Nozomi
| Nozomi | |
 Nozomi | |
| KA veids | Marsa orbitālais aparāts |
| Organizācija: | ISAS |
| Izgatavotāji | ISAS, Tokijas universitāte |
| Starts | 03.07.1998. |
| Nesējraķete | M-5 |
| Beigu datums | 09.12.2003. |
| NSSDC ID | 1998-041A |
| SCN | 25383 |
| Masa | 258 kg |
| Enerģija | saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Saule |
Nozomi (japāņu: のぞみ "Cerība") jeb Planet-B) bija Japānas starpplanētu zonde, kuru bija paredzēts ievadīt orbītā ap Marsu, un tai bija jāpēta planētas atmosfēra, jonosfēra, magnetosfēra un putekļu kustība Marsa atmosfēras augšējos slāņos. Aparāts startēja 1998. gada 3. jūlijā ar nesējraķeti M-5. Vairāku kļūmju dēļ zondei neizdevās ieiet Marsa orbītā, un 2003. gadā misija tika atcelta
Zemes atstāšana
Lai ietaupītu degvielu, Nozomi izmantoja gravitācijas manevru, vairākas reizes pārlidojot Mēnesi un Zemi. Zonde pārlidoja Mēnesi divas reizes — 1998. gada 24. septembrī un 18. decembrī. 20. decembrī kosmiskais aparāts pārlidoja Zemi, un pēc 7 minūšu ilga dzinēja darbības impulsa uzsāka ceļu uz Marsu. Manevra laikā degvielas sūkņa problēmu dēļ notika degvielas noplūde, un zonde neieguva nepieciešamo paātrinājumu, lai sasniegtu Marsu. 21. decembrī notika divas dzinēja iedarbināšanas, lai koriģētu trajektoriju, bet arī ar to nepietika Nozomi ieiešanai planētas orbītā.
Jaunais lidojuma plāns
Ņemot vērā radušos situāciju, lidojuma plāns tika mainīts. Nozomi palika heliocentriskā orbītā vēl uz četriem gadiem, lai mēģinātu pārlidot Zemi 2002. gada decembrī un 2003. gada jūnijā, kā rezultātā iegūtu nepieciešamo paātrinājumu un sasniegtu Marsu 2003. gada decembrī.
2002. gada 21. aprīlī, kad zonde tuvojās Zemei, lai veiktu pirmo pārlidojumu, spēcīga Saules vētra sabojāja sakaru un energoapgādes sistēmu. Īssavienojums sabojāja degvielas apsildes sistēmu un atlikusī aparāta raķešdegviela sasala. Tuvojoties Zemei, degviela atkusa, un pārlidojuma manevrs izdevās.
Vēl viens Zemes pārlidojums notika 2003. gada 19. jūnijā, kurš veiksmīgi izdevās, jo degviela bija atkususi Saules tuvuma dēļ.
Marsa pārlidojums
2003. gada 9. decembrī neizdevās noorientēt kosmisko aparātu, lai sagatavotu to 14. decembra Marsa orbītas ieiešanas manevram. Tika pieņemts lēmums misju pārtraukt. Atlikusī degviela tika izmantota mazam manevram, lai novirzītu trajektoriju tā, lai aparāts nenogāztos uz Marsa un nepiesārņotu to ar Zemes baktērijām (tā kā aparātam nebija jānolaižas, sterilizācijas procedūras nebija tik striktas). 2003. gada 14. decembrī Nozomi pārlidoja Marsu. Pašlaik zonde atrodas heliocentriskā orbītā ar periodu aptuveni 2 gadi. Lai gan misija ir atcelta, kosmiskais aparāts vēl darbojas.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nozomi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)