Pāriet uz saturu

Atis Kronvalds

Vikipēdijas lapa
Atis Kronvalds
Atis Kronvalds
Personīgā informācija
Dzimis 1837. gada 15. aprīlī
Bunkas pagasta Krotes muižas "Lejasmiķi"
Miris 1875. gada 17. februārī (37 gadi)
Vecpiebalga
Tautība latvietis
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, publicists, valodnieks.
Valoda latviešu valoda
Augstskola Tērbatas Universitāte, Berlīnes Universitāte

Atis Kronvalds, biežāk pazīstams kā Kronvaldu Atis (1837. gada 15. aprīlis1875. gada 17. februāris), bija latviešu publicists, valodnieks, pedagogs.

Biogrāfija

Dzimis Krotes muižas «Lejasmiķos» drēbnieka ģimenē. Mācījies Mazlāņu pagastskolā. Viņu pieņēmis audzināšanā Durbes mācītājs H. Ē. Katerfelds, kurš rūpējies par zēna turpmāko izglītošanu. Kronvalds mācījies Durbē privātskolā un Liepājas augstākajā apriņķa skolā.
Ieguvis skolotāja tiesības, strādājis par mājskolotāju. 1860. gadā iestājies Berlīnes Universitātes Medicīnas fakultātē, bet pēc pusgada līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un strādājis par mājskolotāju Durbē.

Iepazinies ar laikrakstu Pēterburgas Avīzes un nostājies jaunlatviešu pozīcijās, vēlāk kļuvis par dedzīgāko latviešu tautas tiesību, valodas un kultūras aizstāvi. 1865. gadā devies uz Tērbatu un iestājies Tērbatas Universitātes pedagoģiskajos kursos. No 1868. gada strādājis par Tērbatas Skolotāju semināra pedagogu, rosīgi darbojies latviešu inteliģences pulciņā ar nosaukumu Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakari, rakstījis mācību grāmatas, publicējis rakstus par valodniecību un pedagoģiju, izdevis savu slaveno brošūru Nationale Bestrebungen (Tautiskie centieni). Tā bija atbilde vācu ideologiem, kas pauda uzskatu, ka latviešiem nevar būt ne savas kultūras, ne izglītotu cilvēku, jo izglītots latvietis esot neiedomājams. Kronvalds parāda spožu polemista talantu. Runādams par dažādiem tematiem, viņš meklē jaunus vārdus un apvidvārdus izteiksmes līdzekļus. Kronvalds popularizē vecvārdus un apvidvārdus, aizgūst vārdus no radniecīgām valodām un atvasina jaunus vārdus. Viņš darinājis ap 200 vārdu, latviešu literārajā valodā ieviesušies ap 100. Kronvalds latviešu valodā iedzīvinājis vārdus arods, josla, oma, ķermenis, viela, aizbildnis, apstāklis, burtnīca, dzeja, gleznot, līdzekļi, nākotne, pagātne, vēsture, vēstule, cietoksnis u.c.[1] Publicējies laikrakstā Baltijas Vēstnesis.

1873. gadā pārcēlies uz Vecpiebalgu, strādājis Vecpiebalgas draudzes skolā. Šajā pašā gadā piedalījies Vispārējos latviešu dziedāšanas svētkos, kuros uzstājies ar divām spožām runām, atkal aizstāvot tautas kultūru, tautasdziesmas, valodu. Atis Kronvalds bijis spožs orators. Viņa devums tautas pašapziņas celšanā un valodas izkopšanā ir nepārvērtējams. Miris Vecpiebalgā, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos, kur 1893. gadā uzstādīts kapa piemineklis.

Kronvaldu Atis tiek uzskatīts par vienu no Latviešu vecākās studentu korporācijas Lettonia dibinātājiem.

Raksti

  • Dzeja jeb poēzija (1869)
  • Vecas valodas jauni vārdi (1869)
  • Tēvuzemes mīlestība (1871)
  • Valodas kopējiem (1872)
  • Nationale Bestrebungen (1872)
  • Tautiskie centieni (1887)
  • Kopoti raksti 2 sēj. (1936—1937)
  • Izlase Tagadnei (1987)

Atsauces

  1. Atis Kronvalds (latviski)