Plāteri

Plāteri jeb par Plāteriem saukti dzimtkungi no Brēles (vācu: von dem Broele, genannt Plater), pēc 1803. gada Plāteri-Zībergi (poļu: Plater-Zyberk), ir sena vācbaltiešu dzimta, kas 14.—15. gadsimtā ieceļojusi Livonijā un vēlāk izplatījusies arī Lietuvā, Polijā un Krievijā. Plāteri līdzās Hodkevičiem, Sapegām, Borhiem un Hilzeniem bija lielākie zemes īpašnieki Latgalē un Sēlijā.

Vēsture

Dzimta cēlusies no Brēles Vestfālenē Vācijā, 14. un 15. gadsimtā vairāki tās locekļi iestājās Vācu ordenī un izceļoja uz Livoniju. 1306. gadā Alberts Plāters bija Cēsu komturs. 1430. gadā bruņinieks Venemārs Plāters bija Grobiņas fogts, vēlāk Livonijas ordeņa maršals. Heinrihs Plāters bija Daugavpils komturs (1510—1525), bet Frīdrihs Plāters bija Livonijas landmaršals un Livonijas sūtnis pie Romas pāvesta Leo X (1517). Viņa mazdēls Frīdrihs pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1562. gadā ieguva lēnī Koknesi, viņa dēls Heinrihs Indricas muižu pie Krāslavas.

Viņa pēcnācējs Jānis Ludviķis Plāters bija Daugavpils stārasts un Inflantijas vaivads un sūtnis Varšavas Seimā, kuram bija iesauka "Livonijas patriarhs". 1729. gadā viņš kļuva par Krāslavas muižas īpašnieku, kuru padarīja par tā laika Latgales kultūras centru. Viņa dēls Konstantīns Ludviķis Plāters (1722—1778) apprecējās ar kņazi Augusti Oginsku, viņu jaunākais dēls Augusts Hiacints Plāters pabeidza Krāslavas muižas kungu mājas būvi.

1803. gadā Krāslavas grāfs Mihails Plāters (1777—1863) apprecējās ar bijušā Inflantijas vaivada meitu Izabellu Helēnu Zībergu (1785—1849), pieņemot uzvārdu Plāters-Zībergs. Viņiem bija trīs dēli un sešas meitas, bet viņu dēlam Heinriham — 14 bērnu. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Plāteru-Zībergu dzimtai piederēja Līksnas muiža, Kazimirišķu muiža, Bebrenes muiža, Pilskalnes muiža, Kalupes un Arendoles muiža.

Slaveni Plāteri

Johans fon der Brēle, saukts Plāters, Livonijas ordeņa landmaršals (1502–1529);
Jans Andžejs Plāters (1626—1696), Inflantijas vaivads (1695—1696);
Konstantīns Ludvigs Plāters (1722—1778), Inflantijas un Dinaburgas stārasts;
Kazimirs Konstantīns Plāters (1748—1807), Lietuvas dižkunigaitijas vicekanclers, vēsturnieks;
Vilhelms Jans Plāters, Inflantijas vaivads (1767—1784), 1767. gadā ieguvis Sakstagala muižu un Ozolmuižu;
Mihaels Plāters-Zībergs (1777—1862), Viļņas Universitātes goda biedrs, augsta ranga valsts ierēdnis, Plāteru-Zībergu dzimtas radītājs;
Ādams Plāters (1790—1862), arheologs un biologs
Staņislavs Kostka Plāters-Zībergs (1823—1896), muižnieks un sabiedriskais darbinieks;
Emīlija Plātere (1806—1831), Polijas-Lietuvas sacelšanās (1830—1831) varone;
Leons Plāters (1836—1863), Janvāra sacelšanās (1863—1864) dalībnieks, nošauts Daugavpils cietoksnī

Plāteru celtās Latvijas baznīcas

Nīcgales baznīca. Pirmā koka baznīca Nīcgalē celta 1803. gadā, bet tagadējā baznīca 1863. gadā neogotikas stilā saskaņā ar grāfa Henrika Plātera-Zīberga rīkojumu.
Kalupes baznīca. Pirmā koka baznīca celta 1785. gadā, bet tagadējā 1882. gadā par grāfa Jozefa Plātera-Zīberga un prāvesta S. Beinaroviča līdzekļiem.
Līksnas katoļu baznīca. Pirmā baznīca celta 1748. gadā Līksnas muižas pils pagalmā, bet tagadējā 1912.—1913. gadā par Līksnas grāfa Jana Plātera-Zīberga, kā arī Vaboles un Ķirupes grāfu Teofila un Ādama Plāteru-Zībergu līdzekļiem.
Rudzātu baznīca. Pirmā baznīca būvēta 1757. gadā, bet tagadējā 1911.—1913. gadā.
Ambeļu baznīca ir celta pirms 1782. gada pēc Z. Plātera rīkojuma kā kapu kapliča. Pārbūvēta 1888. gadā.
Sventes baznīca celta 1800. gadā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
Ilūkstes katoļu baznīca ir celta 1816. gadā par Katrīnas Zībergas līdzekļiem.
Dvietes baznīca uzbūvēta 1864. gadā baroka stilā par muižnieka Kazimira Plātera-Zīberga līdzekļiem.
Subates katoļu baznīca celta 1831. gadā vecās koka baznīcas vietā par grāfa Miķeļa Plātera-Zīberga līdzekļiem.