saluto
Appearance
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]API: /saˈluːtoː/ (classice) - Syllabificatio phonetica: sa·lū·tō — morphologica: salut-o
Notatio
[+/-]Verbum transitivum
[+/-]- Aliquem salvum facere; acquīrere salutem alicuius; cōnservāre.
- Salutem dicere vel facere alicui.
Coniugatio
[+/-]Verbum finitum
Thema | Vox activa | ||||
---|---|---|---|---|---|
salūtāv- | Tempus perfectum | plusquam perfectum | futurum exactum | ||
Persona | indicativ. | coniunct. | indicativ. | coniunct. | |
I. sing. | salūtāvī | salūtāverim | salūtāveram | salūtāvissem | salūtāverō |
II. sing. | salūtāvistī | salūtāveris | salūtāverās | salūtāvissēs | salūtāveris |
III. sing. | salūtāvit | salūtāverit | salūtāverat | salūtāvisset | salūtāverit |
I. plur. | salūtāvimus | salūtāverimus | salūtāverāmus | salūtāvissēmus | salūtāverimus |
II. plur. | salūtāvistis | salūtāveritis | salūtāverātis | salūtāvissētis | salūtāveritis |
III. plur. | salūtāvērunt | salūtāverint | salūtāverant | salūtāvissent | salūtāverint |
Verbum infinitum
Modus | infinitivus | participium | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Tempus | praesens | perfectum | futurum | praesens | perfectum | futurum |
Vox activa |
salūtāre | salūtāvisse | salūtātūrum, -am, -um esse |
salūtāns | salūtātūrus, -a, -um | |
Vox passiva |
salūtārī | salūtātum, -am, -um esse |
salūtātum īrī | salūtātus, -a, -um |
||
Gerundium | Gerundivum | Supinum | ||||
salūtandī | salūtandus, -a, -um | salūtātum | salūtātū |
Dictiones collatae
[+/-]Collocationes
Dictiones derivatae
[+/-]Composita
- assalūtō, assalūtāre, (adsalūtō)
- cōnsalūtō, cōnsalūtāre
- obsalūtō, obsalūtāre
- persalūtō, persalūtāre
- resalūtō, resalūtāre
Translationes
[+/-]Salutem dicere vel facere | dilatare ▼ |
---|
Salutem dicere vel facere | collabi ▲ |
---|
Conservare | dilatare ▼ |
---|
Conservare | collabi ▲ |
---|
Fontes
- ↑ Aegidius [Egidio] Forcellini, Lexicon Totius Latinitatis (Editio Quarta: Bononiae, Patavii) Tom. IV (R-S) / Tom. IV (T-Z), p. 209 — “SĂLŪTO, as, āvi, ātum, are, a. 1. (salus)”
- ↑ Freund, Wilhelm (1806-1894). Grand dictionnaire de la langue latine … (Editio Prima: Paris, 1883-1929) Tom. III, p. 157 — “sălūto, āvi, ātum, 1. [salus]”
- ↑ Karl Ernst Georges, Ausführliches lateinisch-deutsches Handwörterbuch (Hannover 1913/1918) — salūto, āvī, ātum, āre (Intens. v. salvo) (tom. 2, p. 2470)
- ↑ Langenscheidt, Online-Wörterbuch (Lexicon Latinum et Germanicum) — salutare
- ↑ Olivetti, Dizionario Latino (Lexicon Latinum et Italicum) — saluto
- ↑ Vicicitatio: saluto.