Ticība

Ticība ir (1) pārliecība par kā patiesumu, atbilstību īstenībai, arī pārliecība par kā vērtību, nozīmi bez pierādījumiem, pārbaudes; paļaušanās; (2) pārliecība par dieva esamību; reliģija (piem. kristīgā ticība). Ticība ir stipra paļāvība, un cerība netaustāmām lietām, kuras ir vai nu tagad, vai paredzamā, vai arī tālā nākotnē notiekošas. Ticība nav pilnīgas zināšanas par kaut ko, un tādēļ ietver arī cerību uz to kas nav redzams. Dažkārt ticībai var vilkt vienādības zīmi ar cerību, un paļāvību. Parasti ticību balsta reliģiskas, vai arī zinātniskas iestrādes kaut kādā jomā kurām nevar atrast zinātnisku izskaidrojumu. Ja pienāk brīdis, un tiek atrasts zinātnisks pamatojums vai arī vienkārši ticība pārtop par realitāti, tā ticībai uzreiz pienāk gals.

Viss biežāk pierasts vārdu ticība lietot saistībā ar reliģiju. Kaut gan tajā pašā ticības kontekstā ticību var lietot arī piemēram fermeris aptādot lauku ticībā ka tur kaut kas izaugs, vai baņķierim izsniedzot kredītu ticībā, un cerībā ka kredīts tiks atdots. Parasti ticībai ir loģisks izskaidrojums kādēļ tā var pastāvēt. Viens spilgts piemērs ticībai ir viens no lielākajiem cilvēces vēsturē sasniegtiem mērķiem Apollo misija cilvēka izsēdināšana uz zemes dabisko pavadoni Mēnesi.