Pāriet uz saturu

Henrijs VIII Tjudors

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Henrijs VIII)
Henrijs VIII
Henry VIII
Anglijas karalis
Amatā
1509. gada 21. aprīlis — 1547. gada 28. janvāris
Priekštecis Henrijs VII
Pēctecis Eduards VI

Dzimšanas dati 1491. gada 28. jūnijā
Valsts karogs: Anglija Griniča, Anglija
Miršanas dati 1547. gada 28. janvārī
Valsts karogs: Anglija Londona, Anglija
Apglabāts Vindzoras pils
Dinastija Tjudori
Tēvs Henrijs VII
Māte Jorkas Elizabete
Dzīvesbiedrs(-e)

1509—1533 Aragonas Katrīna
1533—1536 Anna Boleina
1536—1537 Džeina Seimūra
1540 Anna fon Kliva

1540—1542 Katrīna Hovarda
1543 Katrīna Parra
Bērni

meita (1510)
dēls Henrijs (1511)
dēls (1513)
dēls Henrijs (1514)
meita Marija I (1516—1558)
meita (1518)
dēls Henrijs Ficrojs (1519—1563)
meita Elizabete I (1533—1603)
dēls Henrijs (1534)
dēls Eduards (1536)

dēls Eduards VI (1537—1553)
Reliģija Romas katoļu
pēc tam anglikāņu

Henrijs VIII Tjudors (angļu: Henry VIII Tudor; dzimis 1491. gada 28. jūnijā, miris 1547. gada 28. janvārī) bija Anglijas karalis no 1509. gada līdz nāvei 1547. gadā un Īrijas valdnieks no 1541. gada. Vislabāk pazīstams ar Anglijas reformāciju — anglikāņu baznīcas izveidošanu, kā arī lielo laulību skaitu — bijis precējies 6 reizes, pie kam no divām sievām šķīries, bet vēl divas sodījis ar nāvi par neuzticību. Henrija VIII laikā Anglijā nostiprinājās absolūtisms, viņš tiek uzskatīts par izglītotu un apdāvinātu valdnieku, tomēr mūža otrajā pusē izrādīja īpašu nežēlību pret saviem patiesajiem un iedomātajiem politiskajiem oponentiem, ko, iespējams, var saistīt ar to, ka valdnieks cieta no veselības problēmām un liekā svara.

Henrija VIII lielo laulību skaitu saista ar vēlmi iegūt vīriešu kārtas mantinieku, lai nostiprinātu Tjudoru dinastijas varu. Viņa šķiršanās no pirmās sievas Aragonas Katrīnas izraisīja karaļa un visas Anglijas atteikšanos no Romas pāvesta varas un izslēgšanu no katoļu baznīcas.

Henrijs VIII dzimis 1491. gada 28. jūnijā Griničā kā pirmā Tjudoru dinastijas karaļa Henrija VII un Jorkas Elizabetes trešais bērns. Bērnībā gatavots karjerai baznīcā, taču pēc vecākā brāļa Velsas prinča Artūra agrās nāves kļuva par galveno Anglijas troņa pretendentu. Tēva spiests apprecēja brāļa atraitni Kastīlijas Izabellas meitu Aragonas Katrīnu, lai nostiprinātu Anglijas attiecības ar Spāniju.

Pēc tēva nāves 1509. gadā Henrijs septiņpadsmit gadu vecumā tika kronēts par Anglijas karali. Viņa valdīšanas pirmajos gados valsti pārvaldīja Vinčesteras bīskaps Ričards Fokss un Kenterberijas arhibīskaps Viljams Vorhems. 1511. gadā reālo varu Anglijā pārņēma kardināls Tomass Voslijs.

1512. gadā Henrijs VIII guva uzvaru jūras kaujā pret Franciju pie Brestas. 1513. gadā no Kalē devās nesekmīgā sauszemes karagājienā pret Franciju. Karadarbība ar mainīgiem rezultātiem turpinājās vairāk kā 10 gadus līdz miera līgumam 1525. gadā.

Henrija VIII tituli:

  • Karaļnama princis (Prince Henry, 1491—1502)
  • Jorkas hercogs (Duke of York, 1494—1509)
  • Velsas princis (Prince of Wales, 1502—1509)
  • lords Ostu Virsuzraugs (Lord Warden of the Cinque Ports, 1493—1509)
  • Īrijas lords (Lord of Ireland, 1509—1541)
  • Īrijas karalis (King of Ireland, 1541—1547)
  • Viņa mājestāte Anglijas karalis (His Majesty The King of England, 1509—1547)
  • Childs, Jessie. Henry VIII's Last Victim: The Life and Times of Henry Howard, Earl of Surrey. London: Jonathan Cape, 2006 (hardback, ISBN 0-224-06325-1)
  • Wagner, John A. "Bosworth Field to Bloody Mary: An Encyclopedia of the Early Tudors." Greenwood, 2003
  • Bowle, John. Henry VIII: A Study of Power in Action Little, Brown, 1964
  • John Lloyd and John Mitchinson "The Book of General Ignorance". Faber and Faber, 2006
  • Farrow, John V. The Story of Thomas More. Collins, 1956

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tjūdoru dinastijas valdnieks
Priekštecis:
Henrijs VII
Anglijas karalis
1509—1547
Pēctecis:
Eduards VI