Atis Kronvalds
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (1837. gada 15. aprīlis — 1875. gada 17. februāris), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.
Dzīvesgājums
Dzimis Krotes muižas «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē. Mācījās Mazlāņu pagastskolā. Viņu pieņēma audzināšanā Durbes mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējās par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījās Durbes privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā.
Ieguvis skolotāja tiesības, strādāja par mājskolotāju. 1860. gadā sāka medicīnas studijas Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ tās pārtrauca un strādāja par mājskolotāju Durbē.
Laikraksta "Pēterburgas Avīzes" ietekmē viņš nostājās jaunlatviešu pozīcijās, kļūstot par dedzīgāko latviešu tautas tiesību, valodas un kultūras aizstāvi. 1865. gadā viņš sāka mācīties Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos. No 1868. gada strādāja par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rosīgi darbojās latviešu inteliģences pulciņā ar nosaukumu Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, rakstīja mācību grāmatas, publicēja rakstus par valodniecību un pedagoģiju.
Kā atbildi vācbaltiešu ideologiem, kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt savas kultūras, viņš izdeva brošūru Nationale Bestrebungen (Tautiskie centieni), kurā parādīja spožu polemista talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš kā izteiksmes līdzekļus meklēja jaunus vārdus. Kronvalds popularizēja vecvārdus un apvidvārdus, aizgūstot vārdus no radniecīgām valodām un atvasinot jaunvārdus. Viņš darinājis ap 200 vārdu, latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis u.c.[1] Publicējies laikrakstā Baltijas Vēstnesis.
1873. gadā Kronvalds sāka strādāt Vecpiebalgas draudzes skolā un tajā pašā gadā piedalījās Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos, kuros uzstājās ar divām spožām runām, aizstāvot tautas kultūru, tautasdziesmas, valodu. Atis Kronvalds bijis spožs orators. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams. Miris Vecpiebalgā, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur 1893. gadā uzstādīja kapa pieminekli.
Kronvaldu Atis dažkārt uzskata par vienu no latviešu vecākās studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem, tomēr viņa biogrāfs un vēsturnieks Artūrs Baumanis norāda: "Jau 1875. gadā miris ievērojamais korpsburšu (studentu korporāciju) pretinieks Kronvaldu Atis, protams, nekādā veidā nespēja protestēt, ka 1930. gadā Lettonias Albums izsludināja viņu un viņa Tērbatas Latviešu Vakarus par savu "pirmsākumu". Trīsdesmitajos gados Rīgā šī teiksma tomēr nenonāca līdz pārrunai — jo minētais albums, būdams interns izdevums, nebija parādījies grāmatu tirgū. Turpretim trimdā Kronvaldu Ata piemiņu aizskarošas apgalvojums tiek laikrakstos un lekcijās nemitīgi atkārtots. Latviešos tas rada visai nepareizus uzskatus par Kronvalda Ati. Mūsu pienākums ir šo kampaņu pārtraukt — un paziņot: tā ir bijusi kļūda. "Tautisko centienu" autora Kronvaldu Ata vārdu nevar saistīt ar korporācijām."[2] Arī Kronvalda biogrāfs Kārlis Kundziņš uzskatīja, ka 1875. gadā nomirdams, Kronvads esot sev aiztaupījis tos sirdsēstus, ko viņam būtu radījusi šāda Tērbatas Latviešu Vakaru attīstība, resp. studentu korporācijas Lettonia formā.[3]
Piemiņa
Ata Kronvalda vārdā nosaukta:
- Durbes pamatskola (kopš 1987. gada);[4]
- fonds, kurš pasniedz viņa vārdā nosauktu balvu;[5]
- tvaikonis "Atis Kronvalds" — uzbūvēts 1900. gadā Vācijā, 1925. gadā iegādājusies Latvijas valsts kuģniecība, nogrimis Somu līcī pie Lavansāri (šobrīd — Moščnijas) salas Tallinas evakuācijas laikā;[6][7][8]
- piemineklis pie Siguldas Jaunās pils (uzbūvēts 1938. gadā).[9]
- Kronvalda parks un bulvāris Rīgā, iela Jūrmalā.
Raksti
- Dzeja jeb poēzija (1869)
- Vecas valodas jauni vārdi (1869)
- Tēvuzemes mīlestība (1871)
- Valodas kopējiem (1872)
- Nationale Bestrebungen (1872)
- Tautiskie centieni (1887)
- Kopoti raksti 2 sēj. (1936—1937)
- Izlase Tagadnei (1987)
Atsauces
 |
Wikisource ir vairāk informācijas par šo tēmu. Skatīt Atis Kronvalds |
- ↑ Atis Kronvalds (latviski)
- ↑ Baumanis A, Kronvalda gadā, Laiks, 08.08.1987.
- ↑ Kundziņš K. Mana mūža gājums, Rīga: 1935.; Kundziņš K. Kronvaldu Atis, Rīgā: 1905.
- ↑ «Durbes novads ::». www.durbe.lv. Skatīts: 2022-10-23.
- ↑ «Ata Kronvalda balva | Ata Kronvalda fonds» (en-US). Skatīts: 2022-10-23.
- ↑ Sandris Metuzāls. «Latvijas noslēpumi: Tallinas traģēdija». Jauns.lv, 2020-04-11. Skatīts: 2022-10-24.
- ↑ «Атис Кронвалдс – Пароходы грузовые». fleetphoto.ru (krievu). Skatīts: 2022-10-23.
- ↑ Uldis Neiburgs. «Latvijas kuģi Otrā pasaules kara ugunīs». LA.LV (latviešu), 2016-10-03. Skatīts: 2022-10-23.
- ↑ «Piemineklis Atim Kronvaldam - redzet.eu». www.redzet.eu. Skatīts: 2022-10-23.
|