Rīga

Šis raksts ir par Latvijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Rīga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Rīga
Rīga
Karogs: Rīga Karogs Ģerbonis
Rīga
Koordinātas: 56°56′51″N 24°06′23″E
Valsts	Latvija
Pirmoreiz minēta	12. gs.
Dibināta	1201. gadā
Pilsētas tiesības	1225. gadā
Administrācija
• Mērs	Nils Ušakovs
Platība
• pilsēta	304,0 km2
• sauszeme	253,1 km2
• ūdens	51,0 km2
Augstums	6 m
Iedzīvotāji (2024)
• pilsēta	605 273
• blīvums	2 391,9 iedz./km2
• aglomerācija	942 002
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-10(01-84)
Mājaslapa	riga.lv
Rīga Vikikrātuvē

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais industriālais, darījumu, kultūras un finanšu centrs Baltijā, nozīmīga ostas pilsēta. Ar 709 145 iedzīvotājiem (2010) tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (aiz Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km². Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 0,94 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju.

Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tas ir ievērojama ar jūgendstila arhitektūru, kurai pēc UNESCO viedokļa nav līdzīgu pasaulē. Rīga būs viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.

Vēsture

Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir Baltijas valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu - Latvijas Republikas galvaspilsēta.

Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām:

• Livonijas bīskapijai (1201-1255)
• Rīgas arhibīskapijai (1255-1562), vienlaikus būdama metropole Livonijas konfederācijai
• Rīgas brīvpilsēta (1561-1581)
• Pārdaugavas hercogistei (1581-1600, de iure līdz 1629)
• Zviedru Vidzemei (1600-1721)
• Vidzemes guberņai (1721-1918)
• Latvijas Republikai (no 1918), uz laiku esot Latvijas PSR (1940-1941, 1944-1990) un Ostlandes (1941-1944) galvaspilsēta

UNESCO Pasaules mantojuma objekts

Rīga
UNESCO Pasaules mantojuma saraksts

Aktuālā pilsētas attīstība

21. gadsimta pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjuma pieaugumu, kuru veicināja Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme 2000. gados. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas Nacionālā bibliotēkas ēka - Gaismas pils celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kurš bija pirmais, kopš 1970. gadiem, uzbūvētais tilts pār Daugavu. Rīgas Satiksme pilnībā atjaunoja autobusu parku un daļēji atjaunoja vai rekonstruēja trolejbusu un autobusu parku.

Attēls:Riga iedvesmas pilseta.jpg

Rīgas pilsētas logotips.

2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. 2006. gada maijā Rīgā notika Pasaules čempionāts hokejā, bet tā paša gada novembrī 19. NATO samits.

Sakarā ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā, Latvijas ekonomika, pēc rekordstraujas attīstības 2000. gados, pārkarsa un, nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība netika apturēta. Nozīmīgākie no tiem bija Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēkā (tā dēvētā Gaismas pils).

Sports

Attēls:Saules Akmens no Vansu tilta.jpg

Saules akmens iezīmēja 21. gadsimta daudzstāvu apbūves veidošanos Pārdaugavā.

2006. gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Rīgā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo". Latvijas hokeja līgā spēlē HK Rīga 2000, Rīgas "Concept", HS Rīgas "Prizma/Hanza", SK Rīga 18, kā arī SK LSPA/Rīga.

Latvijas futbola Virslīgā spēlē Skonto FC, FK Daugava Rīga, kā arī RFS/Olimps.

Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.

Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi - Barons/LMT, ASK Rīga, BK VEF Rīga, BK Ķeizarmežs, kā arī sieviešu klubs TTT Rīga.

Ģeogrāfija

Attēls:Riga Eiropas Savieniba.png

Rīgas atrašanās vieta Eiropas Savienībā.

Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns - 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.

Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1-11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1-3 hektāri lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10-28 metri virs jūras līmeņa.

Klimats

Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas jūras līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2-3 grādi augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.

Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ielgums vasarā ir 54-57%, ziemā tikai 14-25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas - atiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13-20, bet vasarā tikai 1-2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā - 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).

Temperatūra

Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.

• -34,9 °C (1956. gada 1. februāris)
• -33,7 °C (1970. gada 30. janvāris)

Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.

• +34,5 °C (1885. gada 15. jūlijs)
• +34,1 °C (2002. gada jūlijs)
• +33,6 °C (1959. gada 13. jūlijs un 2002. gada augusts)

Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, pat līdz 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939/1940, 1941/1942, 1955/1956, 1978/1979, 1984/1985, 1986/1987 gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt no +5 ... +15 grādiem naktī līdz +20 ... +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8-10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus nav garš, no jūnija vidus līdz augusta beigām. Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējama 7-9 dienas vasarā (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.

Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) - 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8-10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).

Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vsara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī - 55 dienas, vasarā - 41 dienu. Reizēm 50-60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem -30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2-3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160-180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170-180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā Siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.

Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.

Rīgas meteoroloģiskie dati.
Temperatūra ( °C )
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Gadā
Absolūtais maksimums (°C)	+10,2 2007	+13,6 1990	+20,5 1968	+27,9 2000	+30,5 1886	+34,0 1988	+34,5 1885	+33,9 1936	+29,4 1992	+23,4 1966	+17,2 1968	+11,8 2015		+34,5 1885
Augstākā vidējā temperatūra (°C)	+3,7 2020	+4,4 1990	+4,7 2007	+10,7 2000	+17,4 2018	+20,4 2021	+23,1 2021	+21,6 1846	+17,4 1806	+10,7 1907	+5,7 1978	+4,3 2006		9,3 2019
Vidējā mēneša temperatūra (°C)	−3,5	−3,4	+0,1	+5,0	+11,6	+15,3	+17,2	+16,5	+11,8	+7,1	+2,3	−1,5		+6,5
Zemākā vidējā temperatūra (°C)	−14,7 1893	−13,9 1929	−10,0 1942	−0,2 1852	+6,0 1864	+10,7 1928	+14,0 1904	+13,3 1956	+9,1 1877	+2,1 1805	−4,5 1919	−11,5 1876		+3,4 1942
Absolūtais minimums (°C)	−33,7 1970	−34,9 1956	−30,3 1942	−13,1 1942	−5,5 1941	−2,3 1941	+4,0 1968	+0,0 1966	−4,1 1996	−9,5 1912	−20,5 1890	−31,9 1978		−34,9 1978
Sniega sega
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Summa
Vidējais sniega segas biezums (cm)	9	12	7	—	—	—	—	—	—	—	2	6		—
Maksimālais sniega segas biezums (cm)	65 1908	79 1900	76 1900	13	—	—	—	—	—	39 2003	34	46 2010		79 1900
Saulainība
Mēnesis	Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec		Summa
Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī	36	65	133	237	280	296	296	246	186	91	31	24		1922
Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Fauna

Mājas balodis. Izplatīts putns Rīgā.

Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažāduūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.

Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar precīzi noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā beiži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās - pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas eži, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesku un meža caunu.

Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 Latvijā sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums logzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām - piemēram mājas balodis, mājas zvirbulis, arī svīre un kovārnis. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais mežastrazds, parastā žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzena ūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkankrūtīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt parastā žubīte, vītītis, cekulzīlīte, rudais erickiņš. Daugavā un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos - upes tārtiņš, ūdenstilpēs - meža pīle.

Rīgas pilsētas administratīvā robeža

Rīgas pilsētas teritorija. Skats no satelīta.

Vecrīga.

Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.

Administratīvais iedalījums

Pļavnieku apkaimes panorāma.

Rīgas pilsēta ir iedalīta sešās administratīvās vienībās:

• Centra rajons (3 km²)
• Kurzemes rajons (79 km²)
• Zemgales priekšpilsēta (41 km²)
• Ziemeļu rajons (77 km²)
• Vidzemes priekšpilsēta (57 km²)
• Latgales priekšpilsēta (50 km²)

Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006-2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir samazinājies visstraujāk.

Teritorijas iedalījums

• Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%)
• Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%)
• Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%)
• Parki aizņem 57,54 km² (19,0%)
• Ūdens platība aizņem 48,50 km² (15,8%)

Rīgas apkaimes

Kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināts pilsētas teritoriālais iedalījums, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas), tomēr nosacīti Rīga bija sadalīta 47 rajonos, jeb mikrorajonos. Mikrorajonu robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda - sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu, bija diezgan atšķirīga.

2008. gadā Rīgas Domes pilsētās attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna - apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku. Kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.

Rīgas apkaimju uzskaitījums

1. Bolderāja 2. Daugavgrīva 3. Dzirciems 4. Iļģuciems 5. Imanta 6. Kleisti 7. Ķīpsala 8. Rītabuļļi 9. Spilve 10. Voleri 11. Zasulauks 12. Āgenskalns 13. Atgāzene 14. Beberbeķi 15. Bieriņi

16. Bišumuiža 17. Katlakalns 18. Mūkupurvs 19. Pleskodāle 20. Salas 21. Šampēteris 22. Torņakalns 23. Ziepniekkalns 24. Zolitūde 25. Čiekurkalns 26. Jaunciems 27. Kundziņsala 28. Mangaļsala 29. Mežaparks 30. Mīlgrāvis

31. Pētersala-Andrejsala 32. Sarkandaugava 33. Trīsciems 34. Vecāķi 35. Vecdaugava 36. Vecmīlgrāvis 37. Vecpilsēta 38. Centrs 39. Berģi 40. Brasa 41. Brekši 42. Bukulti 43. Dreiliņi 44. Jugla 45. Mežciems

46. Purvciems 47. Skanste 48. Suntaži 49. Teika 50. Avotu iela 51. Dārzciems 52. Dārziņi 53. Grīziņkalns 54. Ķengarags 55. Maskavas forštate 56. Pļavnieki 57. Rumbula 58. Šķirotava

Demogrāfija

Rīgas siluets.

Vecrīgas skats. Priekšplānā "Trīs brāļi", fonā Doma baznīca

Astoņdesmito gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, dēļ Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā, kā arī dēļ ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714 bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija jau vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, bet temps bija gandrīz apstājies. 2007. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 5 114 iedzīvotājiem un 2008. gada sākumā Rīgā dzīvoja 717 371 cilvēku.

Gads Iedz. skaits 1767 19 500 1800 29 500 1840 60 600 1867 102 600 1881 169 300 1897 282 200 1913 517 500 1920 185 100 1930 377 900 1940 353 800

Gads Iedz. skaits 1941 335 200 1945 228 200 1950 482 300 1955 566 900 1959 580 400 1965 665 200 1970 731 800 1975 795 600 1979 835 500 1987 900 300

Gads Iedz. skaits 1990 909 135 1991 900 455 1992 889 741 1993 863 657 1994 843 552 1995 824 988 1996 810 172 1997 797 947 1998 786 612 1999 776 008

Gads Iedz. skaits 2000 764 329 2001 756 627 2002 747 157 2003 739 232 2004 735 241 2005 731 762 2006 727 578 2007 722 485 2008 717 371 2009 715 978

Gads Iedz. skaits 2010 709 145

Nacionālais sastāvs

Attēls:Nacionalais sastavs Riga 2009.png

Nacionālais sastāvs Rīgā 2010. gadā.

Nacionālais sastāvs Rīgā ir polarizēts. Vērojamas tendences, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam pilsētā, samazinās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī citu, mazāku grupu skaits samazinās lēnāk, nekā, piemēram, krievu skaits, kuri samazinās visstraujāk. Ir arī tādas grupas, kas skaitliski pat palielinās - pie tādām grupām var pieskaitīt čigānus un vāciešus, kā arī citas, vēl sīkākas grupas.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2010. gada 1. janvārī tas bija šāds:

Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Rīgā 2010. gadā.
Tautība	Procenti	Iedz. skaits
Latvieši	42,33%	300 162
Krievi	41,03%	290 984
Baltkrievi	4,19%	29 727
Ukraiņi	3,86%	27 367
Poļi	1,99%	14 116
Ebreji	1,07%	7 569
citi	5,53%	39 220

Transports

Sabiedriskais transports Rīgā

Autobuss Mercedes-Benz Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā, 2005. gada 4. jūnijā.

Zemās grīdas tramvajs Škoda 15T Rīgā.

Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 53 autobusu, 20 trolejbusu un 9 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.

Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938.gada 1. jūlijā.

Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst. 16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.

1882. gada 23. augustā tiek atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt1901. gada 23. jūlijā.

Citi transporta veidi

• Rīgas dzelzceļa stacija
• Starptautiskā lidosta "Rīga"
• Rīgas pasažieru osta
• Rīgas metropolitēns

Radiostacijas

88,6 MHz – Jumor FM 89,2 MHz – Radio SWH Rock 90,7 MHz – Latvijas Radio 1 91,5 MHz – Latvijas Radio 2 91,9 MHz – TOP Radio 92,4 MHz – Kurzemes Radio 93,1 MHz – Radio NABA 93,9 MHz – Radio Baltkom 96,2 MHz – Krievijas Hitu Radio 96,8 MHz – Latviešu Radio 97,3 MHz – Radio QBS 99,0 MHz – Radio Jūrmala 99,5 MHz – Europa Plus

100,0 MHz – Radio PIK 100,5 MHz – BBC Radio 101,0 MHz – Radio 101 101,8 MHz – Latvijas Kristīgais Radio 102,7 MHz – Radio MIX FM 103,2 MHz – Novoe radio 103,7 MHz – Latvijas Radio 3 - Klasika 104,3 MHz – European Hit Radio 105,2 MHz – Radio SWH 105,7 MHz – Radio SWH + 106,2 MHz – Star FM 107,2 MHz – Radio Skonto 107,7 MHz – Latvijas Radio 4 - Doma Laukums

Sadraudzības pilsētas

Rīgai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:

• Almati, Kazahstāna
• Amsterdama, Nīderlande
• Astana, Kazahstāna
• Bordo, Francija
• Brēmene, Vācija
• Dallasa, ASV
• Florence, Itālija
• Kalē, Francija
• Kērnsa, Austrālija
• Kijeva, Ukraina

• Kobe, Japāna
• Maskava, Krievija
• Minska, Baltkrievija
• Norčēpinga, Zviedrija
• Olborga, Dānija
• Pekina, Ķīna
• Pori, Somija
• Providensa, ASV
• Rostoka, Vācija
• Sanktpēterburga, Krievija

• Santjago, Čīle
• Stokholma, Zviedrija
• Sudžou, Ķīna
• Taipeja, Ķīna
• Tallina, Igaunija
• Tartu, Igaunija
• Taškenta, Uzbekistāna
• Tbilisi, Gruzija
• Varšava, Polija
• Viļņa, Lietuva

Attēlu galerija

• 
  Vecrīgas panorāma starp 1890. - 1900 gadu.
• 
  Rīgas panorāma 20. gadsimta sākumā.
• 
  Rīgas pils, raugoties no Daugavas.
• 
  Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas.
• 
  Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma.
• Rīgai dāvinātais pulkstenis no tās sadraudzības pilsētas Kobes. Tas rāda laiku abās pilsētās.
  Rīgai dāvinātais pulkstenis no tās sadraudzības pilsētas Kobes. Tas rāda laiku abās pilsētās.
• 
  Vecrīga, raugoties no Daugavas.
• Vanšu tilts pār Daugavu.
  Vanšu tilts pār Daugavu.
• 
  Rīgas centrālā daļa.
• 
  Rīgas ostas iekraušanas celtņi.
• 
  Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts.

Rīga

Cilvēki

Personības, kas dzimušas Rīgā:

režisors Oļģerts Kroders (1921-), tēlniece Līvija Rezevska (1926-2004), rakstnieks Zigmunds Skujiņš (1926-), mākslinieks Boriss Bērziņš (1930-), komponists Raimonds Pauls (1936-), aktieris Juris Strenga (1937-), Latvijas valsts prezidente no 1999. līdz 2007. gadam Vaira Vīķe-Freiberga (1937-), Latvijas valsts prezidents no 1993. līdz 1999. gadam Guntis Ulmanis (1939-), aktrise un politiķe Ausma Kantāne-Ziedone (1941-), komponists Imants Kalniņš (1941-), režisore Māra Ķimele (1943-), aktrise Lilita Ozoliņa (1947-), komponists Juris Karlsons (1948-), aktieris Rūdolfs Plēpis (1950-), dziedātājs un komponists Adrians Kukuvass (1951-), politiķis Ivars Godmanis (1951-), aktieris Juris Gornavs (1951-), aktrise Mirdza Martinsone (1951-), operdziedātāja Inese Galante (1954-), aktieris Januss Johansons (1956-),

aktieris Harijs Spanovskis (1958-), aktieris Juris Frinbergs (1959-), dziedātājs Roberts Gobziņš (1964-), aktrise Ilze Pukinska (1965-), politiķis Aigars Kalvītis (1966-), aktieris Andris Makovskis (1966-2009), hokejists Artūrs Irbe (1967-), diriģents Māris Sirmais (1969-), hokejists Sergejs Naumovs (1969-), aktrise Anna Putniņa (1971-), dziedātājs Normunds Rutulis (1971-), aktieris Dainis Gaidelis (1972-), aktieris Egons Dombrovskis (1972-), žurnālists Jānis Domburs (1972-), mūziķis un brīvmākslinieks Kaspars Bindemanis (1972-), hokejists Sergejs Žoltoks (1972-2004), aktrise Baiba Broka (1973-), maratonu skrējēja Jeļena Prokopčuka (1976-), mūziķis Gustavs Butelis (1978-), vingrotājs Igors Vihrovs (1978-), kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis (1978-), hokejists Edgars Masaļskis (1980-),

aktrise Sarmīte Rubule (1980-), vijolniece Baiba Skride (1981-), dziedātājs Gunārs Kalniņš (1981-), basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota (1983-), basketboliste Dita Krūmberga (1984-), hokejists Lauris Dārziņš (1985-), dziedātāja Elīna Fūrmane (1986-), tenisists Ernests Gulbis (1988-), hokejists Kaspars Daugaviņš (1988-).

Skatīt arī

• Sabiedriskais transports Rīgā
• Rīgas Satiksme
• Rīgas Dome
• Rīgas arhibīskapi
• Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā
• Radio Rīgā

Ārējās saites

• Rīgas pilsētas domes portāls
• Cita Rīga - Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi
• Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu
• Rīgas vēsture fotogrāfijās
• Rīgas vēstures kinomateriāli
• Par velosatiksmi Rīgā
• Rīga Latvijas ceļvedī
• Laikraksts "Rīgas Pilsētas Vēstis
• Rīga fotogrāfijās
• Lietuviešu Wiki
• Rīgas pilsētas karte
• Rīgas ievērojamās vietas (krieviski)
• Rīgas ceļvedis pa labākajām kafejnīcām, bāriem, restorāniem un kultūras iestādēm (angliski)
• sites-of-memory.de Pieminekļi Rīgā (angliski)
• LitDok Austrumviduseiropa (Herder-Institut Marburg)
• Rīga fotogrāfijās un tīmekļkameras