Poļi

Poļi (pašnosaukums - Polacy) ir tauta Centrāleiropā, Polijas pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits pasaulē apmēram 50 miljoni. Tauta ar bagātīgu vēstures mantojumu, un būtisku ietekmi pasaules zinātnē un kultūrā. Viena no reliģiozākajām tautām mūsdienu Eiropā.

Polacy

Visi iedzīvotāji
~50 milj.
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Polija: 38,5 milj. (98%) ASV:5,6 milj. Brazīlija:1,850 milj. Vācija:1,5 milj. Francija:1,0 milj. Baltkrievija: 418 tūkst. Kanāda: 400 tūkst. Argentīna: 300 tūkst. Lietuva: 258 tūkst. Ukraina: 219 tūkst. Lielbritānija: 140 tūkst. Latvija: 60 tūkst.
Valodas
poļu valoda
Reliģijas
katolisms
Radnieciskas etniskas grupas
čehi, slovāki, sorbi
Etnogrāfiskās grupas
kašūbi mazuri gurali

Izcelsme un vēsture

Poļu nosaukums radies no rietumslāvu cilts (maztautas) vārda - poļāni (polanie), kas jau no 8.gs dzīvoja rajonā ap mūsdienu Poznaņu Vartas upes baseinā. Vārda polanie tulkojums ir vienkārši lauku (tīrumu) iedzīvotāji (pole - lauks, tīrums). Tieši poļānu vidū konsolidējās poļu tautas kodols, šeit 9. gadsimtā radās pirmā Polijas valsts Pjastu dinastijas vadībā, un šeit atradās pirmās Polijas galvaspilsētas - Gņezno, Poznaņa. Konsolidējot ap sevi citas rietumslāvu ciltis Vislas baseinā, pamazām veidojās kopīga poļu identitāte.

Visu poļu tautas pastāvāšanas laiku viens no galvenajiem jautājumiem bija sadzīvošana vai pretdarbība vāciešiem, kuru politika Drang nach Osten galvenokārt bija vērsta pret poļu apdzīvotajiem apgabaliem. Šajā ciņā tika piedzīvotas gan spožas uzvaras (Grīnvaldes kauja), gan rūgti zaudējumi (Polijas dalīšanas).

Savukārt austrumu vierzienā, nodibinoties Rečai Pospoļitai (Rzeczpospolita Obojga Narodów), poļu tauta ietekmējusi lietuviešu, baltkrievu un ukraiņu tautu mentalitāti un kultūru.

16. gadsimta vidū poļi (kopā ar lietuviešiem) spēja radīt vienu no tālaika Eiropas lielvarām - Reču Pospoļitu ar savdabīgu valsts iekārtu - muižnieku republiku - monarhiju, tomēr 18. gadsimta beigās tā dažādu iekšēju un ārēju iemeslu dēļ tika sadalīta starp spēcīgākajiem kaimiņiem - Prūsiju, Krieviju un Austriju, kas radīja pirmo poļu emigrantu vilni Eiropā un Amerikā.

Kopš Polijas valsts izzušanas, 19. gadsimtā Eiropā radās t.s. poļu jautājums. Poļi cīņā par savas valsts atjaunošanu kļuva par pastāvošā politiskā status quo niknākajiem ienaidniekiem. Bieži jebkurās revolūcijās, nemieros poļi bija nemiernieku pirmajās rindās.

Pēc 1.pasaules kara, sabrūkot Austroungārijai un cariskajai Krievijai, 1918. gada 11. novembrī atkal nodibinājās neatkarīga Polijas valsts (Rzeczpospolita Polska).

Smags izaicinājums poļu tautas pastāvēšanai bija 2.pasaules karš, jo Polijas valsts tika iznīcināta vienlaicīgi no diviem agresoriem - PSRS un hitleriskās Vācijas puses, kura katra savā okupācijas zonā veica apzinātas poļu elites iznīcināšanas akcijas. Poļi atbildēja ar niknu pretošanos (skat. Polijas slepenā valsts).

Lai arī 2.pasaules karā Polija zaudēja 22% no iedzīvotājiem un ievērojamas teritorijas valsts austrumos, kara rezultātā Polija ieguva ievērojamas teritorijas rietumos uz Vācijas rēķina, un, veicot etniskās tīrīšanas, faktiski kļuva par viennacionālu valsti.

Poļu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011)

Deklarētā tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
poļi	65 088	52 244	51 143	59 374	48 949	59 774	63 045	62 690	60 416	59 505	44 772

Poļi latvju dainās

Bijām poļi, bijām krievi, Bijām lieli naidenieki. Nu palikām draugi, radi, Nu māsiņu iedevām. 52857-263

Es naīšu pi poļaka, Lai īt muna muosa, Poļakam taida runa: Vys dušiņka muna! 52865-389

Kad es būtu zinājus(i) Poļu vīru arajiņ(u), Es būt' savus pūra kreklus Bez apkakles apšuvus(i). 52875-604

Vai, poļak, poļaciņ, Kas tevis nazynuoja? Latvīsīši olu dzer, Poļaks bikses tricynuoja. 52877-605

Leiti, poli garvēderi, Vāri putru radziņā, Kēves pienu pieliedams, Kuces kāju pajaukdams! 52887-46

Nevienama tas nebija, Kas tam poļu muižniekam: Seši bēri kumeliņi, Izkapātas pakaļiņas. 52892-94

Poļaks gāja pa celeņu, Es poļaku napazynu; Cyukas saru surgateņš, Baravikas capurīte. 52896-465

Skat. arī

• Pazīstami poļi
• Poļi Latvijā

Ārējās saites

• Latvijas Poļu savienība