Četrzirdziņu aizsardzība
Izskats
Četrzirdziņu aizsardzība | |
---|---|
Gājieni | 1.e4 e5 2.Zf3 Zc6 3.Zc3 Zf6 |
ECO kods | C46 — C49 |
Citi nosaukumi | Četrzirdziņu atklātne |
Pirmavots | Polerio rokraksts (XVI gs.) |
Izstrādātāji | Paulsens, Rubinšteins |
Piederība | Atklātās atklātnes |
Četrzirdziņu aizsardzība ir šaha atklātne, kas sākas ar gājieniem: 1. e2-e4 e7-e5 2. Zg1-f3 Zb8-c6 3. Zb1-c3 Zg8-f6.
Tā pieder pie atklātām atklātnēm un tai ir piešķirti Šaha atklātņu enciklopēdijas kodi no C46 līdz C49.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmās šīs atklātnes analīzes atrodamas Polērio rokrakstā (16. gadsimts). Atklātnes tālākā attīstībā liela loma bija L. Paulsenam, F. Māršalam, A. Rubinšteinam. Atklātni savās partijās lietojuši daudzi spēcīgākie pasaules lielmeistari: E. Laskers, H. R. Kapabalanka, M. Botviņņiks un citi. Mūsdienās spēcīgāko šahistu praksē četrzirdziņu aizsardzība sastopama samērā reti.
Stratēģiskā ideja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Četrzirdziņu aizsardzībā abas puses tiecas pēc ātras spēku mobilizācijas un mierīgas spēles centrā.[1]
Galvenie varianti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pamatvariants 4. Lf1-b5
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. ... Lf8-b4 — ar sarežģītu spēli.
- 4. ... Zc6-d4 — pretuzbrukums, ko pirmais pielietojis F. Māršals, bet pilnveidojis A. Rubinšteins. Melnie, zaudējot tempu un dažos variantos arī bandinieku, pārķer iniciatīvu, atgūstot bandinieku vai iegūstot par to pozicionālu kompensāciju.
Variants 4. d2-d4
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. ... Lf8-b4 — P. Morfija variants
- 4. ... e5xd4 5. Zc3-d5 — Belgradas gambīts.
- 4. ... e5xd4 5. Zf3xd4 — Pāreja uz skotu atklātni.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Koblencs, Aleksandrs. Šacha skola. — LVI, Rīga, 1951 — 53. — 55. lpp.
- Шахматный словарь. Гл. редактор Абрамов Л.Я., ФиС, Москва, 1964. — 457.-458. стр.
- Ludek Pahman "Offene Spiele",Berlin, 1966, 209.-222. lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Шахматы: Энциклопедический словарь / Гл. ред. А.Е. Карпов. Москва : Советская энциклопедия. 1990. 470. lpp. ISBN 5-85 270-005-3. (krieviski)
|