Ēģipte
{swiggaty swooty, i'm coming for that booty.
Iedzīvotāji
Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi 642. gadā. Pirms arābu iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši kopti. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības Ēģiptes ekonomikai, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas.
Dabas resursi
Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir Nīlas upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi: zelts, urāns, fosfāti, dzelzs rūda u. c. Visvairāk Ēģiptē iegūst naftu un dabasgāzi. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām Āfrikā aiz Nigērijas, Alžīrijas un Lībijas. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic kokvilnas pirmapstrādi, strādā tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē.
Kopējās naftas rezerves veido 2,9 miljardi barelu. Vislielākās tās iegulas atrodas Sīnāja pussalā, pie Suecas līča un Ēģiptes ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000 miljardu kubikmetru. Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un fosforīti.
=yeet
Ģeogrāfija
Valsts platība pārsniedz miljonu kvadrātkilometru, taču līdz pat 90 % ēģiptiešu dzīvo šaurā auglīgas zemes joslā Nīlas upes ielejā. Uz rietumiem no Nīlas ielejas stiepjas Austrumu (Arābijas) tuksnesis — neauglīga zemes, ko ieskauj kalnu grēda, kuras augstums sasniedz vairāk kā 2 km, bet garums — vairāk kā 800 km. Uz rietumiem no Nīlas ielejas atrodas Rietumu (Lībijas) tuksnesis, kas aizņem 2/3 Ēģiptes platības. Rietumu tuksnesis stiepjas līdz pat Ziemeļāfrikas krastam un ir pazīstams kā Sahāras tuksnesis. Lai gan tuksnesī ir ļoti augsta temperatūra, neauglīga zeme, tomēr vētras un zemais gaisa spiediens rada labvēlīgus apstākļus auglīgu oāžu pastāvēšanai. No septiņām Ēģiptes oāzēm lielākās ir Hārga, Dāhla un Farāfira.
Skatīt arī
Atsauces
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||
|