Ohaio (štats)

Ohaio Ohio
—  ASV štats  —
Klīvlendas panorāma no Ēri ezera Klīvlendas panorāma no Ēri ezera
Karogs Emblēma
Neformālais nosaukums: The Buckeye State; The Mother of Presidents; Birthplace of Aviation; The Heart of It All
Devīze: With God, all things are possible ("Ar Dievu visas lietas ir iespējamas)
Ohaio atrašanās vieta ASV
Pārvaldes centrs	Kolumbusa
Lielākā pilsēta	Klīvlenda
Valsts	ASV
Administrācija
- Gubernators	Maiks Devains
Platība
- Kopējā	116 096 km²
- Sauszeme	105 996 km²
- Ūdens	10 100 km²  8.7%
Augstākais punkts	Kempbela paugurs, 472 m
Iedzīvotāji (2019. gadā)
- Kopā	11 689 100
- Blīvums	100,7/km²
- Rasu sastāvs	baltie — 86,27% melnie — 12,66%
- Reliģijas	protestanti — 61% katoļi — 24% nereliģiozi — 8%
Laika josla	UTC (UTC-5)
- Vasaras laiks (DST)	UTC (UTC-4)
Mājaslapa: www.ohio.gov
Ohaio Vikikrātuvē

Šis raksts ir par ASV štatu. Par citām jēdziena Ohaio nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Ohaio (angļu: Ohio) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā. Ohaio administratīvais centrs ir Kolumbusa, kopš 2019. gada janvāra štata gubernators ir Maiks Devains.

Ohaio robežojas ar Kanādu, Indiānas, Kentuki, Mičiganas, Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas štatiem, kā arī ar vienu no Lielajiem ezeriem — Ēri ezeru.

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja indiāņi. Ohaio upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka Adenas kultūra (Adena culture). To nomainīja Hopvelas kultūra (Hopewell culture; no apmēram 100. līdz 400. gadam).

Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās kažokādu tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā Bebru karā (Beaver Wars), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina irokēzi, un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā franči Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. 1753. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr Franču un indiāņu karā teritoriju ieguva briti. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.

ASV Neatkarības kara laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. 1788. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (Marietta). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie Ziemeļrietumu indiāņu kara (1785 — 1795), kurāā teritoriju sagrāba ASV. 1803. gada 1. martā Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.

1835. gadā teritoriāls disputs ar Mičiganu gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. 1912. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots 1932., 1952., 1972. un 1992. gadā.

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits
1	Kolumbusa	905 748
2	Klīvlenda	372 624
3	Sinsinati	309 317
4	Tolīdo	270 871
5	Akrona	190 469
6	Deitona	137 644
7	Parma	81 146
8	Kantona	70 872
9	Loreina	65 211
10	Hamiltona	62 082

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ohaio.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)