Tatra T3
Tatra T3 | |
---|---|
Tramvajs Tatra T3 Prāgā. | |
Tramvaja Tatra T3 salons. | |
Pamatinformācija | |
Ražotājs | Tatra un ČKD |
Rūpnīca | Čehija, |
Ražots | 1960—90. gadu beigām |
Modifikācijas | Tatra T3, Tatra T3SU, Tatra T3YU, Tatra T3D, Tatra T3SUCS |
Tehniskā informācija | |
Garums | 14 m |
Platums | 2,5 m |
Augstums | 3,05 m |
Pašmasa | 16 t |
Druvju skaits | 3 |
Dzinējs | Elektrodzinējs |
Dzinēja jauda | 4 x 40 kW |
Maks. ātrums | 65 km/h |
Sēdvietu skaits | 23 / 36 |
Stāvvietu skaits | 87 / 59 |
Pasažieri kopā | 110 / 95 |
Pilsētas, kurās izmanto |
Tatra T3 ir tramvaju modelis, kuru no 1960. gadiem līdz 1990. gadu beigām ražoja Čehoslovākijas rūpnīcā "Tatra Smichov". Pavisam tika saražoti aptuveni 13 991 tramvaju vagons, kā arī 122 piekabes vagoni. Līdz ar to Tatra T3 ir pasaulē visvairāk ražotais tramvajs. Tatra T3 ir nākamais tramvaju modelis aiz, izmantojot amerikāņu PCC sistēmu, konstruētā Tatra T2 tramvaju modeļa.
Ražošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tramvajs Tatra T3 (sākotnējais nosaukums Tatra TIII) tika izstrādāts tāpēc, ka tā priekšgājējam tramvajam Tatra T2 bija pārāk liela masa un tam bija maza ietilpība un nekvalitatīvas ritošās daļas. Pateicoties jaunajam dizainam un kvalitātei šis tramvajs ir kļuvis par sinonīmu vārdam "tramvajs" vārda vistiešākajā nozīmē (tika saražoti vairāk nekā 14 000 tramvaju). Vēl mūsdienās tas ir viens no populārākajiem tramvajiem pasaulē. Savulaik tas bija viens no modernākajiem tramvajiem pasaulē, jo tajā tika izmantota plastmasa un stiklšķiedra.
Tatra T3 ir četrasu tramvajs, kas aizgūts no amerikāņu PCC koncepta. Salīdzinot ar tramvaju Tatra T2 tika veiktas izmaiņas interjerā (mākslīgās ādas sēdekļi, laminātu sāka izmantot vēlāk) un elektrodaļās (jauna veida TR37 rezistors). Šasija palika nemainīga. 90. gados sekoja vairākas veiksmīgas tramvaja rekonstrukcijas un modernizācijas, kā arī dažas neveiksmīgas.
Pēc Prāgas un Brno transporta uzņēmumu mēģinājumiem modernizēt tramvaju Tatra T3, pārveidojot to par Tatra T3R, tramvaju ražotājs ČKD nolēma atsākt tramvaju Tatra T3 ražošanu, ko bija pārtraucis 1989. gadā. Tika uzsākta modernizētās versijas Tatra T3R ražošana, nedaudz vēlāk sāka arī ražot tramvaju Tatra T3RF.
Šim tramvajam var uzstādīt riteņus standarta atstatumā — 1435 mm, kā arī savādākā — 1000 mm. Ir iespējams uzstādīt arī, pēc pasūtītāja vēlmes, citus gabarītus.
Tehniskie parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Garums (bez sakabes āķa): 14 m
- Platums: 2,5 m
- Augstums: 3,05 m
- Pašmasa: 16 t
- Pasažieru ietilpība: 110 cilvēki / 95 cilvēki (modifikācija T3SU)
- Sēdvietas: 23 / 36 (T3SU)
- Stāvvietas: 87 / 59 (T3SU)
- Spriegums: 600 V (standarts ar normālu prioritāti) (+ riteņi, — kontaktstieņi), var mainīt atbilstoši pārvadātāja prioritātei (Brno, Ostrava, Košice)
- Dzinēja jauda: 4 x 40 kW
- Maksimālais ātrums: 65 km/h
Prototips
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmais prototips tika radīts 1960. gadā (reģ. nr. 6101). Tā paša gada rudenī tas uzsāka testa braucienus Prāgā. Tas tika testēts līdz 1961. gada 21. jūnijam. Bet 1962. gada rudenī tas cieta autoavārijā, 1963. gada rudenī tika uzsākta sērijveida tramvaja Tatra T3 ražošana. Tramvaju saremontēja un sāka atkal ekspluatēt. Pasažieru pārvadājumi ar to tika pārtraukti 1984. gadā. Pēc aptuveni septiņiem mēnešiem tramvaju pārnumurēja uz nr. 5513 (pārnumurēts tikai administratīvi, ne — fiziski). 1985. gada maijā tramvajs tika sagriezts metāllūžņos. Prototips no priekšgājēja tramvaja Tatra T2 atšķiras ar durvīm. Priekšējās un aizmugurējās durvis ir plašākas (1300 mm), vidējās durvis savukārt ir šaurākas (1050 mm). Lai gan šis risinājums ļauj cilvēkiem labāk iekāpt tramvajā, tomēr beigās tika pāriets uz vienādu durvju izmēru, lielā mērā to noteica rezerves daļu apjoma samazināšanās.
Otrs prototips (tiek saukts arī par "uz priekšu ejošo") tika radīts 1962. gadā (reģ. nr. 6102) un tajā pašā gadā sāka kursēt pa Prāgas ielām. Tramvaju norakstīja 1996. gadā, to bija paredzēts sagriezt metāllūžņos. Pateicoties ventilatoru nomaiņai 19. un 20. gadsimta mijā tas tika atjaunots gandrīz sākotnējā stāvoklī. Patlaban to izmanto komerciāliem nolūkiem un tūristu vadāšanai.
Renovācija un modernizācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]90. gados tramvaju Tatra T3 renovāciju uzsāka transporta kompānija "Libereckij". Paralēli tā sauktajai lielajai modeļu T3G un 02T rekonstrukcijai, daudzās transporta kompānijās tramvajiem tika veiktas tikai nelielas izmaiņas, kuras dēvēja par modeļa Tatra T3M radīšanu. Šajos tramvajos tika uzlabots interjers (jauni sēdekļi, neslīdošas grīdas, jauns apgaismojums, u.c.).
- Tatra T3M — tiristoru ierīces TV1
- Tatra T3G — iekārtas TV8 GTO tiristori (kā jauni)
- Tatra T3R — iekārtas TV8 GTO tiristori, jauns dizains (skaitās kā jauns tramvajs)
- Tatra T3M.3 (arī Tatra T3T), Tatra T3M.4 — iekārta TV14 ar IGBT tranzistoru
- Škoda 01T (arī Tatra T3M.0) — Škoda iekārtas ar IGBT tranzistoru
- Škoda 02T (arī Tatra T3M.04) — Škoda iekārtas ar IGBT tranzistoru
- Tatra T3R.E — asinhronās iekārtas TV Europulse
- Tatra T3R.P (arī Tatra T3P) — aprīkots ar TV Progress iekārtām
- Tatra K3R-NT (arī Tatra K3R.NT) — aprīkots ar TV Progress iekārtām, izveidoja šarnīrveida tramvaju, apvienojot divas Tatra T3, ar jaunu zemo grīdu vidusdaļā
- Tatra T3S — TV14 iekārta ar IGBT tranzistoru, jauns dizains
- Tatra T3Mod — jauns asinhronais aprīkojums EVPÚ Nová Dubnica
- Tatra T3AS — jauns asinhronais aprīkojums EVPÚ Nová Dubnica, jauns dizains
- Tatra KT3 — aprīkots ar TV Progress iekārtām, jauns dizains, izveidoja šarnīrveida tramvaju, apvienojot divus Tatra T3 tramvajus, ar jaunu zemo grīdu vidusdaļā
Tramvaju atjaunošana un pārbūve notiek arī ārpus Čehijas un Slovākijas
Jauni tramvaji balstīti uz T3 bāzes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tatra T3M.2-DVC — jaunas tiristoru ierīces TV1
- Tatra T6A5.3 — TV14 ierīce ar IGBT tranzistoru, vagona korpuss T6A5 tikai kā piemērs Prāgā
- Tatra T3R.EV — asinhronais Europulse TV aprīkojums, jauns dizains
- Vario LF (arī Tatra T3R.EVN vai Tatra T3RN.EV) — asinhronais Europulse TV aprīkojums, vidusdaļa tramvajam ir šaurāka, jauns dizains
- Tatra T3R.PV — Progress TV aprīkojums, jauns dizains
- Tatra T3R.PLF (arī T3R.PVN) — Progress TV aprīkojums, vidusdaļa tramvajam ir šaurāka
- Tatra T3R.SLF — Ganz-Škoda aprīkojums, vidusdaļa tramvajam ir šaurāka. Tramvajus plāno piegādāt Plzeņai, kas izstrādāja prototipu. Agrākais Tatra T3R.SLF tramvajs ar reģ. Nr. 202 tagad brauc pa Plzeņu kā Tatra T3R.PLF ar reģ. Nr. 328
Tramvaju modifikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tatra T3
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tramvajam Tatra T3 tika izvirzīti lieli izaicinājumi. Tramvajam vajadzēja būt tādai pašai ietilpībai kā priekšgājējam Tatra T2, bet tam bija jābūt vienkāršākam. Lai to sasniegtu tamvaja sienu biezums tika samazināts, bet polsterētie sēdekļi tika nomainīti pret lamināta sēdekļiem. Tramvajs Tatra T3 visvairāk tika piegādāts bijušās Čehoslovākijas pilsētām, it īpaši Prāgai (piegādāja vairāk kā 1000 tramvajus). Tramvajs Tatra T3 tiek modernizēts dažādos veidos, un vēl joprojām pārsvarā pa Čehijas pilsētām brauc tieši tramvajs Tatra T3.
Tatra T3SU
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tāpat kā tramvaji Tatra T2SU, arī pirmie jaunie Tatra T3SU tramvaji tika piegādāti ar diviem sakabes āķiem un divām durvīm uz vagonu. Vēlāk pēc pasūtītāju vēlmes tika piegādāti tramvaji ar trīs durvīm uz vagonu. Laika gaitā vadītāja kabīne tika ar sienu atdalīta no tramvaja salona, tika uzlabota klimata kontrole tramvajā. Kopsummā tika piegādāti aptuveni 11 368 šādu tramvaju, kas ir pasaule lielākais kāda tramvaja modeļa piegādes daudzums. Lielākais trūkums bija tas, ka ražojot šo tramvaju tik ilgi un ļoti daudzos eksemplāros, netika strādāts pie modernāka tramvaja izgatavošanas.
1963. gadā tramvajs Tatra T3SU tika piegādāts Maskavai, vēlāk vēl 33 citām Padomju Savienības pilsētām.
Tatra T3SUCS
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1976. gadā lielāka uzmanība tika pievērsta jaunu tramvaju modeļu izgatavošanai. 1980. gadā tika radīts pirmais izņēmums Slovākijas pilsētai Košicei, tie bija divi motorvagona tramvaji. 1985. gadā tika plānots sākt tramvaja Tatra KT8D5 ražošanu, bet tas nenotika, vajadzēja domāt par citu tramvaju. Tālāka Tatra T3 ražošana būtu par dārgu, tāpēc tika importēti atpakaļ Tatra T3SU tramvaji, tie tika no jauna pielāgoti. Atdalītā vadītāja kabīne no salona un trīs durvis palika, izskata ziņā tramvajs ne ar ko neatšķīrās no tramvaja Tatra T3 (atšķīrās tikai dažas detaļas). Tramvaja vagonu sakabināšana noris bez problēmām un daudz kur tiek praktizēta.
Tatra T3D
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]VDR pirmie trīs tramvaja Tatra T3 prototipi (motorvagons un piekabināmais vagons) brauca 1963. un 1964. gadā Drēzdenē. Tramvaju izmantošana Drēzdenē bija ierobežota, jo to platums bija 2,5 m, tādēļ šos tramvajus izmantoja tikai Švērīnē un Hemnicā. Šajās pilsētās tramvaji brauca gan kā viens vagons, gan kā vairāki kopā sakabināti vagoni (M+M, M+M+Pv) ka arī minivilcieni (M+Pv). Iespējas izmantot sakabinātos vagonus radās, tādēļ ka tramvajiem bija tādi paši motori (TE 022) kā motorvagona tramvajam Tatra T3. Tāpat elektroiekārtas bija ļoti līdzīgas, bet pārnesuma skaitlis (Getriebeübersetzung) bija atšķirīgs, tāpēc ātrums bija 55 km/h, nevis 65 km/h. Savukārt pašmasa pieauga, tas arī ļāva sakabināt vagonus.
Paralēli Dienvidslāvijai paredzētajiem tramvajiem, arī VDR domātie tramvaji bija sakabināti vagoni. Tos dēvēja par Tatra B3D un tie bija tādi paši kā Tatra T3D. Šodien vairs tikai Hemnica izmanto šādus tramvajus, tos sauc par Tatra T3D-M (modificēts).
Tatra T3YU
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dienvidslāvijai piegādātie tramvaji no pārējiem atšķīrās ar nedaudz savādāku strāvas noņēmēju — pantogrāfu. Pantogrāfs atradās vai nu uz priekšējā statīva vai uz samazinātā statīva. Tāpat, tāpat kā VDR, tika piegādāti arī sakabināti vagoni. Līdzās divām agrākās Čehoslovākijas pilsētām un vienai Padomju Savienības pilsētai visā Dienvidslāvijā tika piegādāti tramvaju vagoni, kas ir paredzēti šaursliežu sliežu ceļiem.
Tatra T3R
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]60. gadu beigās arī Rumānija bija spiesta iepirkt Tatra tramvajus. Pirmie tramvaji tika piegādāti Rumānijas pilsētai Galati 1967. gadā. Tie atšķīras ar to, ka tiem bija savādākas elektroiekārtas, tie bija paredzēti 750V līdzstrāvas spriegumam. Ņemot vērā to, ka tramvaji nebija piemēroti citu Rumānijas pilsētu sliežu ceļiem, jo tramvaji bija par platu, tie palika tikai Galati pilsētā. Citām Rumānijas pilsētam tos nepiegādāja.
Tramvaju piegādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laikā no 1961. gada līdz 1999. gadam tika saražoti aptuveni 13 963 šādu tramvaju (ieskaitot modifikācijas Tatra T3M, Tatra T3R, Tatra T3RF). Tāpat tika saražoti aptuveni 125 komplekti ar rezerves daļām.
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Sarajeva | T3YU | 1967 — 1969 | 20 tramvaji | 120 — 139 |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Brno | 1963 — 2002 | 171 tramvajs | |||
T3 | 1963 — 1972 | 109 tramvaji | 495 — 580
1581 — 1603 |
||
T3SUCS | 1985 — 1989 | 49 tramvaji | 1604 — 1652 | ||
T3R | 1997 | 10 tramvaji | 1659 — 1668 | ||
T3RF | 2002 | 2 tramvaji | 1669, 1670 | Sākotnēji bija paredzēti Samarai | |
modernizēts? | 1971 | 1 tramvajs | |||
Libereca | 1965 — 1987 | 53 tramvaji | |||
T3 | 1965 — 1973 | 20 tramvaji | 29 — 48 | ||
T3SUCS | 1982 — 1987 | 33 tramvaji | 49 — 81 | ||
Mosta — Litvínova | 1967 — 1987 | 102 tramvaji | |||
T3 | 1967 — 1972 | 9 tramvaji | 290 — 298 | ||
T3SUCS | 1982 — 1987 | 69 tramvaji | |||
modernizēti? | 1968 — 1976 | 24 tramvaji | |||
Olomouc | 1966 — 1987 | 69 tramvaji | |||
T3 | 1966 — 1970 | 30 tramvaji | 116 — 145 | ||
T3SUCS | 1983 — 1987 | 39 tramvaji | 146 — 184 | ||
Ostrava | 1965 — 1997 | 247 tramvaji | |||
T3 | 1965 — 1975 | 97 tramvaji | 701 — 797 | ||
T3SUCS | 1982 — 1987 | 127 tramvaji | 901 — 1027 | ||
modernizēts | 1976 — 1997 | 23 tramvaji | |||
Plzeņa | 1964 — 1987 | 128 tramvaji | |||
T3 | 1964 — 1976 | 48 tramvaji | 160 — 207 | ||
T3SUCS | 1982 — 1987 | 80 tramvaji | 208 — 287 | ||
Prāga | 1961 — 1996 | 1228 tramvaji | |||
T3 | 1961 — 1976 | 892 tramvaji | 6101 — 6992 | ||
T3SUCS | 1982 — 1989 | 292 tramvaji | 7001 — 7292 | ||
T3M | 1992 | 1 tramvaji | 8071 | ||
modernizēti | 1966 — 1996 | 43 tramvaji |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Osijeka | T3YU | 1968 — 1982 | 26 tramvaji | 6839 — 6848
7211 — 7222 8223 — 8226 |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Barnaula | T3SU | 1967 — 1985 | 444 tramvaji | ||
Groznija | T3SU | 1981 — 1986 | 70 tramvaji | ||
Irkutska | T3SU | 1967 — 1968 | 30 tramvaji | ||
Iževska | 1966 — 1997 | 274 tramvaji | |||
T3SU | 1966 — 1986 | 270 tramvaji | |||
T3RF | 1997 | 4 tramvaji | 1000 — 1003 | ||
Jekaterinburga | T3SU | 1964 — 1986 | 530 tramvaji | ||
Krasnodara | T3SU | 1980 — 1986 | 115 tramvaji | ||
Kurska | T3SU | 1966 — 1987 | 278 tramvaji | ||
Maskava | 1963 — 1987 | 2075 tramvaji | 35 tramvajus atdeva Odesai | ||
T3SU | 1963 — 1987 | 2069 tramvaji | |||
modernizēti? | 1970 — 1971 | 6 tramvaji | |||
Ņižņijnovgoroda | T3SU | 1978 — 1986 | 220 tramvaji | ||
Novokuzņecka | T3SU | 1967 — 1986 | 215 tramvaji | ||
Orla | T3SU | 1979 — 1985 | 85 tramvaji | ||
Pjatigorska | T3SU | 1967 — 1987 | 117 tramvaji | ||
Rostova pie Donas | T3SU | 1967 — 1985 | 405 tramvaji | ||
Samara | 1964 — 1999 | 621 tramvajs | |||
T3SU | 1964 — 1986 | 619 tramvaji | |||
T3RF | 1999 | 2 tramvaji | 1205 — 1206 | ||
Tula | 1965 — 1986 | 402 tramvaji | |||
T3SU | 1965 — 1986 | 401 tramvajs | |||
modernizēti? | 1971 | 1 tramvajs | |||
Tvera | T3SU | 1967 — 1986 | 306 tramvaji | ||
Ufa | T3SU | 1966 — 1987 | 360 tramvaji | ||
Uļjanovska | T3SU | 1966 — 1986 | 401 tramvaji | ||
Vladikaukāza | T3SU | 1972 — 1987 | 114 tramvaji | ||
Volgograda | T3SU | 1967 — 1987 | 425 tramvaji | ||
Volžskija | T3SU | 1967 — 1980 | 75 tramvaji | ||
Voroņeža | T3SU | 1977 — 1986 | 209 tramvaji |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Rīga | T3SU | 1974 — 1987 | 243 tramvaji | skatīt šeit | Tramvaji vairākkārt pārnumurēti.
Līdz 2016. gadam no kustības izņemti 123 tramvaju vagoni. 19 tramvaju vagoni līdz 2013. gadam norakstīti. 18 tramvaju vagoni pārdoti Harkivai. Regulārā ekspulatācijā atrodas 120 tramvaju vagoni. |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Galaca | T3R | 1971 — 1974 | 50 tramvaji | 1 — 50 |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Bratislava | 1964 — 1989 | 188 tramvaji | |||
T3 | 1964 — 1966 | 42 tramvaji | 267 — 308 | ||
T3SUCS | 1982 — 1989 | 130 tramvaji | 717 — 736
7737 — 7846 |
||
modernizēti? | 1976 | 16 tramvaji | |||
Košice | 1963 — 1989 | 191 tramvajs | |||
T3 | 1963 — 1967 | 93 tramvaji | 243 — 335 | ||
T3SUCS | 1982 — 1989 | 89 tramvaji | 336 — 424 | ||
modernizēti? | 1970 — 1979 | 9 tramvaji |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Dņipro | T3SU | 1968 — 1987 | 370 tramvaji | ||
Kamjanske | T3SU | 1972 — 1986 | 183 tramvaji | 7 tramvajus atdeva Odesai | |
Donecka | T3SU | 1967 — 1987 | 251 tramvajs | ||
Harkiva | T3SU | 1967 — 1987 | 735 tramvaji | ||
Kramatorska | T3SU | 1967 | 2 tramvaji | ||
Krivijriha | T3SU | 1986 — 1987 | 50 tramvaji | ||
Kijiva | 1964 — 1987 | 925 tramvaji | |||
T3SU | 1964 — 1987 | 923 tramvaji | |||
modernizēti? | 1981 | 2 tramvaji | |||
Mariupole | T3SU | 1967 — 1975 | 32 tramvaji | 16 tramvajus piegādāja Odesai | |
Odesa | T3SU | 1966 — 1987 | 484 tramvaji | 2945—3339 | Nr. 1018—1056, 5001—5020 citām pilsētām |
Zaporižja | T3SU | 1966 — 1987 | 304 tramvaji |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Taškenta | T3SU | 1983 — 1985 | 18 tramvaji |
Pilsēta | Modelis | Piegādes gadi | Daudzums | Tramvaju numuri | Piezīmes |
---|---|---|---|---|---|
Hemnica | T3D | 1968 — 1988 | 132 tramvaji | 401 — 532 | |
Šverīne | T3D | 1973 — 1988 | 115 tramvaji | 201 — 297
401 — 418 |
10 tramvajus atdeva Daugavpilij |
Piezīme vārds "modernizēts?" sadaļā modelis nozīmē aizstātu tramvaju (fakstiski jauns), ko aizstāja pēc avārijas vai ugunsgrēka. Pārsvarā šie tramvaji saņēma tādu pašu numuru kā viņu priekšgājējs. Tomēr ir arī gadījumi, kad vecākie tramvaji tika rekonstruēti, piemēram, tramvaji Tatra T1 Mostā — Litvínovā un Prāgā, kā arī tramvaji Tatra T2 Bratislavā un Košicē vai arī tramvaji tika pārbūvēti gandrīz kā jauni (Ostrava un Prāga, 90. gadu vidus).
Piezīme Nr. 2 Tramvaji Tatra T3SUCS Mostā — Litvínovā saņēma šādus reģ. nr. 204, 205, 210, 211, 214, 222—225, 227—238, 240—254, 257, 259—261, 264, 266, 269, 271, 274—284 un 300—313.
Piezīme Nr. 3 Tramvajs ar numuru 8071 Prāgā tika nodots ekspluatācijā 1992. gadā, tas aizstāja sākotnējo tramvaju ar reģ. nr. 8071, kurš cieta ugunsgrēkā. Šis tramvajs bija Tatra T3M prototips, ražots 1971. gadā un līdz pat 1992. gadam bija uzņēmuma ČKD īpašums.
Šajā pārskatā ir iekļauti tieši piegādātie tramvaji, tramvaji, kurus pilsētas ir iepirkušas no citām pilsētām šajā sarakstā nav iekļauti, līdz ar to piegādāto tramvaju skaits var būt lielāks.
Šajā pārskatā var redzēt, cik daudz un kur ir piegādāti tramvaji Tatra T3, pārsvarā tie ir piegādāti Čehoslovākijas pilsētām (lielākā daļa no tiem jau ir modernizēti un atjaunoti) un austrumu bloka valstīm.
Vēsturisko tramvaju atrašanās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čehija:
- Brno tehnikas muzejā (reģ. nr. 521)
- Ostrava (reģ. nr. 752)
- Plzeņa (reģ. nr. 192)
- Prāga (reģ. nr. 6149, komerciāliem braucieniem reģ. nr. 6102)
Slovākija:
- Bratislava (reģ. nr. 275)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Robert Mara: Tatra T3 1960—2000 (40 let tramvají Tatra T3). K-Report, Praha 2001.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tatra T3 |
Šis ar tramvajiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|