Gulbenes novads
| Gulbenes novads | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Centrs: | Gulbene | |||||
| Kopējā platība:[2] | 1 872,2 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 1 827,3 km2 | |||||
| • Ūdens: | 44,9 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[3] | 18 740 | |||||
| Blīvums (2024): | 10,3 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||||
| Domes priekšsēdētājs: | Normunds Audzišs (ZZS) | |||||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
13 pagasti: | |||||
| Mājaslapa: | www | |||||
 Gulbenes novads Vikikrātuvē
| ||||||
Gulbenes novads ir administratīvi teritoriālās reformas gaitā izveidota pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, apvienojoties visām bijušā Gulbenes rajona pašvaldībām.
Novada teritorijas kopplatība ir 187 608 ha jeb 1876 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs Gulbene atrodas Gulbenes paugurvaļņa dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā un pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.
Daba
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture
Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (Gulbana) pirmoreiz minēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Iespējams, ka Druvienas nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka Drivinalda vārds.[5] No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās Rīgas arhibīskapijas Latviešu galā, 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp Cesvaines un Alūksnes pilīm uzcēla Gulbenes mūra pili (Schwanenburg), kas kļuva par novada pārvaldes centru. Livonijas kara sākumā 1559. gadā pēc uzvaras Tirzas kaujā Gulbenes pili ieņēma Ivana IV karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam, bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Gulbenes pils krieviski nodēvēta par Шванцбург, pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.
Pēc Vidzemes iekarošanas Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Gulbenes draudzes novadu uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā muiža nonāca Zviedrijas valsts īpašumā. Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas impērijai tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam Frīdriham fon Bergam piederošajā Beļavas muižā (Kortenhof) uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā Johans Gotlībs fon Volfs iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis (Balto un Sarkano pili). 1835. gadā historisma stilā celta Stāmerienas muižas kungu māja, savukārt Jaungulbenes muižas kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.
1903. gadā tika izbūvēts Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš un uzbūvēta Gulbenes stacija.
Teritoriālais iedalījums
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Apdzīvotās vietas
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
Etniskais sastāvs
Pašvaldība
2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novadā ievēlēja 17 deputātus no 4 partiju kandidātu sakarstiem.[7]
| Frakcija | Mandātu skaits | |
|---|---|---|
| Zaļo un Zemnieku savienība | 6 | |
| Reģionu alianse | 4 | |
| Vienotība | 4 | |
| Atmoda | 3 |
Tautsaimniecība
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
- Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683—1759), Vidzemes hernhūtiešu kustības veidotāja
- Oto Bērtiņš (1818—?), gleznotājs
- Apsīšu Jēkabs (1858—1929), īstajā vārdā Jānis Jaunzemis, rakstnieks
- Jānis Misiņš (1862—1945), bibliogrāfs
- Jūlijs Madernieks (1870—1955), gleznotājs, interjerists
- Voldemārs Maldonis (1870—1941), luterāņu mācītājs, teologs un filozofs
- Jānis Poruks (1871—1911), rakstnieks un dzejnieks
- Andrievs Niedra (1871—1942), luterāņu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks
- Andrejs Priedkalns (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
- Augusts Malvess (1878—1951), arhitekts
- Voldemārs Irbe (1893—1944), mākslinieks
- Leo Svemps (1897—1975), gleznotājs
- Mariss Vētra (1901—1965), īstajā vārdā Morics Blumbergs, dziedātājs un rakstnieks
- Sergejs Duks (1902—1973), koru diriģents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
- Imants Kokars (1921—2011), kordiriģents
- Gido Kokars (1921), kordiriģents
- Antra Liedskalniņa (1930—2000), aktrise
- Imants Cepītis (1935—1993), kordiriģents
- Uldis Pūcītis (1937—2000), aktieris
- Ruta Muceniece (1950), farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2008)
- Andris Kravalis (1967), katoļu bīskaps
- Madara Līduma (1982), biatloniste
- Daumants Dreiškens (1984), bobslejists
Ievērojamas vietas
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
-
Gulbenes dzelzceļa stacija -
Stāmerienas muižas pils -
Litenes muižas kungu māja -
Jaungulbenes muižas pils
Atsauces
- ↑ Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Švābe, A. Tālava. Grām: Švābe, A. Straumes un avoti. III sējums. Sakārtojusi Švābe, L. Lincoln (Nebraska): Pilskalns, 1965. 393 lpp.>179.-210.lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. novembrī. Skatīts: 2015. gada 25. septembrī.
- ↑ Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ pv2017.cvk.lv http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=X529HnKejmjGyYeQG2yYjQ==. Skatīts: 2019-06-02. Tukšs vai neesošs
|title=
Ārējās saites
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
