Bulgārija

Bulgārijas Republika Република България
Karogs Ģerbonis
Himna: Мила Родино
Location of Bulgaria
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Sofija 42°41′N 23°19′E
Valsts valodas		bulgāru valoda
Etniskās grupas		84% bulgāri   9% turki   5% čigāni   2% citi
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Rumens Radevs
-	Premjerministrs	Dimitars Glavčevs
Izveidošanās
-	Viduslaiku karaliste	681. gadā
-	Pirmspēdējā neatkarīgā valsts	1422. gadā
-	Atjaunošana	1878. gadā
-	Apvienošana ar Austrumrumēliju	1885. gadā
-	Pilna suverenitāte	1908. gadā
Iestāšanās ES		2007. gada 1. janvārī
Platība
-	Kopā	110,993 km² (104.)
-	Ūdens (%)	0,3
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2011. gadā	7 351 234 (97.)
-	Blīvums	66,2/km² (139.)
IKP (PPP)		2010. gada aprēķins
-	Kopā	$96,778 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$12 851
Džini koef. (2003)		29,2 (zems)
TAI (2019)		▲ 0,816 (augsts) (56.)
Valūta		Bulgārijas leva (BGN)
Laika josla		EET (UTC+2)
-	Vasarā (DST)	EEST (UTC+3)
Interneta domēns		.bg
ISO 3166-1 kods		100 / BGR / BG
Tālsarunu kods		+359

Bulgārija (bulgāru: България), oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos. Eiropas Savienības dalībvalsts. Tā robežojas ar piecām citām valstīm: ziemeļos ar Rumāniju, rietumos ar Serbiju un Ziemeļmaķedoniju, dienvidos ar Grieķiju un Turciju. Austrumos to apskalo Melnā jūra. Bulgārijas platība ir 110 993 km², un tajā dzīvo aptuveni 6,44 miljoni iedzīvotāji. Valsts galvaspilsēta ir Sofija. Sofija ir arī lielākā valsts pilsēta. Nākamās lielākās pilsētas ir Plovdiva un Varna.

Vēsture

Bulgārija ir dibināta 7. gadsimtā un ir viena no vecākajām joprojām pastāvošajām valstīm Eiropā. Tā atradās vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Caur šo valsti gāja tirdzniecības ceļš no Ziemeļeiropas un citām Austrumeiropas valstīm uz Vidusjūras baseina zemēm un tirdzniecības ceļš no Rietumeiropas un Centrāleiropas uz Tuvajiem Austrumiem. Pirms bulgāri izveidoja savu valsti, šajā reģionā lielā ietekme bija Senajai Grieķijai, Romas impērijai un Bizantijai. Viduslaikos gadsimtiem ilgi Bulgārijas attīstība bija atkarīga no Osmaņu impērijas. Turku elementi joprojām ir sastopami bulgāru arhitektūrā, tautas mūzikā un dejās.

Neatkarību no Osmaņu impērijas Bulgārija atguva 19. gadsimta beigās. Pēc Otrā pasaules kara Bulgārija kļuva par Padomju Savienības satelītvalsti. Pie varas nonāca komunisti. 1989. gada nogalē komunistu partija atteicās no varas monopola un 1990. gadā tika sarīkotas pirmās demokrātiskās vēlēšanas. 2004. gadā tā kļuva par NATO dalībvalsti, bet 2007. gadā — par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Ģeogrāfija

Pēc kontūrkartes Bulgārija atgādina taisnstūri. Ziemeļos atrodas Rumānija, ar kuru lielāko daļu no robežas veido Donavas upe. Austrumos valsti apskalo Melnā jūra, dienvidos robežojas ar Turciju un Grieķiju, dienvidrietumos — ar Ziemeļmaķedoniju, bet rietumos — ar Serbiju. Galvaspilsēta ir Sofija, kas atrodas valsts rietumos, kalnainā apvidū.

Reljefs

Relatīvi mazā diapazona robežās Bulgārijas ainavas ir ar pārsteidzošu topogrāfisko dažādību. Plašās zemienes mijās ar kalniem, caur kuriem upes ir izveidojušas šauras aizas. Izšķir trīs pamata fizioģeogrāfiskos reģionus: Ziemeļbulgāriju, Dienvidbulgāriju un pāreju starp šiem reģioniem.

Daļu no Ziemeļbulgārijas veido Donavas zemienes, kas galvenokārt ir purvainas. Uz dienvidiem sākas Balkānu kalni (Stara Planinas augstiene). Reģiona vidējais augstums ir aptuveni 200 metri virs jūras līmeņa. Augstākā virsotne šajā reģionā ir Boteva kalns (2376 metri virs jūras līmeņa).

Pārejas zonā starp Ziemeļbulgāriju un Dienvidbulgāriju atrodas Srednas Goras augstiene, Vitošas masīvs netālu no Sofijas, Augštrāķijas un Tundžas zemienes.

Dienvidbulgārijā atrodas vēl viens kalnu masīvs — Rila, kuru augstākā virsotne Musala (2925 metri virs jūras līmeņa) ir arī valsts augstākā virsotne (tā ir arī augstākā virsotne Balkānos). Vēl šajā reģionā ir Rodopi, Pirina kalni un Belasicas kalni, kā arī salīdzinoši daudz ezeru.

Klimats

Bulgārijas klimats ir maigs, mēreni kontinentālais, uz dienvidiem pāriet Vidusjūras klimata ietekmē. Bulgārijas kūrortiem raksturīga patīkami silti laika apstākļi no pavasara līdz rudenim. Peldēšanās sezona ilgst no maija līdz oktobrim. Ūdens temperatūra Melnajā jūrā vasarā sasniedz 25 °С. Vidējā gaisa temperatūra maijā ir 20 °С, jūnijā un septembrī 25 °С, jūlijā un augustā 26-28 °С.

Administratīvais iedalījums

No 1987. līdz 1999. gadam Bulgārija tika iedalīta deviņos apgabalos, bet kopš 1999. gada tā ir sadalīta 28 apgabalos. Visu apgabalu nosaukumi ir tieši tādi paši, kā to galvaspilsētu nosaukumi.

Blagojevgradas apgabals Burgasas apgabals Dobričas apgabals Gabrovas apgabals Haskovas apgabals Kardžali apgabals Kjustendilas apgabals Lovečas apgabals Montanas apgabals Pazardžikas apgabals Pernikas apgabals Plevenas apgabals Plovdivas apgabals Razgradas apgabals Ruses apgabals Šumenas apgabals Silistras apgabals Slivenas apgabals Smoļanas apgabals Sofija Sofijas apgabals Stara Zagoras apgabals Targovištes apgabals Varnas apgabals Veliko Tarnovas apgabals Vidinas apgabals Vracas apgabals Jambolas apgabals Melnā jūra Ziemeļ- maķedonija Grieķija Rumānija Serbija Turcija

Apgabals Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji Blagojevgradas apgabals Blagojevgrada 6449,5 324 110 Burgasas apgabals Burgasa 7748,1 409 018 Dobričas apgabals Dobriča 4720 186 016 Gabrovas apgabals Gabrova 2023 120 778 Haskovas apgabals Haskova 5533,3 242 030 Jambolas apgabals Jambola 3355,5 129 156 Kardžali apgabals Kardžali 3209 149 661 Kjustendilas apgabals Kjustendila 3084 135 664 Lovečas apgabals Loveča 4128 139 896 Montanas apgabals Montana 3635,5 145 601 Pazardžikas apgabals Pazardžika 4456,9 271 273 Pernikas apgabals Pernika 2390,5 133 750 Plevenas apgabals Plevena 4334 266 144 Plovdivas apgabals Plovdiva 5972,9 671 918 Razgradas apgabals Razgrada 2639,7 122 599 Ruses apgabals Ruse 2803,4 230 847 Silistras apgabals Silistra 2846,3 117 576 Slivenas apgabals Slivena 3544,1 193 609 Smoļanas apgabals Smoļana 3192,8 120 567 Sofija galvaspilsēta 1345 1 270 284 Sofijas apgabals Sofija 7059 246668 Stara Zagoras apgabals Stara Zagora 5151,1 327 576 Šumenas apgabals Šumena 3389,7 180 452 Targovištes apgabals Targovište 2558,5 118 671 Varnas apgabals Varna 3819,5 468 220 Veliko Tarnovas apgabals Veliko Tarnova 4662 255 968 Vidinas apgabals Vidina 3032,9 99 016 Vracas apgabals Vraca 3619,7 184 930

Valdība

Bulgārija ir unitāra daudzpartiju republika ar vienu likumdevēja iestādi — Nacionālo asambleju (Народно събрание), kurā ir 240 deputāti. Deputātus uz četriem gadiem ievēl tauta. Valsts galva ir prezidents — kopš 2002. gada 22. janvāra Georgijs Parvanovs —, bet valdības galva ir premjerministrs — kopš 2009. gada 27. jūlija Bojko Borisovs.

Demogrāfija

2011. gadā Bulgārijā dzīvoja aptuveni 7,35 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 84% ir bulgāri, 9% — turki (sk. Bulgārijas turki), 5% — čigāni un tikai 2% ir citu tautību pārstāvji. No citu tautību pārstāvjiem visvairāk ir maķedonieši, armēņi, krievi, grieķi, rumāņi un tatāri. Bulgāri ir slāvu tauta.

Bulgārijā valsts valoda ir bulgāru valoda, kas pieder pie dienvidslāvu valodu atzara. Visradnieciskākā valoda bulgāru valodai ir maķedoniešu valoda. Rakstībā viņi izmanto kirilicu (bulgāru ortogrāfiju).

Etniskais sastāvs

• Atbilstošā Bulgārijas tā laika teritorijā dotie dati.

Tautība	1900	1905	1910	1920	1926	1934	1946	1956	1965	1975	1992	2001	2011
Iedzīvotāji kopā	3744283	4035575	4337513	4846971	5528741	6077939	7029349	7613709	8227866	8727771	8487317	7932984	7364570
Bulgāri	2888219	3203810	3518756	4036056	4557706	5204217	5903580	6506541	7231243	7930024	7271185	6655210	5664624
Turki	531240	488010	465641	520339	577552	591193	675500	656025	780928	730728	800052	746664	588318
Čigāni	89549	99004	122296	98451	134844	149385	170011	197865	148874	18323	313396	370908	325343
Armēņi	14581	14178	12932	11509	27332	25963	21637	21954	20282	14526	13677	10832	6552
Ebreji	33661	37663	40133	43209	46558	48565	44209	6027	5108	3076	3461	1363	1162
Serbi	nez.	2641	3219	1338	1449	nez.	nez.	484	577	nez.	418	422	nez.
Čehi	nez.	1478	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	1199	1012	nez.	588	316	nez.
Krievi	1685	3245	2505	9080	19706	11928	13200	10551	10815	nez.	17139	15595	9978
Maķedonieši	0	0	0	0	0	0	169544	187789	9632	nez.	10803	5071	1654
Grieķi	66635	63487	43275	42074	10564	9601	nez.	7437	8241	nez.	4930	3408	1379
Albāņi	nez.	1366	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	1105	503	nez.	3197	278	nez.
Ungāri	nez.	1055	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	671	583	nez.	343	169	nez.
Tatāri	18884	17942	18228	4905	6191	nez.	nez.	5993	6430	5963	4515	1803	nez.
Rumāņi	71063	75773	79429	57312	69080	16504	nez.	3749	763	nez.	2491	1088	891
Vācieši	nez.	3863	3402	2455	4112	nez.	nez.	747	795	nez.	879	436	nez.
Karakatčani	nez.	6128	7251	nez.	nez.	nez.	nez.	2085	nez.	nez.	5144	4107	2556
Vlahi	nez.	nez	nez	nez	nez.	nez.	nez.	487	nez.	nez.	5159	10566	3684
Ukraiņi	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	1864	2489	1789
Franči	nez.	409	9329	3669	4362	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	195	nez.
Gagauzi	nez.	10175	nez.	nez.	4362	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	1478	540	nez.
Citi slāvi	nez.	2197	4390	4383	5241	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.	nez.
Pārējie	28766	1274	6679	12191	59682	20583	31668	3000	2080	25131	59427	103891	73050

Sports

Starptautiskajā arēnā bulgāriem ir izcili rezultāti tenisā, cīņas sportā, boksā un vingrošanā, bet, iespējams, vislabākie panākumi ir svarcelšanā. No komandu sporta veidiem lieliski panākumi ir volejbolā. Vīriešu volejbola izlase 2011. gadā Starptautiskās volejbola federācijas (FIVB) veidotajā rangā ieņēma augsto 7. vietu, bet dāmu volejbola izlase izcīnīja otro vietu Eiropas līgā.

Vasaras olimpiskajās spēlēs Bulgārijas sportisti ir ieguvuši 224 medaļas (54 no tām ir zelta). Visvairāk (71 medaļa) ir izcīnīta cīņas sportā. Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izcīnītas tikai 6 medaļas, no kurām tikai viena ir zelta medaļa (1998. gadā Jekaterina Dafovska to izcīnīja biatlonā).

Skatīt arī

• Bulgārijas pilsētu uzskaitījums

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bulgārija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• www.kirildouhalov.net Par Bulgāriju (angliski)
• Bulgārijas karte
• Essential History of Bulgaria in Seven Pages (angliski)