Amsterdamas līgums
Amsterdamas līgums ir Eiropas Savienības ratificēts līgums, kurš pieņemts, lai reformētu Eiropas Savienības iestādes, gatavojoties jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Līgums stājies spēkā 1999. gada 1. maijā. Tas nav patstāvīgs pamatlīgums, bet gan līgums, ar kuru tiek grozīts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un līgums par Eiropas Savienību.[1]
Ar Māstrihtas līgumu grozīja iepriekšējos Eiropas līgumus un izveidoja Eiropas Savienību, kuras pamatā ir trīs pīlāru struktūra (Eiropas Kopienas, kopējā ārpolitika un drošības politika un sadarbība tieslietu un iekšlietu jomā). Ar Amsterdamas līgumu tika ieviesti pielāgojumi, kas bija vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvāku un demokrātiskāku Eiropas Savienības darbību pēc tās paplašināšanās. Līdz ar līguma stāšanos spēkā tika vienkāršota koplēmuma procedūra un paplašināta tās piemērošanas joma.[2]
Vēsture
Šis līgums ir rezultāts diskusijām, kuras aizsākās 1995. gadā Mesīnā, Sicīlijā. 1996. gada martā Turīnā (Itālijā) tika atklāta Starpvaldību konference, kuras mērķis bija pārskatīt Eiropas Savienības līgumu. Rezultātā tika izstrādāts Amsterdamas līgums, kas noteica grozījumus Eiropas Savienības līgumā, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumā un citos saistītos tiesību aktos.[2] Amsterdamas līgums tika apstiprināts Eiropadomes sanāksmē Amsterdamā 1997. gadā no 16. līdz 17. jūnijam. 1997. gada 2. oktobrī piecpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri parakstīja līgumu Eiropas Parlamenta prezidenta Hosē Marijas Gila-Roblesa klātbūtnē.[3]
Saturs
Amsterdamas līgums sastāv no trīs daļām, protokoliem, deklarācijām un pielikumiem.[4] Līgums palielināja Eiropas Savienības pilnvaras līdz ar to Eiropas Parlaments un Padome kļuva par diviem praktiski vienlīdzīgiem likumdevējiem. Izņemot lauksaimniecības un konkurences politiku, koplēmuma procedūru piemēroja visās jomās, kurās Eiropas Padome bija pilnvarota pieņemt lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.[5] Pārējās jomās, kur nevar piemērot kvalificētu balsu vairākumu, saglabājās vienprātīgs balsojums. Līguma ietvaros tika izveidots dalībvalstu nodarbinātības politikas koordinācijas mehānisms,pastiprināta valdību sadarbība attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas iestāžu sadarbību, nosakot mērķus un precizējot veicamos uzdevumus, kā arī izveidojot jaunu direktīvai līdzīgu juridisku instrumentu, kas palīdzētu dalībvalstīm veiksmīgāk ieviest normatīvo dokumentu izmaiņas. Pirmo reizi Eiropas Savienības līgumos tika ietverti vispārēji noteikumi, kas ļauj dalībvalstīm atbilstoši zināmiem nosacījumiem izmantot kopējās iestādes, lai īstenotu ciešāku savstarpējo sadarbību. Kā, piemēram, par ekonomisko un monetāro savienību, brīvības, drošības un Šengenas līguma sadarbības. Amsterdamas līgums noteica, ka Eiropas Parlamentā nav vairāk par 700 deputātiem un, ka (līdz 20 dalībvalstīm Eiropas Savienībā ) Eiropas Komisijā ir pa vienam komisāram no katras dalībvalsts. Tika paredzēts, ka šis noteikumi ir jāmaina kā minimums gadu pirms 21. dalībvalsts iestāšanās Eiropas Savienībā.[5] Ar Amsterdamas līgumu atcēla visus tos Eiropas līgumos paredzētos noteikumus, kuri laika gaitā bija zaudējuši spēku vai novecojuši, nodrošinot,ka šie noteikumi netiktu vēlāk izmantoti.[5]
Līguma vājās puses
Amsterdamas līgums izraisīja plašu kritiku, jo tas neatrisināja vairākas no Eiropas Savienības problēmām. Kā viena no lielākajām problēmām tika minēta Eiropas Savienības iestāžu neatbilstība 15 dalībvalstu skaitam, kas neļauj iestādēm efektīvi veikt savu darbu. Tiek kritizēts, ka šis līgums nebija pietiekami drosmīgs uzlabojot Eiropas Savienības politiskās kompetences un Eiropas Parlamenta lomu. Eiropas Savienība tiek kritizēta par to, ka veidojot šo līgumu netika ņemts vērā sabiedrības līdzdalība un informācijas pieejamība, bet gan balstīta uz valstu un valdību lēmumiem. Kā arī līguma teksts ir sarežģīts un nav viegli saprotams pilsoņiem un pat juridiskām, ekonomiskām un politiskām personām, kurām jāievēro šis līgums.[6]
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ «Valsts valodas centrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. janvārī. Skatīts: 2016. gada 13. aprīlī.
- ↑ 2,0 2,1 Līgumi un Eiropas Parlaments
- ↑ «The history of the European Union». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 13. aprīlī.
- ↑ «Amsterdamas līgums». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 13. aprīlī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 «Māstrihtas un Amsterdamas līgumi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 13. aprīlī.
- ↑ «The history of European Union». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 13. aprīlī.