Pāriet uz saturu

Karlovicas līgums: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Juristiltins (diskusija | devums)
Jauna lapa: '''Karlovicas līgums''', jeb '''Karlovcu līgums''' tika parakstīts 1699. gada 26. janvārī Sremski Karlovcos ([[serbu valoda|serbu valodā]...
 
Juristiltins (diskusija | devums)
mNav labojuma kopsavilkuma
1. rindiņa: 1. rindiņa:
'''Karlovicas līgums''', jeb '''Karlovcu līgums''' tika parakstīts [[1699]]. gada [[26. janvāris|26. janvārī]] [[Sremski Karlovci|Sremski Karlovcos]] ([[serbu valoda|serbu valodā]]: Сремски Карловци, [[horvātu valoda|horvātu]]: ''Srijemski Karlovci'', [[vācu valoda|vācu]]: ''Karlowitz'', [[turku valoda|turku]]: ''Karlofça'', [[ungāru valoda|ungāru]]: ''Karlóca''), mūsdienu [[Serbija|Serbijā]], [[Lielais turku karš|Lielā turku kara]] ([[1683]]-[[1679]]) beigās. [[Sentas kauja|Sentas kaujā]], kas bija pēdējā šī kara kauja, [[Osmaņu impērija]]s armija tika pilnībā sakauta.
'''Karlovicas līgums''', jeb '''Karlovcu līgums''' tika parakstīts [[1699]]. gada [[26. janvāris|26. janvārī]] [[Sremski Karlovci|Sremski Karlovcos]] ([[serbu valoda|serbu valodā]]: Сремски Карловци, [[horvātu valoda|horvātu]]: ''Srijemski Karlovci'', [[vācu valoda|vācu]]: ''Karlowitz'', [[turku valoda|turku]]: ''Karlofça'', [[ungāru valoda|ungāru]]: ''Karlóca''), mūsdienu [[Serbija|Serbijā]], [[Lielais turku karš|Lielā turku kara]] ([[1683]]-[[1679]]) beigās. [[Sentas kauja|Sentas kaujā]], kas bija pēdējā šī kara kauja, [[Osmaņu impērija]]s armija tika pilnībā sakauta.


Pēc kara notika divu mēnešu ilgas sarunas staro [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Svētā savienība (1684)|Svēto savienību]] ([[Habsburgu monarhija]], [[Polija-Lietuva]], [[Venēcijas Republika]] un [[Maskavas lielkņaziste]]). Ar līgumu Osmaņu impērija cedēja lielāko daļu [[Ungārija]]s, [[Transilvānija]]s un [[Slavonija]]s Austrijai un Polijai atdeva [[Podolija|Podoliju]]. Venēcija ieguva [[Dalmācija|Dalmāciju]] un [[Moreja|Moreju]] (lielākā daļa no [[Peloponēsa]]s pussalas]], kuru Osmaņu impērija atkal atguva ar [[1718]]. gada [[Pasarovicas līgums|Pasarovicas līgumu]]).
Pēc kara notika divu mēnešu ilgas sarunas staro [[Osmaņu impērija|Osmaņu impēriju]] un [[Svētā savienība (1684)|Svēto savienību]] ([[Habsburgu monarhija]], [[Polija-Lietuva]], [[Venēcijas Republika]] un [[Maskavas lielkņaziste]]). Ar līgumu Osmaņu impērija cedēja lielāko daļu [[Ungārija]]s, [[Transilvānija]]s un [[Slavonija]]s Austrijai un Polijai atdeva [[Podolija|Podoliju]]. Venēcija ieguva [[Dalmācija|Dalmāciju]] un [[Moreja|Moreju]] (lielākā daļa no [[Peloponēsa]]s pussalas, kuru Osmaņu impērija atkal atguva ar [[1718]]. gada [[Pasarovicas līgums|Pasarovicas līgumu]]).


Karlovicas līgums iezīmēja Osmaņu impērijas teritoriju sarukšanas sākumu Austrumeiropā un līdz ar to par valdošo lielvaru Centrāleiropā kļuva [[Habsburgu monarhija]].
Karlovicas līgums iezīmēja Osmaņu impērijas teritoriju sarukšanas sākumu Austrumeiropā un līdz ar to par valdošo lielvaru Centrāleiropā kļuva [[Habsburgu monarhija]].

Versija, kas saglabāta 2007. gada 19. novembris, plkst. 12.29

Karlovicas līgums, jeb Karlovcu līgums tika parakstīts 1699. gada 26. janvārī Sremski Karlovcos (serbu valodā: Сремски Карловци, horvātu: Srijemski Karlovci, vācu: Karlowitz, turku: Karlofça, ungāru: Karlóca), mūsdienu Serbijā, Lielā turku kara (1683-1679) beigās. Sentas kaujā, kas bija pēdējā šī kara kauja, Osmaņu impērijas armija tika pilnībā sakauta.

Pēc kara notika divu mēnešu ilgas sarunas staro Osmaņu impēriju un Svēto savienību (Habsburgu monarhija, Polija-Lietuva, Venēcijas Republika un Maskavas lielkņaziste). Ar līgumu Osmaņu impērija cedēja lielāko daļu Ungārijas, Transilvānijas un Slavonijas Austrijai un Polijai atdeva Podoliju. Venēcija ieguva Dalmāciju un Moreju (lielākā daļa no Peloponēsas pussalas, kuru Osmaņu impērija atkal atguva ar 1718. gada Pasarovicas līgumu).

Karlovicas līgums iezīmēja Osmaņu impērijas teritoriju sarukšanas sākumu Austrumeiropā un līdz ar to par valdošo lielvaru Centrāleiropā kļuva Habsburgu monarhija.