Barenca jūra
| Barenca jūra | |
|---|---|
 | |
  Barenca jūra | |
| Koordinātas | 75°N 40°E / 75°N 40°EKoordinātas: 75°N 40°E / 75°N 40°E |
| Okeāns | Ziemeļu Ledus okeāns |
| Platība | 1 424 000 km2 |
| Vid. dziļums | 222 m |
| Maks. dziļums | 600 m |
| Tilpums | 282 000 km3 |
| Valstis un teritorijas |
 Krievija Norvēģija |
| Lielākās pilsētas |
Kirkenesa Murmanska |
 Barenca jūra Vikikrātuvē | |
Barenca jūra (krievu: Баренцево море, norvēģu: Barentshavet) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga jūra ziemeļos no Norvēģijas un Krievijas Eiropas daļas. Nosaukta nīderlandiešu jūrasbraucēja Vilema Barenca vārdā.
Ziemeļos atrodas Špicbergena un Franča Jozefa Zeme, austrumos — Novaja Zemļa un Karas jūra, dienvidos — Eiropas kontinenta krasts, austrumos — Norvēģu jūra (Atlantijas okeāns). Barenca jūras dienvidaustrumos starp Kolgujevas salu, Novaja Zemļu un kontinenta krastu dažkārt izdala atsevišķu Pečoras jūru.
Vispārējs apraksts
Salīdzinoši dziļa kontinentālā šelfa jūra, vidējais dziļums ap 230 metriem. Pateicoties siltajai Ziemeļatlantijas straumei, dienvidu daļa, tai skaitā Murmanskas osta neaizsalst visu gadu. Septembrī jūra ir brīva no ledus. Ūdens virsējā slāņa vidējais sāļums — 32—35‰, temperatūra vasarā 7—12 °C līdz 0 °C, ziemā — 3—5 °C līdz −1 °C.
Barenca jūrā ir trīs veidu ūdens masas — silts, sāļš Atlantijas ūdens (temperatūra >3 °C, sāļums >35 ‰) no Ziemeļatlantijas straumes, aukstais Ziemeļu Ledus okeāna ūdens (temperatūra <0 °C, sāļums <35 ‰) no ziemeļiem un siltais bet ne īpaši sāļais piekrastes ūdens (temperatūra >3 °C, sāļums <34,7 ‰). Starp Atlantijas un polārajiem ūdeņiem veidojas īpaša robežzona — Polārā fronte. Jūras rietumu daļā šo fronti nosaka gultnes topogrāfija, tā ir salīdzinoši asi izteikta un gadu pēc gada vienā un tajā pašā vietā, savukārt austrumos, tuvāk Novaja Zemļai tā ir maz izteikta un ar mainīgu atrašanās vietu.
Bioloģija
Salīdzinot ar citām jūrām līdzīgos platuma grādos, Barenca jūra ir bioloģiski produktīva. Fitoplanktona pavasara «ziedēšana» sākas samērā ātri, tuvu pie ledus malas, jo kūstošā ledus saldūdens virs jūras ūdens veido stabilu slāni. Fitoplanktons savukārt uztur zooplanktonu — tādas sugas kā Calanus finmarchicus, Calanus glacialis, Calanus hyperboreus, Oithona spp. un krilu. Zooplanktons savukārt kalpo par pārtiku zivīm un putniem.
Zveja Barenca jūrā dod daudz zivju resursus Norvēģijai un Krievijai.
Vēsture
Pirms Ziemas kara arī Somijai bija izeja uz Barenca jūru un pie šīs jūras esošā Petsamo (tagad — Krievijas Pečenga) osta bija vienīgā neaizsalstošā Somijas osta.
Aukstā kara laikā Barenca jūrā PSRS kara flote izvietoja zemūdenes, kas apgādātas ar starpkontinentālajām raķetēm — šī taktika tiek turpināta arī mūsdienās. Izmantotās atomzemūdeņu kodoldegvielas izgāztuves Barenca jūrā rada lielas bažas par nākotnes vides problēmām.
1970. gados Barenca jūrā sākās naftas produktu atradņu izpēte un tika atklātas bagātīgas atradnes gan Norvēģijas, gan PSRS ūdeņos. Norvēģija drīzumā sāks ekspluatēt pirmo atradni — Snøhvit, savukārt Krievijas pusē vislielākās atradnes Prirazlomnajas izmantošana vēl tiek plānota.
Jūras robeža starp Krieviju un Norvēģiju nav nosprausta — norvēģi vēlas to vilkt pa viduslīniju, savukārt krievi — pa meridiānu.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barenca jūra.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Euroarctic.com — ziņas no reģiona (angliski un krieviski)
- WWF Barents Sea and environment and conservation
- Barentswatch — Maps and Graphics — Apvienoto Nāciju Vides programmas Barenca jūras vides pārmaiņu atlants
| ||||||||||
|