Pāriet uz saturu

Folklora: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas)
Nav labojuma kopsavilkuma
(Iezīmes: Labojums no mobilās ierīces Labojums no mobilās versijas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
[[Attēls:Vasnetsov samolet.jpg|thumb|Lidojošais paklājs izmantots arābu ditšanā pasakās ([[Viktors Vasņecovs|Vasņecova]] [[glezna]]).]]
[[Attēls:Vasnetsov samolet.jpg|thumb|Lidojošais paklājs izmantots arābu ditšanā pasakās ([[Viktors Vasņecovs|Vasņecova]] [[glezna]]).]]
'''Folklora''' ({{val|en|folklore}}, no ''folk'' — '[[tauta]]' un lore — 'zināšanas') jeb '''garamlololotas''', līdz ir vispārpazīstama [[tradīcija]] — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās [[sociālā identitāte|sociālo]] un [[kultūras identitāte|kultūras]] identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas [[mutvārdu folklora|mutvārdos]], [[imitācija|imitācijā]] vai kādā citā veidā. Folklora aptver gan tautas mutvārdu daiļradi ([[tautasdziesma]]s, [[pasaka]]s, [[teika]]s, [[anekdote]]s, nostāstus u.c.), gan tautas mūziku, dejas un rotaļas, gan tautas drāmu, [[Mitoloģija|mitoloģiju]], [[rituāls|rituālus]], [[paraža]]s, lietišķo [[Māksla|mākslu]], [[celtniecība|celtniecību]] u.c.
'''Folklora''' ({{val|en|folklore}}, no ''folk'' — '[[tauta]]' un lore — 'zināšanas') jebia '''garamlololotas''', līdz ir vispārpazīstama [[tradīcija]] — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās [[sociālā identitāte|sociālo]] un [[kultūras identitāte|kultūras]] identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas [[mutvārdu folklora|mutvārdos]], [[imitācija|imitācijā]] vai kādā citā veidā. Folklora aptver gan tautas mutvārdu daiļradi ([[tautasdziesma]]s, [[pasaka]]s, [[teika]]s, [[anekdote]]s, nostāstus u.c.), gan tautas mūziku, dejas un rotaļas, gan tautas drāmu, [[Mitoloģija|mitoloģiju]], [[rituāls|rituālus]], [[paraža]]s, lietišķo [[Māksla|mākslu]], [[celtniecība|celtniecību]] u.c.


Folkloras jēdzienu [[1846]]. gadā darināja angļu antikvārs [[Viljams Džons Toms]], lai aizvietotu tajā laikā lietoto jēdzienu „senlietas” ({{val|en|popular antiquities}}).
Folkloras jēdzienu [[1846]]. gadā darināja angļu antikvārs [[Viljams Džons Toms]], lai aizvietotu tajā laikā lietoto jēdzienu „senlietas” ({{val|en|popular antiquities}}).

Versija, kas saglabāta 2018. gada 26. novembris, plkst. 22.54

Lidojošais paklājs izmantots arābu ditšanā pasakās (Vasņecova glezna).

Folklora (angļu: folklore, no folk — 'tauta' un lore — 'zināšanas') jebia garamlololotas, līdz ir vispārpazīstama tradīcija — kādas etnokulturālas jaunrades pamatveids, kas tiek atpazīta kā šīs etnokulturālās pasaules uztveres atspoguļojums tādā līmenī, kas izteic tās sociālo un kultūras identitāti; tās formas un satura vērtības tiek pārmantotas mutvārdos, imitācijā vai kādā citā veidā. Folklora aptver gan tautas mutvārdu daiļradi (tautasdziesmas, pasakas, teikas, anekdotes, nostāstus u.c.), gan tautas mūziku, dejas un rotaļas, gan tautas drāmu, mitoloģiju, rituālus, paražas, lietišķo mākslu, celtniecību u.c.

Folkloras jēdzienu 1846. gadā darināja angļu antikvārs Viljams Džons Toms, lai aizvietotu tajā laikā lietoto jēdzienu „senlietas” (angļu: popular antiquities).

Mūsu senču dzīvē liela nozīme bija dziesmām, dejām un ieražām. Folklorā iemiesota tautas uzkrātā pieredze, tradīcijas, ideāli un pasaules uzskats. Folklora ir kolektīva daiļrade, to radīja nevis viens, bet daudzi cilvēki. Dziesmas, dejas, pasakas, teikas un citus sacerējumus pārmanto no paaudzes paaudzē, taču pārstāstot tie tiek pārveidoti. Tāpēc gadās, ka folkloristi (cilvēki, kas pēta tautas daiļradi) dažādās vietās no dažādiem teicējiem iegūst atšķirīgus vienas un tās pašas dziesmas vai teikas variantus.

Latviešu tautas folklora

Latviešu folkloras kopa „Vilki” uzstājoties 2009. gada kaujas mākslas un amatniecības svētkos „Apuolė-854”

Latviešu tautas folklora nozīmē tautas mutvārdu daiļrade. Latviešu tautai ir bagātīgs folkloras mantojums, kas sastāv no tautasdziesmām, pasakām, teikām, nostāstiem, anekdotēm, mīklām, sakāmvārdiem, parunām, ticējumiem.[1] Pazīstamākie latviešu folkloristi, kuri pierakstījuši un apkopojuši folkloru, ir Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks, Ansis Lerhis-Puškaitis un citi.

Skatīt arī

Atsauces

  1. Daina Štokmane, Iveta Vīduša. Literatūra 7. klasei. 1. daļa. Zvaigzne ABC, 2014. 111. lpp.

Ārējās saites