1975. gads Latvijā: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
| 16. rindiņa: | 16. rindiņa: | ||
* Ekspluatācijā tika nodots maģistrālais gāzes vads [[Valdaja]]—[[Pleskava]]—[[Rīga]].<ref name="autogenerated1">{{enc riga|767}}</ref> |
* Ekspluatācijā tika nodots maģistrālais gāzes vads [[Valdaja]]—[[Pleskava]]—[[Rīga]].<ref name="autogenerated1">{{enc riga|767}}</ref> |
||
* [[Rīga]]s [[TEC-2]] sāka ražot elektroenerģiju.<ref name="autogenerated1" /> |
* [[Rīga]]s [[TEC-2]] sāka ražot elektroenerģiju.<ref name="autogenerated1" /> |
||
* Ekspluatācijā tika nodota [[Latvijas KP CK]] jaunā ēka [[Kirova iela (Rīga)|Kirova ielā]] 2 |
* Ekspluatācijā tika nodota [[Latvijas KP CK]] jaunā ēka [[Kirova iela (Rīga)|Kirova ielā]] 2 (šobrīd – [[Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga"]]) |
||
*[[LZA|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā ''Ekonomikas terminu vārdnīca.'' |
*[[LZA|Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas]] terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā ''Ekonomikas terminu vārdnīca.'' |
||
Pašreizējā versija, 2024. gada 15. septembris, plkst. 17.25
| Pasaulē: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
| Latvijā: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
| Laikapstākļi: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
| Sportā: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
| Kino: | 1972 1973 1974 - 1975 - 1976 1977 1978 |
Šajā lapā ir apkopoti 1975. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. augusts — Cenu pagastā tika novērota agrākā pirmā rudens salna gaisā Latvijā kopš meteoroloģisko novērojumu uzsākšanas.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. novembris — ar pilnu jaudu sāka strādāt Rīgas HES.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Jelgavā darbu uzsāka jaunā Rīgas autobusu fabrika, kur tika plānots saražot 17 tūkstošus mikroautobusus gadā.
- Jaunuzceltā Starptautiskā lidosta "Rīga" sāka apkalpot regulārus avioreisus.
- Rīgas sabiedriskajā transportā konduktori tika nomainīti pret biļešu pusautomātiem.
- Sākās veco, jeb tā dēvēto "zaļo" PSRS pasu nomaiņa pret jaunā parauga pasēm, kuras bija sarkanā krāsā. Jaunajā pasē bija vieta trim fotogrāijām, kuras tika ielīmētas 16 gadu vecumā — dokumentu saņemot, 25 un 45 gados.
- Ekspluatācijā tika nodots maģistrālais gāzes vads Valdaja—Pleskava—Rīga.[1]
- Rīgas TEC-2 sāka ražot elektroenerģiju.[1]
- Ekspluatācijā tika nodota Latvijas KP CK jaunā ēka Kirova ielā 2 (šobrīd – Pasaules tirdzniecības centrs "Rīga")
- Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas terminoloģijas komisijas vadībā tika publicēta pirmā Ekonomikas terminu vārdnīca.
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mākslas filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Motociklu vasara" (režisors Uldis Brauns)
- "Mans draugs — nenopietns cilvēks" (režisors Jānis Streičs)
- "Paradīzes atslēgas" (režisors Aloizs Brenčs)
- "Melnā vēža spīlēs" (režisors Aleksandrs Leimanis)
- "Parunā ar mani" (režisore Biruta Veldre)
- "Robina Huda bultas" (režisors Sergejs Tarasovs)
- "Liktenim spītējot" (režisors Ēriks Lācis)
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. janvāris — Andris Ambainis, matemātiķis
- 27. februāris — Kaspars Astašenko, hokejists
- 12. marts — Rinalds Muciņš, jurists un politiķis
- 11. aprīlis — Mārtiņš Pētersons, mūziķis
- 1. jūnijs — Ēriks Rags, vieglatlēts
- 18. jūnijs — Aleksandrs Koliņko, futbolists
- 3. augusts — Māris Mihelsons, mūziķis
- 16. augusts — Imants Bleidelis, futbolists
- 7. oktobris — Kaspars Znotiņš, aktieris
- 21. novembris — Ivars Drulle, tēlnieks
- 29. novembris — Ģirts Ankipāns, hokejists
- 27. decembris — Aigars Fadejevs, vieglatlēts
- nezināms datums — Mareks Gailītis, žurnālists
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 21. maijs — Arturs Apinis, latviešu grafiķis (dzimis 1904.)
- 4. septembris — Jānis Sudrabkalns (Arvīds Sudrabkalns), latviešu dzejnieks (dzimis 1894.)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 767. lpp.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |