Beloozeras kņazi
Beloozeras kņazi bija vieni no Kijivas Krievzemes ziemeļaustrumu zemju valdniekiem, kuru galvenā mītne bija Beloozeras pils. No 1238. gada patstāvīgas Beloozeras kņazistes valdnieki, kuru 1485. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III pievienoja saviem īpašumiem.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]862. gada notikumu sakarā Nestora hronikas sākumā minēts, ka Beloozeras pirmiedzīvotāji bijuši vesi: "Un visu varu saņēma Ruriks, un sāka izdalīt saviem vīriem pilsētas — tam Polocku, šim Rostovu, citam Beloozeru. Tajās pilsētās varjagi ir ienācēji, bet pamatiedzīvotāji Novgorodā ir slāvi, Polockā kriviči, Rostovā merieši, Beloozerā vesi, Muromā muromieši, un par tiem visiem valdīja Ruriks."
1125. gadā Rostovas kņazs Jurijs Dolgorukijs pārcēla savu mītni uz Suzdaļu, bet viņa dēls Andrejs Bogoļubskis 1157. gadā par savu mītnes vietu izraudzīja Vladimiru.
1207. gadā dibinātajā Rostovas kņazistē bez Rostovas ietilpa arī Beloozera, Jaroslavļa, Mologa, Ugļiča un Lielā Ustjuga. 1218. gadā kņazs Konstantīns sadalīja savu valsti trīs dēliem — Vasiļko ieguva Rostovu, Vsevolods Jaroslavļu, bet Vladimirs Ugļiču. Pēc Vasiļko nogalināšanas 1238. gadā viņa dēls Boriss ieguva Rostovu, bet Gļebs Beloozeru, ko uzskata par Beloozeras kņazistes dibināšanas laiku.
1278. gadā pēc Gļeba Vasiļkoviča nāves par Beloozeras kņazu kļuva viņa dēls Mihails, taču 1279. gadā Mihaila brālēns Dmitrijs Borisovičs ieņēma Beloozeru un padzina Mihailu. 1286. gadā Mihails atguva tēva kņazisti, kuru 1293. gadā mantoja viņa dēls Fjodors. 1328. gadā Maskavas lielkņazs Ivans I Kaļita iegādājās Beloozeras kņazisti, 1338. gadā Uzbekhans Kaļitam atņēma jarliku pār Beloozeras kņazisti un atdeva to kņazam Romānam Mihailovičam. Pēc viņa nāves 1339. gadā kņazisti sadalīja divās dalienās saviem dēliem — Fjodoram un Vasilijam.
1485. gadā Maskavijas lielkņazs Ivans III anektēja Beloozeras kņazisti.
Rostovas-Suzdaļas-Vladimiras kņazi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1108. — 1149. Jurijs Dolgorukijs (Юрий Долгорукий)
- 1168. — 1174. Andrejs Bogoļubskis (Андрей Юрьевич Боголюбский, Jurija Dolgorukija dēls)
- 1174. — 1176. Mihails Jurjevičs (Михалко Юрьевич, Jurija Dolgorukija dēls)
- 1176. — 1212. Vsevolods Lielā ligzda, (Всеволод Юрьевич Большое Гнездо, Jurija Dolgorukija jaunākais dēls)
- 1207. — 1218. Konstantīns Vsevolodovičs (Константин Всеволодович, Vsevoloda Lielās ligzdas vecākais dēls), Rostovas kņazs, no 1216. gada Vladimiras lielkņazs
- 1218. — 1238. Vasiļko Konstantinovičs (Василько Константинович, Konstantīna vecākais dēls), Rostovas kņazs, nogalināts pēc krišanas gūstā kaujā ar mongoļiem
Beloozeras kņazi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1238. — 1278. Gļebs Vasiļkovičs (Глеб Константинович, Vasiļko jaunākais dēls), 1244. gadā kļuva par Zelta Ordas vasali
- 1278. — 1279., 1286. — 1293. Mihails Gļebovičs (Михаил Глебович)
- 1279. — 1286. Dmitrijs Borisovičs (Дмитрий Борисович)
- 1293. — 1314. Fjodors Mihailovičs (Фёдор Михайлович)
- 1314. — 1339. Romans Mihailovičs (Роман Михайлович), no 1328. līdz 1338. gadam Maskavijas īpašumā
- 1339. — 1380. Fjodors Mihailovičs (Фёдор Михайлович)
- 1380. — 1389. Jurijs Vasiljevičs (Юрий Васильевич)
- 1389. — 1432. Andrejs Dmitrijevičs (Андрей Дмитриевич)
- 1432. — 1485. Mihails Andrejevičs (Михаил Андреевич)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Beloozera
- Kijivas lielkņazi
- Polockas kņazi
- Novgorodas kņazi
- Pleskavas kņazi
- Smoļenskas kņazi
- Tveras kņazi
- Maskavas lielkņazi
|