Sārmi: Atšķirības starp versijām
Izskats
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
m Autoritatīvā vadība using AWB |
m wikidata interwiki |
||
23. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Ķīmija]] |
[[Kategorija:Ķīmija]] |
||
[[Kategorija:Hidroksīdi]] |
[[Kategorija:Hidroksīdi]] |
||
[[it:Alcalinità]] |
Versija, kas saglabāta 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 12.25
Par sārmiem sauc šķīstošos hidroksīdus - sārmu metālu un sārmzemju metālu, kā arī amonija hidroksīdus. Dažkārt pie sārmiem pieskaita arī tallija (I) hidroksīdu TlOH. Sārmi ir stipras bāzes.
Īpašības
Sārmu metālu hidroksīdi (LiOH, KOH, NaOH, RbOH, CsOH) jeb kodīgie sārmi ir cietas, baltas, ļoti higroskopiskas vielas. Šķīst ūdenī, izdaloties siltumam, pie kam šķīdība palielinās, palielinoties katjona rādiusam (virzienā no Li uz Cs). Kodīgie sārmi šķīst arī etanolā un metanolā.
Sārmi absorbē no gaisa H2O un CO2. Ar skābēm veido sāļus.
- NaOH + HCl → NaCl +H2O
Iegūšana
Sārmus iegūst, elektrolizējot sārmu metālu hlorīdus, kā arī, iedarbojoties ar ūdeni uz attiecīgajiem oksīdiem.
Skatīt arī
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|