Pāriet uz saturu

Henrijs Kisindžers

Vikipēdijas lapa
Henrijs Kisindžers
Henry Kissinger
56. ASV Valsts sekretārs
Amatā
1973. gada 22. septembris — 1977. gada 20. janvāris
8. ASV Nacionālās drošības padomnieks
Amatā
1969. gada 20. janvāris — 1975. gada 3. novembris

Dzimšanas dati 1923. gada 27. maijā
Fīrte, Bavārija, Vācija
Miršanas dati 2023. gada 29. novembrī (100 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Konektikuta, ASV
Politiskā partija Republikāniskā partija
Profesija diplomāts
Augstskola Ņujorkas Pilsētas koledža
Hārvarda Universitāte
Paraksts

Henrijs Alfrēds Kisindžers (angļu: Henry Alfred Kissinger; dzimis 1923. gada 27. maijā, miris 2023. gada 29. novembrī) bija ebreju izcelsmes ASV diplomāts un 1973. gada Nobela miera prēmijas laureāts.[1] Ričarda Niksona un Džeralda Forda prezidentūras laikā Kisindžers ieņēma ASV Nacionālās drošības padomnieka, vēlāk arī ASV Valsts sekretāra amatus.

Dzīvesgājums

Dzimis kā Heincs Kisingers 1923. gadā Firtē Vācijā skolotāja ģimenē. 1938. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Londonu, tad uz Ņujorku. Otrā pasaules kara laikā dienēja ASV armijā. Studēja politikas zinātni Harvarda universitātē un 1954. gadā aizstāvēja doktora disertāciju A World Restored: Metternich, Castlereagh and the Problems of Peace 1812–1822. Vēlāk strādāja par Harvarda Universitātes mācībspēku.

Starp 1969. un 1977. gadu Kisindžeram bija nozīmīga loma ASV ārpolitikā. Kisindžers iniciēja soļus, kas noveda pie otrā atslābuma perioda Aukstajā karā. Šajā laikā ASV uzlaboja attiecības ar Ķīnas Tautas Republiku, kā arī panāca miera līguma parakstīšanu, saskaņā ar kuru ASV izveda no Vjetnamas savu karaspēku un beidza Vjetnamas karu.

1972. gadā amerikāņu žurnāls TIME atzina Kisindžeru par Gada cilvēku.

Kisindžers nomira savās mājās Kentā, Konektikutas štatā, 2023. gada 29. novembrī 100 gadu vecumā.[2] Viņam ir palikusi sieva Nensija Maginnesa Kisindžere; divi bērni, Dāvids un Elizabete; un pieci mazbērni.[3]

Atsauces

Ārējās saites

Apbalvojumi
Priekštecis:
Villijs Brants (1971)
Nobela miera prēmija
1973. gads
kopā ar Le Diku Tho (atteicās)
Pēctecis:
Šons Makbraids
Eisaku Sato