Jānis Daliņš

Jānis Daliņš (dzimis 1904. gada 5. novembrī, miris 1978. gada 11. jūnijā) bija latviešu vieglatlēts, soļotājs, 1932. gada vasaras olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvējs. Daliņa iegūtā medaļa ir pirmā olimpiskā medaļa, ko ieguva Latvijas sportists startējot zem savas valsts karoga. Savas karjeras laikā dažādās distancēs ir uzstādījis 7 pasaules un vairāk kā 40 Latvijas rekordus soļošanā.

Jānis Daliņš

Personas dati
Dzimis	1904. gada 5. novembrī Vecbrenguļu pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1978. gada 11. jūnijā (73 gadu vecumā) Melburna, Austrālija
Pārstāvētā valsts	Latvija
Profesionālā informācija
Sporta veids	vieglatlētika
Disciplīna	soļošana
Dalība sacensībās
Dalība OS	2 (1932), (1936)
Dalība EČ	1 (1934)
Personiskie rekordi
20 km soļošanā	1.34:27,0
50 km soļošanā	4.37:51
Medaļas Vīriešu vieglatlētika Pārstāvot: Latvija Vasaras olimpiskās spēles Sudrabs Losandželosa 1932 Soļošana Eiropas čempionāts vieglatlētikā Zelts Turīna 1934 Soļošana

Sportista karjera

Debija

Jānis Daliņš ir dzimis 1904. gada 5. novembrī Abulleju mājās, pie Brenguļiem. Dzimis mežsarga ģimenē. Ar sportu sācis nodarboties vēlu — savās pirmajās sacensībās piedalījies 22 gadu vecumā un turklāt tas noticis nejaušības pēc. Kādās sacensībās, kas notika Valmieras stadionā, kvorumam pietrūka viena dalībnieka un Daliņš pieņēma uzaicinājumu startēt divu kilometru soļojumā. Savā pirmajā startā Daliņš uzvarēja, apsteidzot arī Latvijas rekordistu Alfrēdu Dūrēnu. Jau pēc pāris mēnešiem, 1927. gada augustā, Daliņš uzstādīja savu pirmo Latvijas rekordu — 5 kilometru soļojumā uzrādīja laiku 28:18,4.

Pirmie panākumi

1929. gadā Jānis Daliņš debitēja starptautiskajās sacensībās Quer durch Berlin, bet vēl pēc gada turpat izcīnīja uzvaru. Pateicoties Daliņa starptautiskajiem panākumiem, soļošana Latvijā ieguva milzu popularitāti. Tika rīkotas starptautiskas sacensības ar labāko Eiropas soļotāju piedalīšanos, kuras apmeklēja tūkstošiem skatītāju. Vienās no tām, kuras notika Rīgas hipodromā 1932. gada jūnijā, Daliņš uzstādīja savu pirmo pasaules rekordu. 25 jūdžu distancē viņa rezultāts ir 3:32:26.

Losandželosas olimpiāde

Jānis Daliņš ir viens no diviem sportistiem, kas 1932. gadā pārstāvēja Latviju olimpiskajās spēlēs Losandželosā. Viņš startēja olimpiādes vienīgajā soļošanas distancē — 50 kilometru soļojumā, kuru līdz tam pats vēl ne reizi nebija veicis. 3. augustā lielā karstumā Daliņš distancē ierindojās otrajā vietā, tādējādi izcīnot Latvijai pirmo olimpisko medaļu valsts vēsturē. Kad abi sportisti (otrs bija desmitcīņnieks Jānis Dimza) ieradās Rīgā, tos dzelzceļa stacijā sagaidīja ap 3000 līdzjutēju ar ārlietu ministru Zariņu priekšgalā.

Latvijas vieglatlēti Jānis Dimza un Jānis Dāliņš 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Losandželosā, ASV. Ilustrētā žurnāla "Atpūta" vāka noformējums.

Zelts Turīnā un neveiksme Berlīnē

Savu otru lielāko panākumu Jānis Daliņš izcīnīja divus gadus pēc Losandželosas sudraba. Pirmajā Eiropas čempionātā vieglatlētikā Turīnā, startējot 50 kilometru soļojumā, Daliņš izcīnīja pārliecinošu uzvaru, esot vadībā visā distances garumā.

Pirms Berlīnes olimpiskajām spēlēm Daliņš tika uzskatīts par vienu no favorītiem, ko viņš vēlāk apstiprināja arī distancē, kurā vēl līdz 30. kilometram bija soļojuma vadībā. Tomēr sportista kājās iemetās krampji, kurus viņš nespēja uzveikt un 35. kilometrā no sacīkstes izstājās. Latvijai olimpisko bronzas medaļu izcīnīja cits valmierietis — Adalberts Bubenko.

Veterāns

Pēc Berlīnes olimpiādes Daliņa panākumi vairs nebija tik spoži, arī pats sportists lielāko vērību pievērsa savai saimniecībai un ģimenei. Neskatoties uz to, Daliņš līdz Otrā pasaules kara sākumam ietilpa pasaules soļošanas elitē un gatavojās startēt arī 1940. gada olimpiskajās spēlēs, kas bija paredzētas Helsinkos. Tomēr karš izjauca šos plānus. Daliņš gan turpināja startēt Latvijā un savu pēdējo Latvijas čempiona titulu izcīnīja vācu okupācijas laikā 1942. gadā.

Savās pēdējās sacensībās Jānis Daliņš startēja jau pēc kara, esot emigrācijā. 1947. gadā viņš uzvarēja stadiona soļojumā Nirnbergā.

Atzinība

Daliņa olimpiskā sudraba medaļa tika novērtēta ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kuru viņam piešķīra 1932. gadā. Savukārt pats nozīmīgākais saņemtais apbalvojums bija Tēvzemes balva, kuru sportistam piešķīra 1940. gada maijā.

Jānis Daliņš bija ne vien izcils sportists, bet arī priekšzīmīgs zemnieks, kura darbība simpatizēja Latvijas valsts vadītājam Kārlim Ulmanim. Ulmanis kā kāzu dāvanu un cieņas apliecinājumu nosūtīja Daliņam sējmašīnu, mēbeles un vannas istabas aprīkojumu.

Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā Daliņa vārdā tika nosaukts Valmieras stadions un iela, kas iet gar stadionu.

• 
  Daliņš 1934. gadā
• 
  1992. gadā pie Valmieras stadiona atklātais tēlnieka O.Breģa piemineklis Jānim Daliņam
• 
  J. Daliņam veltīts sienas gleznojums Valmierā
  Tērbatas ielā 4
• 
  Sportista vārdā nosauktā stadiona tribīnes

Trimda

1944. gadā, tuvojoties Padomju armijai, Daliņu ģimene izbrauca uz Vāciju, kur arī sagaidīja kara beigas. 1949. gadā Daliņi devās uz Austrāliju, kur sportists pavadīja visu atlikušo mūžu. Trimdā Daliņš arī teicis savus pazīstamākos vārdus:

“

Galveno cīņu savā mūžā es tomēr esmu zaudējis; tā bija vissvētākā cīņa - par Latviju.

”

Jānis Daliņš mira 1978. gada 11. jūnijā Melburnā. Sportista, viņa mātes un sievas Elzas mirstīgās atliekas 1997. gadā pārapbedīja Valmieras kapos.

Pasaules rekordi

Disciplīna	Rezultāts	Datums	Vieta
20 000 m soļošana	1.34:26,0	1933. gada 1. jūnijs	Rīga, Latvija
25 000 m soļošana	2.00:46,0	1933. gada 1. jūnijs	Rīga, Latvija
15 jūdžu (24 140,71 m) soļošana	1.56:09,8	1933. gada 1. jūnijs	Rīga, Latvija
25 jūdžu (40 233,55 m) soļošana	3.32:26,0	1932. gada 16. jūnijs	Rīga, Latvija

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Daliņš.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

• Olympedia profils (angliski)
• LOK profils
• World Athletics profils (angliski)
• Trach and Field vieglatlēta profils (angliski)
• spotnet.lv, Īsa biogrāfija