1920. gada zemes reformas laikā Pildas muižu (Pyłda) sadalīja 57 vienībās 571 ha kopplatībā, Filandes muižu (Filut-Muyża) 58 vienībās 505 ha kopplatībā, Kurmas muižu (Kurma) ar Poļaku foļvarku (pusmuižu) 48 vienībās 416 ha kopplatībā, Restmuižu (Restmuyża) 65 vienībās 415 ha kopplatībā, Uškacova muižu 34 vienībās 373 ha kopplatībā, Martuševas muižu (Martiszowa) 51 vienībā 290 ha kopplatībā, Bradaižu muižu (Bradaiż) 26 vienībās 289 ha kopplatībā, Juzefinovas muižu 33 vienībās 277 ha kopplatībā, Zaķišjes muižu 9 vienībās 207 ha kopplatībā, Rogaižu muižu (Rogajsz) 17 vienībās 190 ha kopplatībā, Vitkupovas muižu 26 vienībās 190 ha kopplatībā, Pracepoles muižu 43 vienībās 176 ha kopplatībā, Locovas foļvarku (pusmuižu) 11 vienībās 171 ha kopplatībā, Ņukšu muižu (Niukszi) 39 vienībā 154 ha kopplatībā, Zuzanpoles foļvarku 9 vienībās 110 ha kopplatībā, Antoslavas muižu 10 vienībās 90 ha kopplatībā, Bismuižu muižu 6 vienībās 44 ha kopplatībā, Gajevas muižu 6 vienībās 42 ha kopplatībā, Mazo Breidaku foļvarku 2 vienībās 40 ha kopplatībā, Romantoslavas foļvarku 3 vienībās 34 ha kopplatībā, Antonovkas muižu 7 vienībās 27 ha kopplatībā, Kovaļku foļvarku 4 vienībās 24 ha kopplatībā, Bivlevščiznu 1 vienībā 22 ha kopplatībā, Trikutovas foļvarku 1 vienībā 18 ha kopplatībā, Rekovas foļvarku 1 vienībās 2 ha kopplatībā.[4]
1935. gadā Ludzas apriņķa Pildas pagasta platība bija 188,1 km² un tajā dzīvoja 7527 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Brodaižu, Eglāju, Nukšas, Ostrovas, Pildas un Pureņuciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ludzas rajonaPildas ciemam 1956. gadā pievienoja likvidēto Brodaižu ciemu un daļu Zilupes rajonapadomju saimniecības «Komunārs» teritorijas. 1958. gadā padomju saimniecības «Komunārs» 5. un 6. nodaļas teritoriju pievienoja Eglāju ciemam. 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Lūrupu ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pildas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ludzas novadā.
Pildas pagasts Vikikrātuvē
.png){kind=small}
