Pāriet uz saturu

Indigirka: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
35. rindiņa: 35. rindiņa:
'''Indigirka''' ({{val|ru|Индигирка}}) jeb '''Indigīra''' ({{val|sah|Индигиир}}) ir 1726 kilometrus gara upe [[Krievija]]s [[Sahas republika|Sahas republikā]] starp [[Jana (upe)|Janu]] rietumos un [[Kolima (upe)|Kolimu]] austrumos. Pēc baseina platības desmitā upe Krievijā. Nosaukums cēlies no [[eveni|evenu]] indigiru dzimtas vārda.<ref>[https://water-rf.ru/%D0%92%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D1%8B%D0%B5_%D0%BE%D0%B1%D1%8A%D0%B5%D0%BA%D1%82%D1%8B/868/%D0%98%D0%BD%D0%B4%D0%B8%D0%B3%D0%B8%D1%80%D0%BA%D0%B0 Вода России. Индигирка]</ref>
'''Indigirka''' ({{val|ru|Индигирка}}) jeb '''Indigīra''' ({{val|sah|Индигиир}}) ir 1726 kilometrus gara upe [[Krievija]]s [[Sahas republika|Sahas republikā]] starp [[Jana (upe)|Janu]] rietumos un [[Kolima (upe)|Kolimu]] austrumos. Pēc baseina platības desmitā upe Krievijā. Nosaukums cēlies no [[eveni|evenu]] indigiru dzimtas vārda.<ref>[https://water-rf.ru/%D0%92%D0%BE%D0%B4%D0%BD%D1%8B%D0%B5_%D0%BE%D0%B1%D1%8A%D0%B5%D0%BA%D1%82%D1%8B/868/%D0%98%D0%BD%D0%B4%D0%B8%D0%B3%D0%B8%D1%80%D0%BA%D0%B0 Вода России. Индигирка]</ref>


Izveidojas, satekot Tuorajurjahas un Tarinjurjahas upēm Sahas republikas dienvidaustrumos. Tek ziemeļu virzienā. Pirmos 640 tecējuma kilometrus upei kalnu upes raksturs, tostarp šķērsojot [[Čerska grāda|Čerska grēdu]]. Lejtecē tek pa līdzenumu. Lielākās pietekas — [[Eļgi]], [[Moma]], [[Selenņaha]], [[Badjariha]], [[Ujandina]], [[Allajha]] un [[Berelēha]]. Veidojot vairākas attekas, ietek [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]]. Lielākās apdzīvotās vietas Indigirkas krastos ir [[Oimjakona]], [[Ustjņera]], [[Honū]], [[Belaja Gora]], [[Čokūrdāha]], [[Russkoje Ustje]]. Pirmo sistemātisko upes ielejas ģeoloģisko izpēti 19. gadsimta beigās veicis [[Eduards fon Tolls]].
Izveidojas, satekot Tuorajurjahas un Tarinjurjahas upēm Sahas republikas dienvidaustrumos. Tek ziemeļu virzienā. Pirmos 640 tecējuma kilometrus upei kalnu upes raksturs, tostarp šķērsojot [[Čerska grāda|Čerska grēdu]]. Lejtecē tek pa līdzenumu. Lielākās pietekas — [[Eļgi]], [[Moma]], [[Selenņaha]], [[Badjariha]], [[Ujandina]], [[Allajiha]] un [[Berelēha]]. Veidojot vairākas attekas, ietek [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]]. Lielākās apdzīvotās vietas Indigirkas krastos ir [[Oimjakona]], [[Ustjņera]], [[Honū]], [[Belaja Gora]], [[Čokūrdāha]], [[Russkoje Ustje]]. Pirmo sistemātisko upes ielejas ģeoloģisko izpēti 19. gadsimta beigās veicis [[Eduards fon Tolls]].


== Atsauces ==
== Atsauces ==

Versija, kas saglabāta 2021. gada 22. februāris, plkst. 20.34

Indigirka
krievu: Индигирка
jakutu: Индигиир
Indigirka pie Ustjneras
Indigirka pie Ustjneras
Indigirka (Jakutija)
izteka
izteka
ieteka
ieteka
Indigirka (Krievija)
Indigirka
ieteka
ieteka
Indigirka (Āzija)
Indigirka
ieteka
ieteka
Izteka Tuorajurjahas un Tarinjurjahas satece
63°06′43″N 144°11′07″E / 63.11194°N 144.18528°E / 63.11194; 144.18528
Ieteka Austrumsibīrijas jūra
71°26′44″N 150°51′39″E / 71.44556°N 150.86083°E / 71.44556; 150.86083Koordinātas: 71°26′44″N 150°51′39″E / 71.44556°N 150.86083°E / 71.44556; 150.86083
Caurteces valstis Karogs: Krievija Krievija
Garums 1726 km
Iztekas augstums 792 m
Ietekas augstums 0 m
Vidējā caurtece 1600 m³/s 
Baseina platība 360 000 km² 
Indigirka Vikikrātuvē

Indigirka (krievu: Индигирка) jeb Indigīra (jakutu: Индигиир) ir 1726 kilometrus gara upe Krievijas Sahas republikā starp Janu rietumos un Kolimu austrumos. Pēc baseina platības desmitā upe Krievijā. Nosaukums cēlies no evenu indigiru dzimtas vārda.[1]

Izveidojas, satekot Tuorajurjahas un Tarinjurjahas upēm Sahas republikas dienvidaustrumos. Tek ziemeļu virzienā. Pirmos 640 tecējuma kilometrus upei kalnu upes raksturs, tostarp šķērsojot Čerska grēdu. Lejtecē tek pa līdzenumu. Lielākās pietekas — Eļgi, Moma, Selenņaha, Badjariha, Ujandina, Allajiha un Berelēha. Veidojot vairākas attekas, ietek Austrumsibīrijas jūrā. Lielākās apdzīvotās vietas Indigirkas krastos ir Oimjakona, Ustjņera, Honū, Belaja Gora, Čokūrdāha, Russkoje Ustje. Pirmo sistemātisko upes ielejas ģeoloģisko izpēti 19. gadsimta beigās veicis Eduards fon Tolls.

Atsauces

Ārējās saites