Vladimirs Makarovs
| Vladimirs Makarovs | |
|---|---|
| Latvijas labklājības ministrs | |
|
Amatā 1995. gada 21. decembris — 1999. gada 16. jūlijs | |
| Prezidents |
Guntis Ulmanis Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs |
Andris Šķēle Guntars Krasts Vilis Krištopans |
| Priekštecis | Andris Bērziņš |
| Pēctecis | Roberts Jurdžs |
| Latvijas ekonomikas ministrs | |
|
Amatā 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 6. aprīlis | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Andris Šķēle |
| Priekštecis | Ingrīda Ūdre |
| Pēctecis | Aigars Kalvītis |
| Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs | |
|
Amatā 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris | |
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Andris Šķēle |
| Priekštecis | Vents Balodis |
| Pēctecis | Raimonds Vējonis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1957. gada 14. oktobrī Rēzeknes rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | krievs |
| Politiskā partija |
TB (1993—1997) TB/LNNK (1997—2005) Tautas partija (2005—2011) |
| Profesija | vēstures skolotājs |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Vladimirs Makarovs (dzimis 1957. gada 14. oktobrī[1]) ir Latvijas krievu[2] vēstures skolotājs un politiķis, bijušais Latvijas ekonomikas, labklājības un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Agrāk bijis Tēvzemei un Brīvībai (vēlāk — TB/LNNK) biedrs, 2005. gadā pievienojies Tautas partijai.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izglītība un darba gaitas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mācījies Strazdmuižas internātskolā.[3] 1977. gadā beidzis Rīgas vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolu.[4] No 1977. līdz 1982. gadam mācījies Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē vēsturnieka specialitātē.[2] Šajā laikā strādājis Rīgas Mācību ražošanas kombinātā par atslēdznieku-montētāju[1] un no 1980. līdz 1990. gadam bija skolotājs Strazdmuižas internātskolā.[3]
2006. gadā vēlreiz pabeidzis Latvijas Universitāti, šoreiz iegūstot grādu sabiedrības vadībā.[5]
Darbs Latvijas Valsts struktūrās un ministrijās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1991. līdz 1994. gadam Makarovs bija Labklājības ministrijas Sociālās palīdzības departamenta direktors. 1993. gadā iestājās apvienībā "Tēvzemei un Brīvībai" līdz ar tās dibināšanu.[3] 1994. gadā viņš kļuva par Latvijas sociālo lietu valsts ministru Gaiļa valdībā, lai gan "Tēvzemei un Brīvībai" bija opozīcijā. 1995. gada 21. decembrī, Šķēles 1. valdībā, Makarovs tika iecelts par labklājības ministru, amatu saglabājis arī turpmākajos kabinetos.[3] Šķēles 3. valdībā kļuva par ekonomikas ministru.[3]
2000. gada 6. aprīlī Vladimiru Makarovu premjerministrs Andris Šķēle atbrīvoja no amata, jo Makarovs iepriekšējā dienā atņēma Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim paraksta tiesības, tādējādi arī liedzot viņam strādāt.[6] Lai gan TB/LNNK 11. aprīlī atkārtoti virzīja Makarovu šim krēslam,[7] jauns ekonomikas ministrs netika izvēlēts līdz nākamajai valdībai, jo nākamajā dienā Šķēles valdība demisionēja.[8] 2000. gada 5. maijā atgriezies valdībā līdz ar Bērziņa kabineta apstiprināšanu. Pildījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus. Amatu zaudējis 2002. gada 7. novembrī, kad valdība beidza darbību sakarā ar jaunas Saeimas ievēlēšanu.
2000. gadā tika ievēlēts par vienu no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK partijas priekšsēdētāja vietniekiem.[9][10]
Saeimā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā ievēlēts, pildījis deputāta pienākumus paralēli ministra pienākumiem.[4] Mandātu uz laiku nolicis 2000. gada 20. janvārī. To, sakarā ar valdības demisiju, atjaunojis uz nedēļu sākot ar 11. maijā. 18. maijā to atkal nolicis, lai pildītu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus.[4] Kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās, uz saraksta iesniegšanas brīdi (17. jūlijā[11]) bijis arī Ventspils Brīvostas pārvaldes valdes locekļa, Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekļa, Reģionālās attīstības padomes priekšsēdētāja, Vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētājs un Latvijas attīstības padomes locekļa krēslos.[2]
Darbs pašvaldībās un to struktūrās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2005. gada pašvaldību vēlēšanās kandidējis uz vietu Rīgas domē, nav ievēlēts.[12] Tā paša gada jūnijā pametis TB/LNNK.[9] Oktobrī pievienojies Tautas partijai bez obligātā pārbaudes perioda un ar A. Šķēles personisko galvojumu uzņemts partijā.[9][12] Augustā kļuvis par "Rīgas Jūras līniju" padomes priekšsēdētāju.[13] Amatā palicis līdz uzņēmuma bankrotam oktobrī.
2009. gada Rīgas domes vēlēšanās kandidējis no Tautas partijas saraksta,[14] partija netika ievēlēta. Saraksta iesniegšanas laikā bijis Rīgas Brīvostas pārvaldes Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors un SIA "Rīgas ūdens" padomes priekšsēdētājs.[5]
Personīgā dzīve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]V. Makarovs ir precējies, ģimenē ir divi dēli: Edgars un Kaspars.[3] Viņa vaļasprieki ir ūdenstūrisms, kā arī grāmatas par vēsturi un filozofiju.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Vladimirs Makarovs». Latvijas Vēstnesis.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Vladimirs Makarovs». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. augustā. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 «Andra Šķēles veidotais Ministru kabinets». Diena. 1999. gada 16. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Vladimirs Makarovs». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
- ↑ 5,0 5,1 «Vladimirs Makarovs». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. maijā. Skatīts: 2009. gada 3. septembrī.
- ↑ Askolds Rodins. «Tie spožie, spožie dālderi». Diena, 2000. gada 11. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
- ↑ «"Tēvzemieši" atkārtoti izvirzīs Makarovu». Delfi. 2000.04.11.
- ↑ «Šķēle trešo reizi atkāpjas no premjera amata». Delfi. 2000.04.12.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 «Vladimirs Makarovs». Delna. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
- ↑ «Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kandidātu saraksts 8. Saeimas vēlēšanām». politika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 1. septembrī.
- ↑ «SDS un tēvzemieši pirmie iesniedz sarakstus». Delfi. 2002.07.17.
- ↑ 12,0 12,1 «Vladimirs Makarovs «tēvzemiešus» nomaina ar Tautas partiju». Apollo. 2005.10.03.[novecojusi saite]
- ↑ «‘Rīgas Jūras līniju’ padomi vadīs Vladimirs Makarovs». Delfi. 2005.08.22.
- ↑ «Tautas partijas kandidātu saraksts Rīgā». Delfi. 2009.05.06.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Andris Bērziņš |
Latvijas labklājības ministrs 1995. gada 21. decembris — 1999. gada 16. jūlijs |
Pēctecis: Roberts Jurdžs |
| Priekštecis: Ingrīda Ūdre |
Latvijas ekonomikas ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2000. gada 6. aprīlis |
Pēctecis: Aigars Kalvītis |
| Priekštecis: Vents Balodis |
Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris |
Pēctecis: Raimonds Vējonis |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|