Ohaio (štats): Atšķirības starp versijām

Ohaio
	Ohaio; Ohio
	— ASV štats —
	Klīvlendas panorāma no Ēri ezeraKlīvlendas panorāma no Ēri ezera
; Karogs	; Emblēma
	Neformālais nosaukums: The Buckeye State; The Mother of Presidents; Birthplace of Aviation; The Heart of It All
	Devīze: With God, all things are possible ("Ar Dievu visas lietas ir iespējamas)
	Ohaio atrašanās vieta ASV
	Administrācija
- Gubernators	Maiks Devains
	Platība
- Kopējā	116 096 km²
- Sauszeme	105 996 km²
- Ūdens	10 100 km² 8.7%
Augstākais punkts	Kempbela paugurs, 472 m
	Iedzīvotāji (2019. gadā)
- Kopā	11 689 100
- Blīvums	100,7/km²
- Rasu sastāvs	baltie — 86,27%; melnie — 12,66%
- Reliģijas	protestanti — 61%; katoļi — 24%; nereliģiozi — 8%
Laika josla	UTC (UTC-5)
- Vasaras laiks (DST)	UTC (UTC-4)
	Mājaslapa: www.ohio.gov
	Ohaio Vikikrātuvē

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija Jaunāka versija →

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Versija, kas saglabāta 2022. gada 11. decembris, plkst. 16.08

Ohaio (angļu: Ohio) ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Vidējo rietumu reģionā. Ohaio administratīvais centrs ir Kolumbusa, kopš 2019. gada janvāra štata gubernators ir Maiks Devains.

Ohaio robežojas ar Kanādu, Indiānas, Kentuki, Mičiganas, Pensilvānijas un Rietumvirdžīnijas štatiem, kā arī ar vienu no Lielajiem ezeriem — Ēri ezeru.

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja indiāņi. Ohaio upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka Adenas kultūra (Adena culture). To nomainīja Hopvelas kultūra (Hopewell culture; no apmēram 100. līdz 400. gadam).

Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās kažokādu tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā Bebru karā (Beaver Wars), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina irokēzi, un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā franči Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. 1753. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr Franču un indiāņu karā teritoriju ieguva briti. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais ASV prezidents Džordžs Vašingtons.

ASV Neatkarības kara laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. 1788. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (Marietta). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie Ziemeļrietumu indiāņu kara (1785 — 1795), kurāā teritoriju sagrāba ASV. 1803. gada 1. martā Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.

1835. gadā teritoriāls disputs ar Mičiganu gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. 1912. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots 1932., 1952., 1972. un 1992. gadā.

Lielākās pilsētas

Vieta	Pilsēta	Iedzīvotāju skaits^[1]
1	Kolumbusa	905 748
2	Klīvlenda	372 624
3	Sinsinati	309 317
4	Tolīdo	270 871
5	Akrona	190 469
6	Deitona	137 644
7	Parma	81 146
8	Kantona	70 872
9	Loreina	65 211
10	Hamiltona	62 082

Atsauces

↑ «U.S. Census Bureau QuickFacts». Skatīts: 17.03.2022.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ohaio.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)

Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «U.S. Census Bureau QuickFacts». Skatīts: 17.03.2022.

[1]

@@ 55. rindiņa: / 55. rindiņa: @@
 Ohaio robežojas ar [[Kanāda|Kanādu]], [[Indiāna]]s, [[Kentuki]], [[Mičigana]]s, [[Pensilvānija]]s un [[Rietumvirdžīnija]]s štatiem, kā arī ar vienu no [[Lielie ezeri|Lielajiem ezeriem]] — [[Ēri ezers|Ēri ezeru]].
+== Vēsture ==
+Pirms eiropiešu ierašanās štata teritoriju apdzīvoja [[indiāņi]]. [[Ohaio (upe)|Ohaio]] upes ielejā no pirmais tūkstošgades pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 3. gadsimtam uzplauka [[Adenas kultūra]] (''Adena culture''). To nomainīja [[Hopvelas kultūra]] (''Hopewell culture''; no apmēram [[100]]. līdz [[400]]. gadam).
+Kad apkārtnē 17. gadsimtā parādījās eiropieši, attīstījās [[kažokāda|kažokādu]] tirdzniecība. 16. gadsimta vidū, tā sauktajā [[Bebru kari|Bebru karā]] (''Beaver Wars''), vietējās indiāņu tautas iznīcināja vai padzina [[irokēzi]], un štata teritorija vairākus gadu desmitus bija gandrīz neapdzīvota, tomēr vēlāk šeit ieplūda dažādu tautu indiāņi. 18. gadsimtā [[Francija|franči]] Ohaio teritorijā ierīkoja vairākas apmetnes. [[1753]]. gadā franči sāka Ohaio upes ielejas militāru okupāciju. Tomēr [[Franču un indiāņu karš|Franču un indiāņu karā]] teritoriju ieguva [[Lielbritānija|briti]]. Viens no britu armijas komandieriem šajā karā bija vēlākais pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džordžs Vašingtons]].
+[[ASV Neatkarības karš|ASV Neatkarības kara]] laikā dažas indiāņu tautas atbalstīja neatkarības piekritējus, bet dažas britus. Pēc kara Ohaio teritorija tika atzīta par ASV ietekmes zonu. [[1788]]. gadā Ohaio tika nodibināta pirmā pilsēta — Marjeta (''Marietta''). Apmetņu un pilsēta rašanās noveda pie [[Ziemeļrietumu indiāņu karš|Ziemeļrietumu indiāņu kara]] ([[1785]] — [[1795]]), kurāā teritoriju sagrāba ASV. {{dat|1803|3|1}} Ohaio kļuva par 17. ASV štatu.
+[[1835]]. gadā teritoriāls disputs ar [[Mičigana|Mičiganu]] gandrīz pārauga bruņotā konfliktā. [[1912]]. gadā tika pieņemts likums, ka štata konstitūcija jāapstiprina referendumā pēc katriem 20 gadiem. Tas ticis rīkots [[1932]]., [[1952]]., [[1972]]. un [[1992]]. gadā.
 == Lielākās pilsētas ==