Atcerēties visu (1990. gada filma)
Atcerēties visu | |
---|---|
Filmas plakāts | |
Oriģinālais nosaukums | Total Recall |
Žanrs |
zinātniskā fantastika, piedzīvojumu filma |
Režisors | Pols Verhovens |
Mūzika | Džerijs Goldsmits |
Studija | Carolco Pictures |
Izplatītājs | TriStar Pictures |
Izdošana | 1990 |
Ilgums | 113 minūtes |
Valsts | Amerikas Savienotās Valstis |
Valoda | angļu |
Budžets | 50 000 000 - 60 000 000 USD[1] |
Kopējie ienākumi | 261 300 000 USD[2] |
IMDb profils |
"Atcerēties visu", arī "Absolūtā atmiņa" (angļu: Total Recall) ir 1990. gada zinātniskās fantastikas piedzīvojumu filma, kuras režisors ir Pols Verhovens. Galveno lomu filmā atveido Arnolds Švarcenegers. Filma balstīta uz amerikāņu rakstnieka Filipa Dika 1966. gadā sarakstīto stāstu “Mēs jums liksim visu atcerēties” (angļu: We Can Remember It for You Wholesale). Filma tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko skaņu un labāko skaņas montāžu, bet par vizuālajiem efektiem Oskara balvu saņēma, tā dažādās kategorijās tika nominēta arī citām — Bafta un Saturna balvām.
Sižets
2084. gads. Celtnieks Dags Kveids (Arnolds Švarcenegers) regulāri redz sapņus, kuros viņš atrodas uz Marsa jaukas brunetes pavadībā. Ieraugot kompānijas Rekall sludinājumu, kurā tiek apsolītas brīnišķīgas brīvdienas, implantējot atmiņas, Dags nolemj veikt šādu "ceļojumu". Neskatoties uz kolēģa Harija brīdinājumiem, ka, ja kaut kas noiet greizi, šis pasākums draud ar lobotomiju, varonis dodas uz Rekall biroju. Pēc tam, kad izvēlēts neparasts "ceļojuma" variants — misija uz Marsu kā slepenajam aģentam, sākas atmiņas transplantācija.
Pēkšņi Kveidu pārņem dusmas, viņš cenšas atbrīvoties un kliedz, ka viņu mēģinot nogalināt. Izrādās, ka operācija ietekmējusi iepriekš izdzēstu atmiņas apgabalu. Visas atmiņas par "Rekall" apmeklējumu (angļu: Recall - atmiņas) tiek dzēstas, apmulsušo Dagu ar taksometru nosūta mājās. Ceļā uz mājām viņam pēkšņi uzbrūk vairāki cilvēki, starp kuriem ir arī Harijs; mājās Dagu mēģina nogalināt viņa sieva (Šerona Stouna), kas, izrādās, ir ar Marsu saistīta slepena dienesta aģente. Kveids slēpjas, apmetoties viesnīcā. Viņam piezvana kāds svešinieks un, stādoties priekšā kā vecs draugs, nodod tam portfeli ar naudu, ieročiem un viltotiem dokumentiem. Cita starpā Kveids atklāj videoierakstu, kas viņam palīdz saprast notikušo — Daga pagātne patiešām ir saistīta ar Marsu, kur viņš bijis slepenais aģents. Kveids dodas uz Marsu, taču viņam seko Marsa administratora Vilosa Kohagena (Ronijs Kokss) rokaspuiša Rihtera (Maikls Aironsaids) ļaudis.
Ieradies uz Marsa, Kveids atklāj, ka Kohagenam pieder gaisa monopols un ka ievērojama daļa Marsa iedzīvotāju kvalitatīva gaisa un pienācīgas aizsardzības no kosmiskā starojuma trūkuma dēļ ir mutējuši. Sastapis savu bijušo draudzeni Melinu (Reičela Tikotina) un noskaidrojis savu īsto vārdu - Karls Hauzers, varonis nolemj pievienoties pretošanās kustībai.
Melina un Kveids atrod pretošanās kustības līderi Kvato, nelielu mutantu, (Māršals Bells), kuram piemīt ekstrasensa spējas. Ar viņa palīdzību Kveids atceras par noslēpumainu pirms miljoniem gadu izslēgtu reaktoru, ko reiz redzējis Marsa alās, pirms tika izdzēstas viņa atmiņas. Taču Kohagena ļaudis Kvato nogalina, un Kohagens Kveidam paziņo, ka visi notikumi, tai skaitā izdomātā biogrāfija un ģimene, bijuši izplānoti jau iepriekš. Pēc Kohagena vārdiem, Hauzers bijis Kohagena draugs un lojāls Marsa administrācijai, viņš piekritis atmiņas dzēšanai, lai iegūtu Kvato uzticību. Tagad, kad pretošanās kustība sakauta, Kveidam atkal grib atjaunot vecās atmiņas. Taču Hauzeram-Kveidam un Melinai izdodas no Kohagena aizbēgt, ar cīņu noklūt līdz citplanētiešu mehānismam, kas izrādās elpošanai derīgas atmosfēras ģenerators, un iedarbināt to.
Marsa atmosfēra atjaunojas, planētas iedzīvotāji tagad var dzīvot un elpot bez aizsargājošiem kupoliem.
Fināls
Pēc filmas noskatīšanās skatītājam var rasties jautājums, vai viss, kas norisinājās filmā, bija sapnis, ko iedvesmoja Kveidam veiktā atmiņas transplantācija, vai arī tas notika patiesībā?
Kā raksta žurnāla Мир фантастики autors Mihails Popovs: “Fināla mīklai nav precīzas atbildes. Švarcenegers uzskata, ka viņa varoņa piedzīvojumi ir reāli, taču Verhovenam ir cits viedoklis. Filmā minēts, ka tad, ja rodas problēmas ar atmiņas implantēšanu, klientam tiek veikta lobotomija. Baltas gaismas zibsnis filmas beigās, pēc režisora ieceres, norāda, ka ārsti sāk atvērt Kveida galvaskausu."[3] Tai pašā žurnālā citā rakstā: “Filmas happy end stilā veidotais nobeigums šķiet vienkāršs tikai no pirmā acu uzmetiena: tas ir čemodāns ar dubultdibenu. Filmas veidotāji iesaka izpētīt pēdējos kadrus un pēc tam vēlreiz pavērot pirmās filmas minūtes, pievēršot uzmanību detaļām, ieskaitot muzikālo pavadījumu... ”[4]
Lomās
- Arnolds Švarcenegers - Duglass "Dags" Kveids / Karls Hauzers
- Reičela Tikotina - Melina
- Ronijs Kokss - Viloss Kohagens
- Maikls Aironsaids - Rihters
- Šerona Stouna - Lorija Kveida
- Māršals Bells - Džordžs / Kvato un citi aktieri.
Fakti
- Tā ir otrā Pola Verhovena un aktiera Ronija Koksa sadarbība filmā, pirmā filma ir RoboCop, kas tika izlaista 1987. gadā.
- Karls Hausers (Carl Hauser) — atsauce uz Kasparu Hauzeru.[5]
Atsauces
- ↑ Jason P. Vest. Future Imperfect: Philip K. Dick at the Movies. University of Nebraska Press, 2009. 184 (note 2.1). lpp. ISBN 9780803218604.
- ↑ «Total Recall (1990)». Box Office Mojo. 1990. gada 2. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 23. februāris. Skatīts: 2011. gada 22. augusts.
- ↑ «Вспомнить всё (1990) - Классика кино - Мир фантастики и фэнтези». 4 июля 2008. Skatīts: 13 мартa 2020.
- ↑ «Рецензия на фильм: Вспомнить все (Киберпанк) - МИР ФАНТАСТИКИ И ФЭНТЕЗИ». old.mirf.ru. Skatīts: 13 мартa 2020.
- ↑ Ира Инешина. Пара о любимом фильме: «Вспомнить все» // Wonderzine, 26 июля 2013.
Ārējās saites
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
- Turner Classic Movies profils (angliski)
- TV.com profils (angliski)
- Metacritic profils (angliski)
- Box Office Mojo profils (angliski)
- Rotten Tomatoes profils (angliski)
- Обзор фильма на сайте Variety(angliski)
- Виталий Карацупа. «Вспомнить всё» на сайте «Архив фантастики»
- Дневник кино