Tartu Universitāte
| Tartu Universitāte | |
|---|---|
| Tartu Ülikool | |
 | |
  Tartu Universitāte | |
| latīņu: Universitas Tartuensis | |
| Dibināta | 1632 |
| Tips | Publiska |
| Rektors | Tomass Asers |
| Akadēmiskais personāls | 1740 (2016) |
| Studenti | 13 750 (2016) |
| Doktorantūra | 1400 |
| Atrašanās vieta |
 Tartu, Igaunija58°22′52″N 26°43′13″E / 58.381111°N 26.720278°EKoordinātas: 58°22′52″N 26°43′13″E / 58.381111°N 26.720278°E |
| Iepriekšējie nosaukumi |
|
| Krāsa(-s) |
|
| Iesauka | UT |
| Mājaslapa |
www |
 | |
Tartu Universitāte (igauņu: Tartu Ülikool, latīņu: Universitas Tartuensis, vācu: Universität Dorpat; agrāk latviski: Tērbatas Universitāte, Jurjevas Universitāte (krievu: Юрьевский университет)) ir Igaunijas lielākā un prestižākā universitāte un viena no vecākajām universitātēm Ziemeļeiropā.
QS pasaules universitāšu reitingā Tartu Universitāte ir novērtēta visaugstāk no Baltijas valstu augstskolām, tā ierindojas 347. vietā, kas ir starp 2% vislabāko pasaules universitāšu.[1]
Pašlaik universitātē ir apmēram 13 750 studentu, starp tiem 1300 starptautisko studentu no vairāk nekā 80 valstīm,[2] tostarp no Latvijas.
Studijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Studijas Tartu Universitātē notiek igauņu un angļu valodā. Pilna laika studijas igauņu valodā ir bezmaksas; angļu valodas programmās pieejamas budžeta vietas. Universitāte piedāvā pilnu akadēmisko izglītību dažādās nozarēs.
Bakalaura līmeņa studijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tartu Universitāte piedāvā 75 dažādas pirmā līmeņa augstākās jeb bakalaura līmeņa programmas t. sk. arī tālmācības programmas, no kurām lielākā daļa tiek pasniegtas igauņu valodā,[3] taču trīs — angļu valodā:
Maģistra līmeņa studijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tartu Universitāte šobrīd piedāvā 90 dažādas maģistra līmeņa studiju programmas, no kurām 20 ir angļu valodā:
| Humanitārās zinātnes | Sociālās zinātnes | Dabaszinātnes un tehnoloģijas |
|---|---|---|
| Filozofija[7] | Izglītības tehnoloģijas[8] | Aktuārā un finanšu inženierija[9] |
| Semiotika[10] | Eiropas Savienības — Krievijas studijas[11] | Lietišķā mērījumu zinātne[12] |
| Folkloristikas un lietiškā mantojumā studijas[13] | Demokrātija un pārvalde[14] | Datorzinātnes[15] |
| Eiropas valodas un kultūras[16] | Informācijas tehnoloģiju tiesības[17] | Izcilība analītiskajā ķīmijā[18] |
| Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības[19] | Ģeoinformātika urbanizētā sabiedrībā[20] | |
| Inovāciju un tehnoloģiju vadība[17] | Robotika un datorinženierija[21] | |
| Starptautiskās attiecības un reģionālās studijas[22] | Programminženierija[23] | |
| Kvantitatīvā ekonomika[24] | ||
| Fiziskās labsajūtas un spa plānošana un vadība[25] |
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 2016. gada 1. janvāra Tartu Universitāte, apvienojot vairākas fakultātes un koledžas, pārgāja uz četru fakultāšu sistēmu, kuras mērķis ir veicināt starpdisciplinaritāti.[26] Fakultāšu struktūru veido pētniecības skolas, zinātņu institūti un koledžas. Tartu Universitātes struktūrā ietilpst, piemēram, arī Tartu Universitātes bibliotēka, Tartu Universitātes muzejs, Tartu Universitātes dabas muzejs un botāniskais dārzs, Igaunijas Genoma krātuve un citas iestādes.
| Humanitāro un mākslas zinātņu fakultāte | Medicīnas fakultāte | Sociālo zinātņu fakultāte | Zinātnes un tehnoloģiju fakultāte |
|---|---|---|---|
| Teoloģijas un reliģijpētniecības skola | Biomedicīnas un translācijas medicīnas institūts | Tiesību zinātnes skola | Fizikas institūts |
| Vēstures un arheoloģijas institūts | Ģimenes medicīnas un sabiedrības veselības institūts | Ekonomikas un biznesa vadības skola | Ķīmijas institūts |
| Igauņu un vispārīgās valodniecības institūts | Farmakoloģijas institūts | Sociālo zinātņu institūts | Igaunijas Jūrniecības institūts |
| Filozofijas un semiotikas institūts | Klīniskās medicīnas institūts | Pedagoģijas institūts | Molekulārās un šūnu bioloģijas institūts |
| Kultūrpētniecības un mākslas institūts | Zobārstniecības institūts | Psiholoģijas institūts | Tehnoloģiju institūts |
| Svešvalodu un kultūru koledža | Sporta zinātnes un fizioterapijas institūts | Juhana Šites politikas zinātņu institūts | Ekoloģijas un zemes zinātņu institūts |
| Vīlandes Kultūras akadēmija | Narvas Koledža | Datorzinātņu institūts | |
| Pērnavas Koledža | Matemātikas un statistikas institūts |
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tartu Universitāte ir dibināta 1632. gadā pēc karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma kā tolaik Zviedrijai piederošo Vidzemes un Igaunijas provinču augstskola ar nosaukumu Academia Gustaviana. Par teoloģijas profesoru kļuva kurzemnieks Georgs Mancelis, viņš 1636.—1637. gadā bija arī akadēmijas rektors. Sakarā ar Otrā Ziemeļu kara darbību akadēmija 1656. gadā tika pārcelta uz Tallinu un 1665. gadā uz laiku slēgta.
1690. gadā pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XI rīkojuma augstskola Tērbatā atjaunoja darbību kā Academia Gustavo-Carolina, tomēr bada gadu dēļ to pārcēla uz Pērnavu 1695. gadā, kur tā ar pārtraukumu 1697. — 1699. gadā darbojās arī Lielā Ziemeļu kara laikā. Akadēmija tika slēgta tikai pēc tam, kad krievu karaspēks 1710. gada 12. augustā ieņēma Pērnavu.
.jpg)
Universitāte 1802. gadā tika atjaunota pēc Krievijas ķeizara Aleksandra I rīkojuma kā Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat). Atjaunošanas iniciatīva nāca no Vidzemes bruņniecības, no 1802. līdz 1893. gadam mācību valoda universitātē bija vācu. 19. gadsimta vidu uzskata par universitātes zelta laikmetu, un šajā periodā universitātē mācījās daudzi latviešu kultūras, ekonomikas un politiskie darbinieki, tostarp Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Juris Alunāns un Kronvaldu Atis, kuri 1855. gadā izveidoja Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņu un iestājās par latviešu nacionālās identitātes apzināšanu un saglabāšanu. Kustība atpazīstama ar nosaukumu jaunlatvieši.
Vēlāk pārkrievošanas politikas dēļ Tērbatas Universitāti 1893. gadā pārdēvēja par Jurjevas Universitāti. To pameta lielākā daļa tās vācu izcelsmes pasniedzēju, un universitāte palēnām sāka zaudēt savu starptautisko prestižu. Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes to pārdēvēja par Provinces Universitāti Tērbatā (Landesuniversität Dorpat). 1919. gadā uz universitātes bāzes tika izveidota igauniskā Tartu Universitāte. Padomju okupācijas periodā tā tika pārdēvēta par Tartu Valsts Universitāti, tā kļuva par nozīmīgu socioloģisko datu apstrādes centru PSRS. 1989. gadā universitāte atguva savu iepriekšējo nosaukumu.
Ar Tartu Universitāti saistītie cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
- Ludvigs Adamovičs — teologs (studējis teoloģiju)
- Juris Alunāns — literāts (studēja filoloģiju, valsts un tautsaimniecības zinātnes)
- Kārlis Ernsts fon Bērs — biologs (studējis medicīnu)
.jpg)
- Francis Balodis, arheologs (studējis teoloģiju, vēsturi, mākslas vēsturi un arheoloģiju)
- Jānis Balodis — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Krišjānis Barons — folklorists (studējis matemātiku un astronomiju)
- Ernests Bergmanis — ķirurgs, medicīnas profesors
- Ludis Bērziņš — teologs (studējis teoloģiju)
- Augusts Bīlenšteins — teologs, valodnieks (studējis teoloģiju)
- Aleksandrs Bunge - ārsts, botāniķis, Tartu Universitātes profesors
- Jānis Dzirne — ārsts, ķirurgs un urologs (studējis medicīnu)
- Jānis Endzelīns — valodnieks (studējis klasisko filoloģiju, privātdocents)
- Valts Ernštreits — valodnieks, tulkotājs, lībiešu valodas pētnieks (studējis somugristiku)
- Ernests Felsbergs — mākslas vēsturnieks, LU rektors (1922—1923) (Tartu Universitāte mākslas muzeja direktors 1911—1918)
- Johans Fišers — pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents, teoloģijas profesors
- Nikolajs Hartmanis — filozofs (studējis medicīnu)
- Konstantīns Grēvinks — ģeologs un arheologs, ģeoloģijas profesors
- Dāvids Hieronīms Grindelis — nosacīti pirmais latviešu zinātnieks (ķīmijas un farmācijas profesors, rektors)
- Maima Grīnberga — tulkotāja, tulko no igauņu un somu valodas (studējusi filoloģiju)
- Teodors Grīnbergs — teologs (studējis teoloģiju)
- Aleksandrs Grīns — rakstnieks, virsnieks (studējis medicīnu)
- Jēkabs Grots — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Ezekiels Gurevičs — ārsts (studējis medicīnu)
- Samuils Gurevičs — ārsts (studējis medicīnu)
- Kristaps Helmanis — veterinārārsts, mikrobiologs un epizootologs
- Jākobs fon Ikskils — biologs un filozofs
- Kārlis Irbe — teologs (studējis teoloģiju)
- Kersti Kaljulaida — Bijusī Igaunijas Republikas prezidente (studējusi bioloģiju un biznesa vadību)
- Aleksandrs fon Keizerlings — ģeologs, universitātes kurators (1862—1869)
- Hermanis fon Keizerlings — filozofs
- Voldemārs Kernigs — neirologs (studējis medicīnu)
- Augusts Kirhenšteins — mikrobiologs un politiķis (studējis veterināriju)
- Kārlis Vilhelms Kupfers — anatoms, histologs un embriologs (studējis medicīnu)
- Janīna Kursīte-Pakule — literatūrzinātniece, valodniece, publiciste, rakstniece, politiķe (studējusi filoloģiju)
- Emīls Krēpelins — psihiatrs, universitātes medicīnas profesors (1886—1891)
- Kronvaldu Atis — publicists, valodnieks, pedagogs (studējis Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos)
- Alberts Kviesis — jurists, Latvijas Valsts 3. prezidents (studējis tiesību zinātnes)
- Jēkabs Lautenbahs — dzejnieks un filologs (latviešu valodas lektors, profesors)
- Augusts Lēbers — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Emīls Lencs — fiziķis (studējis ķīmiju un fiziku)
- Jurijs Lotmans — semiotiķis
- Voldemārs Maldonis — teologs, filozofs (studējis teoloģiju)
- Georgs Mancelis — teologs un latviešu valodnieks, universitātes profesors un rektors (1636)
- Kārlis Mīlenbahs — valodnieks, pedagogs (studējis klasisko filoloģiju)
- Jēkabs Osis — filozofs (profesors, Tērbatas Universitātes rektors)
- Vilhelms Ostvalds — ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts (studējis ķīmiju un fiziku)
- Jānis Reiters — luterāņu mācītājs un teologs (studēja teoloģiju)
- Augusts Rumpēteris — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Jānis Sanders — teologs (studējis teoloģiju, profesors)
- Veiko Spolītis — Latvijas izglītības darbinieks un politiķis (studējis politiku)
- Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve — astronoms, ģeodēziskā loka izveidotājs
- Eduards Svirlovskis — viens no augstākās farmācijas izglītības ieviesējiem Latvijā (studēja farmāciju)
- Krišjānis Valdemārs — latviešu ekonomikas un kultūras aktīvists, jaunlatviešu kustības izveidotājs (studēja valsts un tautsaimniecības zinātnes)
- Eduards Veidenbaums — dzejnieks (studējis tiesību zinātnes)
- Frīdrihs Vesmanis — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Voldemārs Zāmuēls — Latvijas Senāta senators (studējis tiesību zinātnes)
- Mārtiņš Zīle — ārsts, medicīnas sintēzes filozofijas izveidotājs
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
-
-
-
Tartu Universitātes Tautas mākslas ansamblis -
Juridicum
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ QS World University Rankings® 2016-2017, www.topuniversities.com skatīts 10.11.2016
- ↑ University of Tartu (booklet) 2016 Arhivēts 2017. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē., Issuu, skatīts 10.11.2016
- ↑ Study in Estonian | University of Tartu Arhivēts 2016. gada 10. decembrī, Wayback Machine vietnē., ww.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Business Administration | University of Tartu, www.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Medicine | University of Tartu Arhivēts 2016. gada 30. novembrī, Wayback Machine vietnē., www.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Science and Technology | University of Tartu, www.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Master's Programme in Philosophy at the University of Tartu | University of Tartu Arhivēts 2016. gada 29. decembrī, Wayback Machine vietnē., www.flfi.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Master's programme in Educational Technology | University of Tartu, www.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Master's programme in Actuarial and Financial Engineering | University of Tartu, www.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Master of Arts in Humanities — Semiotics | University of Tartu Arhivēts 2016. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē., www.flfi.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ European Union — Russia Studies | Johan Skytte Institute of Political Studies Arhivēts 2016. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., skytte.ut.ee, skatīt 19.12.2016
- ↑ Applied Measurement Science | University of Tartu Arhivēts 2016. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., www.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Folkloristics and Applied Heritage Studies | University of Tartu Arhivēts 2016. gada 19. decembrī, Wayback Machine vietnē., www.flku.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Democracy and Governance | Johan Skytte Institute of Political Studies Arhivēts 2016. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., skytte.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Masters in Computer Science | University of Tartu Institute of Computer Science Arhivēts 2016. gada 22. novembrī, Wayback Machine vietnē., compsci.cs.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ European Languages and Cultures | University of Tartu Arhivēts 2016. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē., www.maailmakeeled.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ 17,0 17,1 Information Technology Law | School of Law Arhivēts 2017. gada 7. janvārī, Wayback Machine vietnē., www.oi.ut.ee, skatīt 19.12.2016
- ↑ Excellence in Analytical Chemistry | Erasmus Mundus Joint Master Degree Arhivēts 2016. gada 21. novembrī, Wayback Machine vietnē., each.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ International Law and Human Rights| School of Law Arhivēts 2016. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., www.oi.ut.ee, skatīt 19.12.2016
- ↑ Geoinformatics for Urbanised Society | Department of Geography University of Tartu Arhivēts 2017. gada 3. janvārī, Wayback Machine vietnē., www.geograafia.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Robotics and Computer Engineering | University of Tartu Institute of Technology Arhivēts 2016. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., rce.tuit.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ International Relations and Regional Studies | Johan Skytte Institute of Political Studies Arhivēts 2016. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., skytte.ut.ee, skatīt 19.12.2016
- ↑ Masters of Software Engineering | University of Tartu Institute of Computer Science Arhivēts 2016. gada 22. novembrī, Wayback Machine vietnē., software.cs.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Quantitative Economics | University of Tartu, www.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Wellness and Spa Service Design Management | University of Tartu Pärnu College Arhivēts 2016. gada 20. decembrī, Wayback Machine vietnē., wellnesseducation.pc.ut.ee, skatīts 19.12.2016
- ↑ Līva Rauhvargere, "Tartu Universitātē plašas reformas; vēlas sekmēt studentu ieiešanu darba tirgū". LTV "Panorāma", 3. janvāris, 21:00
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mountain of muses : University of Tartu Museum on Toome Hill, Tartu: Tartu Ülikooli muuseum, 2014
- "200 aastat Tartu Ülikooli Kunstimuuseumi: valikkataloog = 200 years of the Art Museum of the University of Tartu: selected catalogue, Tartu: Tartu Ülikooli kirjastus, 2006
- Dorpat - Yuryev - Tartu and Voronezh : the fate of the University collection : catalogue. I = Dorpat - Jurjev - Tartu ja Voronež : ülikooli kollektsiooni saatus : kataloog. I = Дерпт - Юрьев - Тарту и Воронеж : история; Tartu: Tartu Ülikool, 2006
- Tartu tähetorn = Tartu Old Observatory / koostaja Lea Leppik ; [tõlge inglise keelde: Tiina Kirss ; toimetaja Mart Orav ; eessõna: Alar Karis ; kujundaja Kalle Toompere] Tallinn : Aasta Raamat, 2011
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Universitātes mājaslapa
- timeshighereducation.com
- Tērbatas universitāte Latvijas zinātnes un kultūras kontekstā Arhivēts 2008. gada 22. decembrī, Wayback Machine vietnē. Prof. Jānis Stradiņš, Latvijas Vēstnesis, Nr. 26 (2791), 18.02.2003
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|