1986. gada FIFA Pasaules kauss notika Meksikā no 31. maija līdz 29. jūnijam. Tas bija pēc skaita 13. Pasaules kausa finālturnīrs. Iesākumā bija paredzēts, ka turnīrs notiks Kolumbijā, taču kolumbieši tomēr atteicās no rīkošanas. Tad nolēma, ka turnīrs notiks Meksikā, tā Meksikai kļūstot par pirmo valsti, kurā notiek jau otrais Pasaules kausa finālturnīrs (iepriekšējais notika 1970. gadā). Par Pasaules čempioniem kļuva Argentīnas izlase, kas finālā ar 3-2 pārspēja VFR.
Turnīra formāts bija kardināli mainījies kopš iepriekšējās Pasaules kausa izcīņas Spānijā 1982. gadā. Šajā čempionātā piedalījās 24 komandas, tās tika sadalītas 6 grupās, no katras grupas astotdaļfinālam kvalificējās divas labākās, kā arī četras labākās no sešām trešo vietu ieguvējām. Grupu turnīrā pārsteidzoši labi spēlējošās Marokas, PSRS un Dānijas izlases izstājās jau astotdaļfinālā un tikai sākot ar izslēgšanas turnīru apgriezienus uzņēma VFR, Francija un Beļģija. Trijās no četrām ceturtdaļfināla spēlēm uzvarētāju nācās noskaidrot pēcspēles 11 m sitienu sērijā, kur vācieši uzvarēja laukuma saimniekus Meksikas izlasi, Francija tika galā ar Brazīliju, bet beļģi uzvarēja Spāniju. Tomēr visslavenākais un skandalozākais ceturtdaļfināls bija starp Argentīnu un Angliju. Šajā spēlē abus vārtus Argentīnas labā guva čempionāta vērtīgākais spēlētājs Djēgo Maradona, tostarp arī pirmos, un iespējams visu laiku slavenākos un skandalozākos vārtus Pasaules kausa vēsturē. Maradona vārtus guva ar roku, taču tiesnesis to nemanīja un ieskaitīja vārtus.