Viendienīšu kārta

Viendienīšu kārta
	Parastā viendienīte (Ephemera vulgata)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Viendienīšu kārta (Ephemeroptera)
Iedalījums
	Schistonota; Pannota;
	Viendienīšu kārta Vikikrātuvē

Viendienītes (Ephemeroptera) ir vidēji lieli, visumā vārīgi kukaiņi. No citiem kukaiņiem viendienītes krasi atšķiras ar to, ka tām ir divas spārnotas attīstības stadijas. No kāpura iznāk lidotspējīgs, bet nepilnīgi nobriedis pieaugušais kukainis jeb subimago: tā spārni ir dūmakaini, nevis pilnīgi caurspīdīgi, spārnu dzīslojums neskaidrs, tas vēl nav gatavs pāroties. Pēc ādas maiņas no subimago iznāk pilnīgi pieaudzis kukainis jeb imago. Viendienīšu priekšspārni daudz lielāki nekā pakaļspārni, kuru vairākām sugām vispār nav, tāpēc pilnīgi aplami kādu konkrētu sugu saukt par divspārnu viendienīti, kā reizēm izdarīts vietējā literatūrā. Ļoti raksturīgas ir trīs pavedienveida piedevas vēdera galā (tādas arī kāpuriem). Nosaukums "viendienītes" vismaz daļēji ir maldinošs: lai gan dažu sugu imago dzīvo tikai nepilnu dienu, pat tikai vienu stundu, lielāko un spēcīgāko sugu viendienītes dzīvo vairākas dienas, taču arī tad neko neēd, jo to mutes orgāni ir sarukuši. Kāpuri dzīvo dažādos ūdeņos, bet galvenokārt tekošos. Parasti pārtiek no detrīta vai uz akmeņiem sastopamām uzauguma aļģēm. Viendienīšu kāpuri ir vieni no parastākiem ūdenstilpju iemītniekiem, tāpēc tiem liela nozīme zivju barībā. Par viendienīšu bagātību upēs liecina, piemēram, tas, ka kādreiz Gaujā pie Cēsīm vienā dienā vien atrasti 22 sugu kāpuri Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītā vairogviendienīte (Prosopistoma foliaceum) no citām sugām atšķiras ar īpatnēju kāpuru: tā ķermeni sedz vairogam līdzīgs veidojums.

Viendienīšu pētījumi Latvijā

Latvijas viendienīšu fauna pētīta galvenokārt pēdējos gadu desmitos. Nozīmīgākos darbus publicējuši Ričardas Kazlauskas un R.Sanvaitīte (1962. gadā par Gauju), Olga Kačalova un Ilga Skrube (1971. gadā par upēm), Elga Parele, Ivars Ružāns un Zandis Spuris (1997. gadā par Salacu). Saskaņā ar Z. Spura sastādīto katalogu (1982) Latvijā atklātas 48 sugas. Daugavā līdz šim atrastas 35 sugas, Salacā - 33, Gaujā - 32 sugas.