1958. gads Latvijā

Pasaulē:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961
Latvijā:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961
Laikapstākļi:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961
Sportā:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961
Kino:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961

Šajā lapā ir apkopoti 1958. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi

Rīgā sāka būvēt pirmo tipveida daudzstāvu dzīvojamo mikrorajonu Āgenskalna priedes (arhitekts N. Rendels). Tas tika būvēts laika posmā no 1958. līdz 1962. gadam.^[1]^[2]

Janvāris

23.—25. janvāris — notika Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) 15. kongress.^[3]

Februāris

10. februāris — Rīgā notika republikas I dabas aizsardzības konference.

Maijs

25. maijs — tika elektrificēts viens dzelzceļa ceļš Vecāķi—Carnikava.^[4]

Jūlijs

Atjaunots Rīgas Politehniskais institūts (tagad Rīgas Tehniskā universitāte).^{[P 1]}
5. jūlijs — tika elektrificēts otrs dzelzceļa ceļš posmā Rīga—Sloka.^[4]

Novembris

5. novembris — tika elektrificēts dzelzceļa posms Carnikava—Saulkrasti.^[4]
20. novembris — tika uzsākta mikroautobusa RAF-10 "Festivāls" ražošana, tomēr jau 1959. gadā tā tika pārtraukta.

Nezināms datums

Dibināta Vissavienības Izgudrotāju un racionalizatoru biedrības Latvijas organizācija.^[5]
Darbu uzsāka Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrība.^[5]
Rīgas Politehniskais institūts ieguva jaunas telpas Ļeņina ielā 1.^[6]
Tika uzsākta mikroautobusa RAF-977 "Latvija" sērijveida ražošana.^{[P 2]}

Kultūra

Mākslas filmas

"Latviešu strēlnieka stāsts" (režisors Pāvels Armands, Valdemārs Zandbergs)^[7]
"Svešiniece ciemā" (režisors Ada Neretniece)

Dzimuši

3. janvāris — Jānis Ķipurs, bobslejists
16. janvāris — Andris Šķēle, politiķis un uzņēmējs
23. februāris — Andris Breže, mākslinieks un dzejnieks
8. marts — Edvīns Inkēns, žurnālists un politiķis
25. marts — Aleksandrs Jackēvičs, džudists
22. aprīlis — Ieva Akuratere, dziedātāja
26. aprīlis — Guntars Godiņš, dzejnieks un atdzejotājs
7. maijs — Edmunds Krastiņš, politiķis un matemātiķis
17. maijs — Zintis Ekmanis, bobslejists
20. maijs — Juris Kulakovs, mūziķis (miris 2024. gadā)
25. maijs — Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps
29. maijs — Ina Druviete, politiķe, filoloģe
4. jūnijs — Dzintars Krišjānis, airētājs (miris 2014. gadā)
10. jūnijs — Jānis Grodums, mūziķis (miris 2010. gadā)
6. jūlijs — Leonīds Beresņevs, hokejists
15. septembris — Inese Zandere, dzejniece un grāmatu redaktore
4. oktobris — Andris Dambis, autosportists
8. oktobris — Jānis Lāčplēsis, finansists un politiķis
10. oktobris — Imants Mežaraups, komponists (miris 2013. gadā)
15. oktobris — Ilmārs Verpakovskis, futbolists un treneris (miris 2022. gadā)
16. oktobris — Andrejs Žagars, uzņēmējs, aktieris un režisors (miris 2019. gadā)
26. oktobris — Ainars Baštiks, mācītājs un politiķis
3. novembris — Vladimirs Lindermans (Владимир Линдерман), politiķis
14. novembris — Ingrīda Latimira, politiķe (mirusi 2024. gadā)
25. novembris — Pēteris Apinis, ārsts un politiķis
29. novembris — Jurijs Aleksejevs (Юрий Aлексеев), politiķis
4. decembris — Ilmārs Latkovskis, žurnālists un politiķis
17. decembris — Staņislavs Šķesters, inženieris un politiķis
19. decembris — Inesis Boķis, politiķis

Miruši

25. februāris — Rūdolfs Bangerskis, latviešu ģenerālis (dzimis 1878. gadā)
14. augusts — Pauls Stradiņš, latviešu mediķis (dzimis 1896. gadā)
22. novembris — Verners Tepfers, latviešu ģenerālis (dzimis 1893. gadā)

Skatīt arī

Attēlu galerija

Piezīmes un atsauces

Piezīmes

↑ Iepriekš Rīgas Politehniskais institūts darbojās no 1862. līdz 1918. gadam.
↑ Sērijveidā RAF-977 tika ražots līdz 1976. gadam, kad to nomainīja RAF-2203 "Latvija".

Atsauces

↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 147. lpp.
↑ Rīgas vēsture / Svarīgu notikumu hronoloģija / Padomju laiki Arhivēts 2010. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., riga.lv
↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
↑ ^4,0 ^4,1 ^4,2 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv
↑ ^5,0 ^5,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 3. sērija (1956—1958)
↑ «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs.

[5] Iepriekš Rīgas Politehniskais institūts darbojās no 1862. līdz 1918. gadam.

[8] Sērijveidā RAF-977 tika ražots līdz 1976. gadam, kad to nomainīja RAF-2203 "Latvija".

[1] Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 147. lpp.

[2] Rīgas vēsture / Svarīgu notikumu hronoloģija / Padomju laiki Arhivēts 2010. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē., riga.lv

[3] Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.

[autogenerated2-4] 4,0 ^4,1 ^4,2 Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidošana un attīstība PSRS 1945. — 1991. gadā Arhivēts 2016. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē., ldz.lv

[autogenerated1-6] 5,0 ^5,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.

[7] "XX Gadsimts Post Scriptum" 3. sērija (1956—1958)

[9] «Filmu katalogs». filmas.lv. Nacionālais Kino centrs.

[1]

[2]

[3]

[4]

[P 1]

[5]

[6]

[P 2]

[7]

Pasaulē:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961
Latvijā:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961
Laikapstākļi:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961
Sportā:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961
Kino:	1955 1956 1957 - 1958 - 1959 1960 1961