Karagūsteknis

Kara gūsteknis ir persona, kas kara apstākļos ir saņemta gūstā un nonākusi nebrīvē.

Karagūstekņi skaitļos

Šajā sadaļā ir uzskaitītas valstis, kurās ir vislielākais karagūstekņu skaits kopš Otrā pasaules kara sākuma, un tās ir sakārtotas dilstošā secībā. Tie ir arī lielākie skaitļi jebkurā karā kopš Konvencijas par attieksmi pret karagūstekņiem stāšanās spēkā 1931. gada 19. jūnijā. PSRS nebija parakstījusi Ženēvas konvenciju.^[1]

Armijas	Karagūstekņu skaits nebrīvē	Konflikts
Trešais Reihs	about 3 million taken by USSR (474,967 died in captivity (15.2%))^[2] (Historian Rüdiger Overmans maintains that it seems entirely plausible, while not provable, that one million died in Soviet custody. He also believes that there were men who actually died as POWs amongst those listed as missing-in-action)^[3] unknown number in Yugoslavia, Poland, Netherlands, Belgium, Denmark (the death rate for German prisoners of war was highest in Yugoslavia with over 50%)^[4] over 4.5 million taken by the Western Allies before the formal surrender of Germany, vēl 3 milj. pēc kapitulācijas sabiedrotajiem 1.3 miljoni nav zināms^[5]	Otrais pasaules karš
PSRS	5.7 miljoni sagūstīti Germany (about 3 miljoni miruši gūstā (56–68%))^[2]	Otrais pasaules karš (kopā)
Francija	1,800,000 Trešā Reiha gūstā	Otrais pasaules karš
Polija	675,000 (420,000 Trešā Reiha gūstā; 240,000 karavīru kopš 1939.gada PSRS gūstā; 15,000 Trešā Reiha sagūstīti Varšavā 1944. gadā)	Otrais pasaules karš
Apvienotā Karaliste	≈200,000 (135,000 taken in Europe, does not include Pacific or Commonwealth figures)	World War II
Irāka	≈175,000 taken by Coalition of the Gulf War	Persijas līča karš
	114,861 Rietumu sabiedroto gūstā 60,000 PSRS gūstā	Otrais pasaules karš
ASV	≈130,000 (95,532 Trešā Reiha gūstā)	Otrais pasaules karš
Pakistāna	93,000 Indijas gūstā. Vēlāk Indija atbrīvoja saskaņā ar Simlas vienošanos.^[6]	Bangladešas atbrīvošanas karš
Japānas impērija	16,000-50,000 captured by western allies 560,000-760,000 captured by the Soviet Union, of them, it is estimated that between 60,000 and 347,000 died in captivity	World War II

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karagūsteknis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Atsauces

↑ Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941–1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9
↑ ^2,0 ^2,1 Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century, Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)
↑ Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): Ende des Dritten Reiches – Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. ISBN 3-492-12056-3, p. 277
↑ Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, Erich Maschke (eds.): Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges, Bielefeld 1976, ISBN 3-7694-0003-8, pp. 42–136, 254
↑ «Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de». Stern.de. 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlis.
↑ Human and International Security in India, p. 39, Crispin Bates, Akio Tanabe, Minoru Mio, Routledge

[1] Clark, Alan Barbarossa: The Russian-Geran Conflict 1941–1945 p. 206, ISBN 0-304-35864-9

[autogenerated1-2] 2,0 ^2,1 Soviet Casualties and Combat Losses in the Twentieth Century, Greenhill Books, London, 1997, G. F. Krivosheev, editor (ref. Streit)

[3] Rüdiger Overmans: "Die Rheinwiesenlager 1945" in: Hans-Erich Volkmann (ed.): Ende des Dritten Reiches – Ende des Zweiten Weltkrieges. Eine perspektivische Rückschau. Herausgegeben im Auftrag des Militärgeschichtlichen Forschungsamtes. Munich 1995. ISBN 3-492-12056-3, p. 277

[4] Kurt W. Böhme: "Die deutschen Kriegsgefangenen in Jugoslawien", Band I/1 der Reihe: Kurt W. Böhme, Erich Maschke (eds.): Zur Geschichte der deutschen Kriegsgefangenen des Zweiten Weltkrieges, Bielefeld 1976, ISBN 3-7694-0003-8, pp. 42–136, 254

[5] «Kriegsgefangene: Viele kamen nicht zurück—Politik—stern.de». Stern.de. 2012. gada 6. februāris. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlis.

[6] Human and International Security in India, p. 39, Crispin Bates, Akio Tanabe, Minoru Mio, Routledge

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]