Tulpes
| Tulpes Tulipa (L., 1753) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Markusa kakulis un timura arī jo viņš aplutijas un apēda savu kaku (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (timura kaka) |
| Rinda | Markussa purkšķis (Liliales) |
| Dzimta | Liliju timurs (Liliaceae) |
| Apakšdzimta | Liliju apakšdzimta (Lilioideae) |
| Ģints | Tulpes (Tulipa) |
| Izplatība | |
 Dabiskais tulpju izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā, bet kultivē arī dzelteni iekrāsotajā teritorijā | |
| Iedalījums | |
| 75 sugas 4 apakšģintīs | |
 Tulpes Vikikrātuvē | |
Tulpes (Tulipa) ir liliju dzimtas lakstaugu ģints, kurā ietilpst 75 sugas, kas savukārt sagrupētas 4 apakšģintīs. Tulpes ir daudzgadīgi krāšņumaugi, populāri dārza ziedi. Tulpju dabiskais izplatības areāls ir Centrālāzija, Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika un Balkānu pussala, bet kā kultūraugu to audzē arī pārējā Eiropā. Tas ir Nīderlandes nacionālais zieds. Nosaukums ‘tulpe’ ir cēlies no persiešu valodas vārda tolibon, kas apzīmē turbānu, vienu no galvassegas veidiem. Latvijā savvaļā aug tikai viena tulpju suga — meža tulpe (Tulipa sylvestris), bet dārzos, ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, galvenokārt tiek kultivētas smaržīgās tulpes (Tulipa suaveolens) un Gesnera tulpes (Tulipa gesneriana). Tulpes vislabāk aug saulainās, no vējiem pasargātās vietās un labi drenētā viegla mālsmilts vai smilšainā augsnē.[1]
Klasifikācija
Tulpju ģints sīkāk dalās 4 apakšģintīs un 75 sugās. Šajā uzskaitījumā nav uzskaitītas visas tulpju sugas.
- Klūzija tulpes (T. subg. Clusianae) (4 sugas)
- Klūzija tulpe (T. clusiana)
- kalnu tulpe (T. montana)
- tulpes (T. subg. Tulipa) (51 suga)
- Alberta tulpe (T. albertii)
- Altaja tulpe (T. altaica)
- Fostera tulpe (T. fosieriana)
- Gesnera tulpe (T. gesneriana)
- Greiga tulpe (T. greigii)
- izcilā tulpe (T. praestans)
- Kaufmana tulpe (T. kaufmanniana)
- milzu tulpe (T. ingens)
- smaržīgā tulpe (T. suaveolens)
- Šrenka tulpe (T. schrenkii)
- Vedenska tulpe (T. vvedenskyi)
- T. subg. Eriostemones (16 sugas),
- dvīņziedu tulpe (T. bifloriformis)
- meža tulpe (T. sylvestris)
- vēlīnā tulpe (T. urumiensis)
- T. subg. Orithyia (4 sugas)
- dažādlapu tulpe (T. heterophylla)
Tulpju šķirnes
Dārzos galvenokārt tiek kultivētas smaržīgās tulpes (Tulipa suaveolens) un Gesnera tulpes (Tulipa gesneriana), kā arī Kaufmaņa tulpes (Tulipa kaufmanniana), Fostera tulpes (Tulipa fosieriana) un Greiga tulpes (Tulipa greigii). Dārza tulpes ir garas un sarežģītas hibridizācijas rezultāts, tāpēc to precīza izcelsme nav zināma. Ir tūkstošiem šķirņu ar diezgan sarežģītu sadali grupās. Tulpju šķirnes tiek liktas grupās pēc kādām noteiktām pazīmēm. Šīs grupas ir šādas: krāslapu tulpes, daudzziedu tulpes, agrās tulpes, pildītās agrās tulpes, triumfa tulpes, Dārvina hibrīdu tulpes, vēlās tulpes, lilijziedu tulpes, bārkstainās tulpes, bārkstainās pildītās tulpes, zaļziedu tulpes, papagaiļu tulpes, pildītās vēlās tulpes, Kaufmaņa tulpes, Fostera tulpes un Greiga tulpes.[2]
Atsauces
- ↑ «TULPES - kad stādīt, kā kopt un cita noderīga informācija». Neatkarīgā Rīta Avīze. 2017. gada 8. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.
- ↑ Jānis Dukaļskis. «Sīpolpuķu Katalogs 2019». Daugmales peonijas. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2020. gada 26. jūnijā.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tulpes.- «Tulip» (angļu). Encyclopedia Britannica.
- «Тюльпан» (krievu). Большая российская энциклопедия. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. februārī. Skatīts: 2020. gada 25. jūnijā.
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|