Pāriet uz saturu

Daugavpils apriņķis: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
m noformējums
m Atcēlu Glossologist (diskusija) izdarīto izmaiņu 2318896
78. rindiņa: 78. rindiņa:


<center><gallery widths="270px" heights="200px" perrow="4">
<center><gallery widths="270px" heights="200px" perrow="4">
Attēls:Shubert map - R09L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krustpils pagasts|Krustpils]] apkārtne (<nobr>19. gs. 2. puse</nobr>)
Attēls:Shubert map - R09L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krustpils pagasts|Krustpils]] apkārtne (19. gs. 2. puse)
Attēls:Shubert map - R10L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Līvānu pagasts|Līvānu]] apkārtne (<nobr>19. gs. 2. puse</nobr>)
Attēls:Shubert map - R10L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Līvānu pagasts|Līvānu]] apkārtne (19. gs. 2. puse)
Attēls:Shubert map - R11L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Daugavpils]] apkārtne (<nobr>19. gs. 2. puse</nobr>)
Attēls:Shubert map - R11L05.jpg|Daugavpils apriņķa [[Daugavpils]] apkārtne (19. gs. 2. puse)
Attēls:Shubert map - R10L06.jpg|Daugavpils apriņķis no [[Višķu pagasts|Viškiem]] līdz [[Asūnes pagasts|Osūnei]] (<nobr>19. gs. 2. puse</nobr>)
Attēls:Shubert map - R10L06.jpg|Daugavpils apriņķis no [[Višķu pagasts|Viškiem]] līdz [[Asūnes pagasts|Osūnei]] (19. gs. 2. puse)
Attēls:Shubert map - R11L06.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krāslava]]s apkārtne (<nobr>19. gs. 2. puse</nobr>)
Attēls:Shubert map - R11L06.jpg|Daugavpils apriņķa [[Krāslava]]s apkārtne (19. gs. 2. puse)
</gallery></center>
</gallery></center>


Versija, kas saglabāta 2015. gada 15. aprīlis, plkst. 01.13

Daugavpils apriņķis
(1566—1949)
Daugavpils apriņķis 1940. gadā Daugavpils apriņķis 1940. gadā
Centrs: Daugavpils
Kopējā platība: 4790 km2
Iedzīvotāji (1897): 237 000
Blīvums (1897): 44.4 iedz./km2
Izveidots: 1566. gadā
Likvidēts: 1949. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
krievu: Динабургский уезд
Двинский уезд (1893-1918)
poļu: Trakt dyneburski
Powiat dyneburski

Daugavpils apriņķis (poļu: Trakt dyneburski, Powiat dyneburski, krievu: Динабургский уезд, no 1893. gada Двинский уезд) bija administratīva vienība Pārdaugavas hercogistes (1566-1582), Inflantijas vaivadijas (1629-1772), Polockas guberņas (1776-1796), Baltkrievijas guberņas (1796-1802), Vitebskas guberņas (1802-1917), Vidzemes guberņas (1918), LSPR (1919), Latvijas Republikas (1918/1920-1940) un Latvijas PSR (1940/1944-1949) sastāvā.

Zemes virsa

Daugavpils apriņķa zemes virsas formas sastāvēja no glaciālām un jaunākām nogulām: pamatā devona kaļķakmens un dolomīts, kas atsedzas Daugavas krastos lejup no Jersikas, arī Dubnas un Aiviekstes lejtecē.

Apriņķa reljefā bija krasas atšķirības starp tā ziemeļrietumu daļu (Jersikas līdzenumu) uz rietumiem no Preiļu-Daugavpils līnijas, kas bija līdzena, mežiem un purviem bagāta, un dienvidaustrumu (Latgales augstienes) daļu, kas bija augstāka, ar viļņotu virsu un daudziem ezeriem.

Iedzīvotāji

1897. gada tautas skaitīšanā 39,0% no apriņķa iedzīvotājiem tika uzskaitīti kā latvieši, 20,0% kā ebreji, 15,3% kā krievi, 13,8% kā baltkrievi, 9,1% kā poļi un 1,8% kā vācieši. 1928. gadā 55% apriņka iedzīvotāju bija latvieši, 18% krievi, 10% ebreji, 9% baltkrievi, 8% poļi. Lielākā daļa bija katoļi (58%), vecticībnieki (14%), luterāņi (13%), jūdaisti (10%), pareizticīgie (5%). Lasītpratēji 67% (1925).[1]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1808-1928)

gads 1808 1848 1864 1886 1897 1905 1914 1916 1920 1925 1928
iedz.skaits
tūkstošos[2][3]		 62,3 77,6 138,0 214,6 237,0 252,0 312,6 320,6 183,0 203,8 220,5

Izglītība

Pirms Pirmā pasaules kara apriņķī bija tikai 81 pagastskola, pēc kara skolu skaits tika strauji palielināts līdz 247 ar 857 skolotājiem (1928. gadā). 1928. gadā apriņķī bija septiņas vidusskolas - 5 Daugavpilī, pa vienai Krāslavā un Aglonā. Daugavpilī bija arī četras arodskolas, kā arī valodu kursi un tautas konservatorija.[4]

Vēsture

Pārdaugavas hercogistes sastāvā

Daugavpils apriņķi (distriktu) izveidoja 1566. gadā Pārdaugavas hercogistes teritorijā. Pēc Livonijas kara 1582. gadā apriņķis tika iekļauts Cēsu prezidiātā, kuru 1598. gadā pārdēvēja par Cēsu vaivadiju.

Inflantijas vaivadijas sastāvā

Pēc Altmarkas pamiera (1629) Inflantijas vaivadijas sastāvā izveidoja Daugavpils traktu (Trakt dyneburski). Sakarā ar vecticībnieku nikno vajāšanu Krievijā pēc 1666.—1667. gada baznīcas reformas gar Daugavu Latvijā sāka ieceļot krievu bēgļi. Vecticībnieki savās patvēruma vietās jeb slobodās uzcēla baznīcas, no kurām pirmā bija Liginišķos Daugavas kreisajā krastā iepretī Daugavpilij. Viņu pamatnodarbe bija tirdzniecība (ar strūgām lejup pa Daugavu) un lauksaimniecība. No Kurzemes un Zemgales hercogistes vecticībnieki pamazām pāri Daugavai ieceļoja arī Daugavpils traktā.

Krievijas impērijas guberņu sastāvā

Daugavpils apriņķis Vitebskas guberņas sastāvā (1802—1917)

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā Inflantijas vaivadija tika iekļauta Pleskavas guberņas sastāvā kā Daugavas province (Двинская провинция). Jau 1776. gada 4. septembrī Daugavas province tika sadalīta trīs daļās un tās dienvidu daļā izveidots Daugavpils apriņķis (Динабургский уезд). Sākotnēji tas 1776. gadā ietilpa Polockas guberņas sastāvā, no 1796. gada Baltkrievijas guberņas, bet no 1802. gada Vitebskas guberņas sastāvā. Pēc Dinaburgas pārdēvēšanas par Dvinsku 1893. gadā apriņķis tika pārdēvēts par Dvinskas apriņķi (Двинский уезд).

1913. gadā Daugavpils apriņķī bija 16 pagasti un 1 pilsēta:[5]

Pagasti

  • Dagdas (Дагденская)
  • Izabelinas (Изабелинская)
  • Jasmuižas (Яшмуйжская)
  • Kapiņu (Капинская)
  • Kolupes (Колупская)
  • Krāslavas (Креславская)
  • Krustpils (Крейцбургская)
  • Līksnas (Ликсненская)[6]
  • Līvānu (Ливенгофская)


  • Maļinovas (Малиновская)[7]
  • Osūnes (Осуньская)[8]
  • Preiļu (Прельская)
  • Ungurmuižas (Унгермуйжская)
  • Užvaldas (Ужвальдская)[9]
  • Varkovas (Варковская)[10]
  • Višku (Вышковская)

Pilsēta

  • Daugavpils (Двинск)
  • Daugavpils apriņķa Krustpils apkārtne (19. gs. 2. puse)
    Daugavpils apriņķa Krustpils apkārtne (19. gs. 2. puse)
  • Daugavpils apriņķa Līvānu apkārtne (19. gs. 2. puse)
    Daugavpils apriņķa Līvānu apkārtne (19. gs. 2. puse)
  • Daugavpils apriņķa Daugavpils apkārtne (19. gs. 2. puse)
    Daugavpils apriņķa Daugavpils apkārtne (19. gs. 2. puse)
  • Daugavpils apriņķis no Viškiem līdz Osūnei (19. gs. 2. puse)
    Daugavpils apriņķis no Viškiem līdz Osūnei (19. gs. 2. puse)
  • Daugavpils apriņķa Krāslavas apkārtne (19. gs. 2. puse)
    Daugavpils apriņķa Krāslavas apkārtne (19. gs. 2. puse)

Pēc Otrā Latgales kongresa iniciatīvas Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils apriņķa atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[11]

Jau 1917. gada 31. decembrī Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju II kongresā tika apstiprināta Daugavpils apriņķa pievienošana Iskolata pārvaldē esošajai Vidzemes guberņas daļai.

Latvijas Republikas sastāvā

1918. gada 18. novembrī Tautas padomes pasludinātajā apvienotajā un neatkarīgajā Latvijas valstī ietilpa arī Daugavpils apriņķis, bet pilnu kontroli pār to Latvijas Pagaidu valdība ieguva tikai pēc uzvaras Latvijas Brīvības cīņās 1920. gadā.

Pēc miera līguma ar Krieviju noslēgšanas 1920. gada augustā Pridruiskas (Piedrujas) (Придруйская) un Pustiņas pagasti (Пустынская), kā arī daļa Suškovas pagasta (Сушковская) (baltkrievu: Сушкі) no Drisas apriņķa tika pievienoti Daugavpils apriņķim Latvijā[12][13].

1921./1922. gados, atdalot no Ungurmuižas pagasta, izveidoti Aiviekstes pagasts un Mežmuižas pagasts[14]

1923. gadā izveidots Grāveru pagasts[15].

1924. gada jūnijā Daugavpils apriņķim pievieno Rudzātu pagastu no Rēzeknes apriņķa[16].

1925. gadā tiek pārdēvēti: Grāveru pagasts par Aulejas, Izabelinas par Skaistas, Izvoltas par Izvaltas, Kolupes par Kalupes, Maļinovas par Naujenes, Mežmuižas par Vīpes un Rudzātu par Rudzētu pagastu[17].

No Višķu, Izvaltas un Naujenes pagastu daļām 1931. gadā izveidots jauns pagasts - Biķernieku pagasts[18].

1936. gadā no Kapiņu pagasta atdalīts Aglonas pagasts, bet no Līksnas pagasta - Nīcgales pagasts[19].

1939. gadā Piedrujas pagasts tika pārdēvēts par Indras pagastu[20].

Ar 1940. gadu Jasmuižas pagasts saucās par Aizkalnes pagastu, bet Ungurmuižas pagasts - par Medņu pagastu[21]. 1940. gada aprīlī, pēc iekšlietu ministra rīkojuma, Pustiņas pagasts pārdēvēts par Robežnieku pagastu[22].

Daugavpils apriņķa platība bija 4790 km2. Tas robežojās ar Jēkabpils apriņķi, Ilūkstes apriņķi, Madonas apriņķi un Rēzeknes apriņķi, kā arī Poliju un PSRS. Apriņķī bija 4779 apdzīvotas vietas, no kurām lielākās bija Daugavpils, Krāslava, Līvāni, Krustpils, Preiļi, Gostiņi, Dagda un Aglona.

Teritoriālais iedalījums

Latvijas pašvaldību karte (1924-1945)[23]

1940. gada sākumā Daugavpils apriņķī bija 6 pilsētas un 25 pagasti:[24]

Pilsētas

Pagasti



Latvijas PSR sastāvā

Daugavpils apriņķis 1947. gadā.

1940. gadā Daugavpilij tika piešķirts republikas nozīmes pilsētas statuss un tā tika izdalīta no apriņķa sastāva. 1941. gada 18. martā Krustpils un Gostiņu pilsētas un četri pagasti tika pievienoti Jēkabpils apriņķim.[24] 1947. gada 16. oktobrī no Daugavpils apriņķa tika atdalīts Krāslavas apriņķis.

Likvidācija

1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Daugavpils apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta Daugavpils, Līvānu un Preiļu rajonos.[25]

Skatīt arī

Atsauces

  1. ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas III, sējuma 4799 sleja. Rīga, 1928-1929
  2. ↑ Arnis Vīksna. Latgales ārsti un ārstniecība 1772-1918. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004. - 16 lpp.
  3. ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas III, sējuma 4795 sleja. Rīga, 1928-1929
  4. ↑ Latviešu konversācijas vardnīcas III. sējuma 4800 sleja. Rīga, 1928-1929
  5. ↑ Волостныя, станичныя, сельския, гминныя правления и управления, а также полицейские станы всей России с обозначением места их нахождения. - Киев : Изд-во Т-ва Л. М. Фиш, 1913.
  6. ↑ Citur arī Leiksnas pagasts
  7. ↑ Citur arī Maļinovkas pagasts
  8. ↑ Vēlāk Asūnes pagasts
  9. ↑ Vēlāk Izvoltas pagasts
  10. ↑ Vēlāk Vārkavas pag
  11. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.
  12. ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. 125.lpp.
  13. ↑ M.Skujeneeks. Latvija. Zeme un eedzīvotaji. 1922. 1.lpp.
  14. ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937 101., 134., 137.lpp.
  15. ↑ Daugavpils apriņķis. Dzīve un darbs. 1937. 104.lpp.
  16. ↑ Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs
  17. ↑ Latvijas pagastu saraksts Valdības Vēstnesis - 1925.gada 3.augusts
  18. ↑ Valdības Vēstnesis 1931.gada 15.janvāris
  19. ↑ Valdības Vēstnesis 1936.gada 16.marts
  20. ↑ Valdības Vēstnesis 1939.gada 21.jūlijs
  21. ↑ Valdības Vēstnesis 1939.gada 30.decembris
  22. ↑ Valdības Vēstnesis 1940.gada 26.aprīlis
  23. ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
  24. ↑ 24,0 24,1 Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  25. ↑ Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"

Ārējās saites


Latvijas Republikā
1920. gadā likvidētie
1924. gadā likvidētie
Latvijas PSR izveidotie
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Daugavpils_apriņķis&oldid=2318897"