aprūpi, piekļuvi tiesai un kompensācijām, civilstāvokli, likumīgu dzimuma atzīšanu un tiesības uz privāto dzīvi, novēršot un apkarojot diskrimināciju un stigmatizāciju dzimuma pazīmju dēļ, kā arī līdztiesības un dažādības politiku. Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Bjerns Berge (Bjørn Berge) atzīmēja savā runā ka “Patoloģizācija, ar kuru interseksuāļi tiek definēti un ārstēti kā it kā tas ir medicīniska problēma, noved pie cieņas, tiesību un personīgās autonomijas zaudēšanas. Un, protams, sabiedrībā kopumā valda stigmatizācija un aizspriedumi, ko izraisa neziņa un bailes. Taču likums, medicīnas prakse un sabiedrības attieksme var mainīties. Un viņi mainās”. Rekomendacijas tiks sagatavotas līdz 2025.gadam.

Cilvēktiesības un ķermeņa autonomija

Nebrīvprātīgas medicīniskās iejaukšanās aizliegšana

Nebrīvprātīga medicīniskā iejaukšanās, lai pārveidotu interseksuāļu dzimuma anatomiju, notiek visās valstīs, kur tiek pētītas interseksuāļu cilvēku cilvēktiesības. Malta 2015. gada aprīlī kļuva par pirmo valsti, kas ar likumu aizliedza šādu medicīnisku iejaukšanos.

Pasaules Veselības organizācijas ANO starpaģentūru ziņojums

Pasaules Veselības organizācija 2014. gada maijā publicēja kopīgu starpaģentūru ziņojumu par nebrīvprātīgas sterilizācijas atcelšanu kopā ar Apvienoto Nāciju Augstā cilvēktiesību komisāra biroju, ANO organizāciju UN Women, ANO organizāciju HIV/AIDS jautājumos, ANO Attīstības programmu, ANO Iedzīvotāju fondu un ANO Bērnu fondu. Ziņojums ir par “interseksuālu cilvēku” nebrīvprātīgām, ķirurģiskām “dzimuma normalizācijas un citām procedūrām”. Tas apšauba šādu procedūru medicīnisko nepieciešamību, pacienta piekrišanu un pierādījumu daudzumu. Ziņojumā tiek piedāvāti vairāki pamatprincipi medicīniskai procedūrai, tai skaitā nodrošināt, ka pacients spēj pieņemt lēmumus, nepieļaut diskrimināciju, uzņemties atbildību un nodrošināt pacientam iespēju iegādāties ārstniecības līdzekļus.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņojums

Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja rezolūcijā Nr.2191 (2017) par Interseksuāļu cilvēktiesību veicināšanu un viņu diskriminācijas izskaušanu, norāda ka “interseksuāļi piedzimst ar bioloģiskām dzimuma pazīmēm, kas neatbilst sabiedrības normām vai medicīniskajām definīcijām par to, kas padara cilvēku par vīrieti vai sievieti. Dažreiz personas interseksuālais statuss tiek atklāts dzimšanas brīdī; dažreiz tas kļūst redzams tikai vēlāk dzīvē, īpaši pubertātes laikā. Neskatoties uz lielo situāciju dažādību, lielākā daļa interseksuāļu ir fiziski veseli. Interseksu ķermeņi ir dabiskas dzimuma attīstības variācijas un tie kā tādi nav jāmaina. Izņemot gadījumus, kad bērna dzīvība ir pakļauta tūlītējam riskam, jebkura ārstēšana, kuras mērķis ir mainīt bērna dzimuma pazīmes, tostarp dzimumdziedzerus, dzimumorgānus vai iekšējos dzimumorgānus, tiek atlikta līdz brīdim, kad bērns var piedalīties lēmumu pieņemšanā, pamatojoties uz pašnoteikšanās tiesībām un brīvas un informētas piekrišanas principu”.

Interseksuāļu tiesības Latvijā

Diemžēl Latvijā joprojām trūkst saprotamas informācijas par šo tematu. Jāatzīst, ka neziņa ir saglabājas vēl no PSRS laika un sabiedrībā vispār nav priekšstata par interseksuāļu esamību vai zināšanas trūkuma dēļ tiek saujaukti jēdzieni un tiek uzskatīts, ka interseksuāls ir seksuālās orientācijas veids.

2017.gada 13. aprīlī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks savā Latvijā ziņojumā, kā arī īpašā uzrunā Saeimas deputātiem aicināja turpināt aktīvu darbu pie LGBT un interseksuāļu cilvēktiesību ievērošanas. Muižnieks norādījis, ka tiesību sistēma joprojām ir fragmentāra, pilnībā nenodrošinot LGBT un interseksuāļu cilvēktiesības. Viņš arī aicina atbildīgās amatpersonas, ciešā sadarbībā ar EP, izstrādāt rīcības plānu, lai problēmas tiktu beidzot atrisinātas. Tāpat Muižnieks savās rekomendācijās mudina uzlabot darbu, lai atbildīgie dienesti spētu labāk cīnīties pret naida runu un diskrimināciju, kas saistīta ar seksuālo orientāciju un dzimumu identitāti.

Ārējās saites

• Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. februāra rezolūcija par interseksuāļu tiesībām (latviski)
• Eiropas starptautiskā interseksuāļu organizācija (OII Europe) (angliski)
• Interseksuāļu jauniešu aizstāvji (InterAct) (angliski)

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Interseksuālisms.