Pāriet uz saturu

Ziemeļu ķauķītis: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m attēli
papildināts
25. rindiņa: 25. rindiņa:
}}
}}


'''Ziemeļu ķauķītis''' (''Phylloscopus borealis'') ir [[ķauķīšu dzimta]]s (''Phylloscopidae'') [[dziedātājputni|dziedātājputns]], kas ligzdo [[Eirāzija]]s ziemeļu mežu zonā un [[Aļaska|Aļaskā]], bet ziemo [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]].<ref>[http://www.iucnredlist.org/details/103845882/0 IUCN: Phylloscopus borealis]</ref> Migrācijas laikā regulāri ieklejo [[Eiropa|Eiropā]] uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī [[Latvija|Latvijā]]. Izdala divas [[pasuga]]s.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/bushtits/ World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018]</ref>
'''Ziemeļu ķauķītis''' (''Phylloscopus borealis'') ir [[ķauķīšu dzimta]]s (''Phylloscopidae'') [[dziedātājputni|dziedātājputns]], kas ligzdo [[Eirāzija]]s ziemeļu mežu zonā un [[Aļaska|Aļaskā]], bet ziemo [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]].<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/103845882/0 IUCN: Phylloscopus borealis]</ref> Migrācijas laikā regulāri ieklejo [[Eiropa|Eiropā]] uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī [[Latvija|Latvijā]]. Izdala divas [[pasuga]]s.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/bushtits/ World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018]</ref>


== Sistemātikas izmaiņas ==
== Sistemātikas izmaiņas ==
42. rindiņa: 42. rindiņa:
[[Attēls:Arctic Warbler 4679.jpg|thumb|240px]]
[[Attēls:Arctic Warbler 4679.jpg|thumb|240px]]
Ziemeļu ķauķītis ir vizuāli grūti atšķirams no līdzīgajām ''Phylloscopus'' ģints sugām, īpaši [[zaļais ķauķītis|zaļā ķauķīša]].
Ziemeļu ķauķītis ir vizuāli grūti atšķirams no līdzīgajām ''Phylloscopus'' ģints sugām, īpaši [[zaļais ķauķītis|zaļā ķauķīša]].

== Uzvedība ==
Ligzdošanas laikā ziemeļu ķauķītis uzturas biezi saaugušos [[krūmi|krūmos]], piemēram, [[kārkli|kārklu]] krūmos mitrās pļavās un [[upe|upju]] ielejās. Apmetas arī [[mežs|mežos]], galvenokārt [[bērzi|bērzu]], [[vītoli|vītolu]], [[papeles|papeļu]] un [[priedes|priežu]], retāk [[egles|egļu]]. Augstāk [[kalns|kalnos]] sastopams arī [[Rododendri|rododendru]] krūmos.<ref name=iuc/>

== Barība ==
Ziemeļu ķauķītis galvenokārt barojas ar nelieliem [[kukaiņi]]em un citiem [[bezmugurkaulnieki]]em.<ref name=iuc/>

== Ligzdošana ==
Ligzdošanas sezona ilgst no jūnija līdz augustam. [[Ligzda]] vīta no sausas [[zālaugi|zāles]], [[niedres|niedru]] gabaliņiem, [[sūnas|sūnām]] un [[kosas|kosu]] dzinumiem. Atrodas uz zemes, paslēpta kuplā zālē vai starp niedru un [[grīšļi|grīšļu]] ciņiem, zem koku saknēm.<ref name=iuc/>

Dējumā 5—6 [[ola]]s.<ref name=iuc/>


== Sistemātika ==
== Sistemātika ==

Versija, kas saglabāta 2018. gada 28. jūnijs, plkst. 19.16

Ziemeļu ķauķītis
Phylloscopus borealis (Blasius, 1858)
Ziemeļu ķauķītis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaĶauķīšu dzimta (Phylloscopidae)
ĢintsĶauķīši (Phylloscopus)
SugaZiemeļu ķauķītis (P. borealis)
Izplatība
  Ligzdošanas areāls
  Ziemošanas areāls
Ziemeļu ķauķītis Vikikrātuvē

Ziemeļu ķauķītis (Phylloscopus borealis) ir ķauķīšu dzimtas (Phylloscopidae) dziedātājputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā un Aļaskā, bet ziemo Dienvidaustrumāzijā.[1] Migrācijas laikā regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, viens novērojums arī Latvijā. Izdala divas pasugas.[2]

Sistemātikas izmaiņas

Nesenā pagātnē ziemeļu ķauķīša populācijai tika pievienotas arī Kamčatkas, Kuriļu salu un Japānas ķauķīšu populācijas. Mūsdienās saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem Kamčatkas, Kuriļu salu un Hokaido salas populācijas tiek sistematizētas kā atsevišķa suga — Kamčatkas ķauķītis (Phylloscopus examinandus), bet Japānas populācija (izņemot Hokaido) — Japānas ķauķītis (Phylloscopus xanthodryas).[2][3]

Izplatība

Ziemeļu ķauķītis ziemo Dienvidaustrumāzijā, foto uzņemts Taizemē

Ziemeļu ķauķītis ir izteikts gājputns. Ligzdo Eirāzijas ziemeļu mežu zonā no Skandināvijas un Somijas ziemeļiem pāri Krievijas taigas zonai uz austrumiem līdz Čukotkai. Sastopams arī Aļaskā Ziemeļamerikā. Ligzdošanas areāla dienvidu mala, šķērsojot Sibīrijas dienvidus, sasniedz Mongoliju un Ķīnas ziemeļaustrumus.[2][3][4]

Ziemo Āzijas dienvidaustrumos — Indoķīnā, Ķīnas dienvidaustrumos, Filipīnās, Borneo un Indonēzijā.[4] Migrācijas laikā ziemeļu ķauķīši regulāri ieklejo Eiropā uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz pat Britu salām.

Latvijā

Latvijā ziemeļu ķauķītis pirmo reizi sastapts, noķerot gredzenošanai tīklos Lejsaciema apkārtnē 2011. gada 18. septembrī.[4] Tādējādi tas kļuva par 348.[5] savvaļā sastapto putnu sugu Latvijā.

Izskats

Ziemeļu ķauķītis ir vizuāli grūti atšķirams no līdzīgajām Phylloscopus ģints sugām, īpaši zaļā ķauķīša.

Uzvedība

Ligzdošanas laikā ziemeļu ķauķītis uzturas biezi saaugušos krūmos, piemēram, kārklu krūmos mitrās pļavās un upju ielejās. Apmetas arī mežos, galvenokārt bērzu, vītolu, papeļu un priežu, retāk egļu. Augstāk kalnos sastopams arī rododendru krūmos.[1]

Barība

Ziemeļu ķauķītis galvenokārt barojas ar nelieliem kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem.[1]

Ligzdošana

Ligzdošanas sezona ilgst no jūnija līdz augustam. Ligzda vīta no sausas zāles, niedru gabaliņiem, sūnām un kosu dzinumiem. Atrodas uz zemes, paslēpta kuplā zālē vai starp niedru un grīšļu ciņiem, zem koku saknēm.[1]

Dējumā 5—6 olas.[1]

Sistemātika

Ziemeļu ķauķītim izdala 2 pasugas:[2]

Atsauces

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 IUCN: Phylloscopus borealis
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
  3. 3,0 3,1 Alström, P., Ssaitoh, T., Williams, D., Nishiumi, I., Shigeta, Y., Ueda, K., Irestedt, M., Björklund, M., and Olson, U. (2011). The Arctic Warbler Phylloscopus borealis– three anciently separated cryptic species revealed. Ibis 153(2): 395–410
  4. 4,0 4,1 4,2 Ziemeļu ķauķītis Putni.lv
  5. «Kura būs nākamā jaunā putnu suga Latvijā?». Putni.lv. 2010-09-17.

Ārējās saites