Ēģipte: Atšķirības starp versijām
→sheesh: Pievienots (Iezīmes: Atgriezts Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas) |
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 77.219.9.250, atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus (Iezīmes: Atcelšana) |
||
| 80. rindiņa: | 80. rindiņa: | ||
Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi [[642]]. gadā. Pirms [[arābi|arābu]] iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši [[kopti]]. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir [[musulmaņi]]. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības [[Ēģiptes saimniecība]]i, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas. |
Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi [[642]]. gadā. Pirms [[arābi|arābu]] iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši [[kopti]]. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir [[musulmaņi]]. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības [[Ēģiptes saimniecība]]i, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas. |
||
== |
== Dabas resursi == |
||
Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir [[Nīla]]s upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi: [[zelts]], [[urāns (elements)|urāns]], [[fosfāti]], [[dzelzs rūda]] u. c. Visvairāk Ēģiptē iegūst [[nafta|naftu]] un [[dabasgāze|dabasgāzi]]. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām [[Āfrika|Āfrikā]] aiz [[Nigērija]]s, [[Alžīrija]]s un [[Lībija]]s. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic [[kokvilna]]s pirmapstrādi, strādā [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecībā]] un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē. |
Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir [[Nīla]]s upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi: [[zelts]], [[urāns (elements)|urāns]], [[fosfāti]], [[dzelzs rūda]] u. c. Visvairāk Ēģiptē iegūst [[nafta|naftu]] un [[dabasgāze|dabasgāzi]]. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām [[Āfrika|Āfrikā]] aiz [[Nigērija]]s, [[Alžīrija]]s un [[Lībija]]s. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic [[kokvilna]]s pirmapstrādi, strādā [[tekstilrūpniecība|tekstilrūpniecībā]] un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē. |
||
Versija, kas saglabāta 2021. gada 16. novembris, plkst. 12.31
- Šis raksts ir par valsti Ziemeļāfrikā. Par apdzīvotu vietu Latvijā skatīt rakstu Ēģipte (ciems).
| Ēģiptes Arābu Republika جمهورية مصر العربية Ǧumhūriyyat Maṣr al-ʿArabiyyah |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Bilady, Bilady, Bilady |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Kaira 30°2′N 31°13′E / 30.033°N 31.217°E | |||||
| Valsts valodas | arābu | |||||
| Demonīms | ēģiptietis | |||||
| Valdība | Unitāra pusprezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Abdelfatāhs es Sīsī | ||||
| - | Premjerministrs | Moustafa Madbouly | ||||
| Likumdevējs | Parlaments | |||||
| - | Augšpalāta | Shura Council | ||||
| - | Apakšpalāta | Pārstāvju palāta | ||||
| Dibināšana | ||||||
| - | Augšēģiptes un Lejasēģiptes apvienošanās[1][2] | apmēram 3200. gads p.m.ē. | ||||
| - | Muhameda Ali dinastijas inaugurācija | 1805. gada 8. jūlijs[3] | ||||
| - | Neatkarība no Apvienotās Karalistes | 1922. gada 28. februāris | ||||
| - | Deklarēta republika | 1953. gada 18. jūnijs | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 1 002 450 km² (30.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0.632 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2011. gadā | 79 602 000[4] (15.) | ||||
| - | 2006. gada tautas skaitīšana | 72 798 000[5] | ||||
| - | Blīvums | 76,3/km² (126.) | ||||
| IKP (PPP) | 2012. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $533,739 miljardi[6] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $6594[6] | ||||
| IKP (nominālais) | 2012. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $252,458 miljardi[6] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $3118[6] | ||||
| Džini koef. (2008) | 30,8 | |||||
| TAI (2011) | 0,644 (113.) | |||||
| Valūta | Ēģiptes mārciņa (EGP) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2[1]) | |||||
| Interneta domēns | ||||||
| Tālsarunu kods | ++20 | |||||
| 1 | ^ Kopš 2011. gada nav vasaras laika | |||||
.svg)
Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos. Valsts ziemeļu daļu apskalo Vidusjūras ūdeņi, bet austrumos — Sarkanā jūra. Arī Izraēla ir Ēģiptes kaimiņš austrumos. Dienvidos tā robežojas ar Sudānu, bet rietumos ar Lībiju.
Ēģipte 19. gadsimtā bija Osmaņu impērijas sastāvā. 1882. gadā to okupēja Lielbritānija. No 1914. gada Ēģiptes Sultanāts bija Lielbritānijas protektorāts. 1922. gada 16. martā Ēģipte kļuva par karalisti, bet 1936. gadā ieguva pilnīgu neatkarību. 1953. gada 18. jūnijā proklamēta Ēģiptes Arābu Republika.
Iedzīvotāji
Ap 98% ēģiptiešu ir vai nu seno ēģiptiešu pēcteči, vai to arābu pēcnācēji, kuri iekaroja Ēģipti un apmetās tajā uz dzīvi 642. gadā. Pirms arābu iebrukuma vairums ēģiptiešu bija kristieši kopti. Arābi ieviesa islāmu, un tagad vairāk nekā 90% valsts iedzīvotāju ir musulmaņi. Iedzīvotāju skaits Ēģiptē strauji palielinās: katru gadu ap 1,2 miljoniem jaundzimušo. Tas rada grūtības Ēģiptes saimniecībai, jo cilvēku dzīvošanai piemērotas zemes jau tā ir pārapdzīvotas.
Dabas resursi
Nozīmīgs Ēģiptes dabas resurss ir Nīlas upe, lai gan valsts teritorijā ir dažādi derīgo izrakteņu krājumi: zelts, urāns, fosfāti, dzelzs rūda u. c. Visvairāk Ēģiptē iegūst naftu un dabasgāzi. Ēģipte ir 4. lielākā valsts no naftas ieguvējām Āfrikā aiz Nigērijas, Alžīrijas un Lībijas. Gandrīz 25% strādājošo ir nodarbināti rūpniecībā, īpaši — lauksaimniecības produktu pārstrādē un derīgo izrakteņu apstrādē. Daudz iedzīvotāju veic kokvilnas pirmapstrādi, strādā tekstilrūpniecībā un apģērbu ražošanā, kā arī valsts pārvaldē. Nozīmīgas nozares ir naftas pārstrāde, minerālmēslu, cementa un cukura ražošana. Attīstās arī mazais bizness: podniecība, parfimērija un amatnieku uzņēmumi, kuri savas preces ik gadu piedāvā vairāk nekā 4 miljoniem tūristu, kas ierodas Ēģiptē.
Kopējās naftas rezerves veido 2,9 miljardi barelu. Vislielākās tās iegulas atrodas Sīnāja pussalā, pie Suecas līča un Ēģiptes ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000 miljardu kubikmetru. Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un fosforīti.
Klimats
Ēģiptē ir sauss klimats. Vairāk mitruma ir tikai Vidusjūras piekrastē, bet arī tur nokrišņu ir maz — līdz 800 mm gadā. Lielākā valsts teritorija saņem ne vairāk kā 500 mm nokrišņu gadā, bet dažviet tuksnesī lietus nelīst gadiem. Sīnāja pussalas kalnos ziemā mēdz uzsnigt sniegs, tā kušanas ūdeņi tiek savākti un uzkrāti, lai tos izmantotu sausajā vasarā. Ēģiptes tuksnešos ir lielas diennakts gaisa temperatūras svārstības. Dienā, kad saule atrodas augstu debesīs, tā stipri sakarsē smiltis un klintis, tā ātri sasildot sauso gaisu. Gaisa temperatūra tad var sasniegt 50 °C. Kad saule ir noritējusi, tuksnesis strauji atdziest, tāpēc gaisa temperatūra 24 stundu laikā var mainīties pat par 37 °C.
Ģeogrāfija
Valsts platība pārsniedz miljonu kvadrātkilometru, taču līdz pat 90 % ēģiptiešu dzīvo šaurā auglīgas zemes joslā Nīlas upes ielejā. Uz rietumiem no Nīlas ielejas stiepjas Austrumu (Arābijas) tuksnesis — neauglīga zemes, ko ieskauj kalnu grēda, kuras augstums sasniedz vairāk kā 2 km, bet garums — vairāk kā 800 km. Uz rietumiem no Nīlas ielejas atrodas Rietumu (Lībijas) tuksnesis, kas aizņem 2/3 Ēģiptes platības. Rietumu tuksnesis stiepjas līdz pat Ziemeļāfrikas krastam un ir pazīstams kā Sahāras tuksnesis. Lai gan tuksnesī ir ļoti augsta temperatūra, neauglīga zeme, tomēr vētras un zemais gaisa spiediens rada labvēlīgus apstākļus auglīgu oāžu pastāvēšanai. No septiņām Ēģiptes oāzēm lielākās ir Hārga, Dāhla un Farāfira.
Skatīt arī
Atsauces
- ↑ Arthur Goldschmidt. Modern Egypt: The Formation of a Nation-State. Boulder, CO : Westview Press, 1988. 5. lpp. ISBN 978-0-86531-182-4.
Among the peoples of the ancient Near East, only the Egyptians have stayed where they were and remained what they were, although they have changed their language once and their religion twice. In a sense, they constitute the world's oldest nation. For most of their history, Egypt has been a state, but only in recent years has it been truly a nation-state, with a government claiming the allegiance of its subjects on the basis of a common identity.
- ↑ «Background Note: Egypt». United States Department of State Bureau of Near Eastern Affairs. 2010. gada 10. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 5. marts.
- ↑ Pierre Crabitès. Ibrahim of Egypt. Routledge, 1935. 1. lpp. ISBN 978-0-415-81121-7. Skatīts: 2013. gada 10. februāris.
…on July 9, 1805, Constantinople conferred upon Muhammad Ali the pashalik of Cairo…
- ↑ «Population Estimates by Sex & Governorate 1/1/2011». Egypt State Information Service.
- ↑ «Population in Censuses by Sex & Sex Ratio (1882-2006)». Egypt State Information Service.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «Egypt». International Monetary Fund. Skatīts: 2012. gada 18. aprīlis.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēģipte.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||
|